Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Pašvaldībās vislabāk zina savu lauku autoceļu stāvokli

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Apmēram 18 reģionālās nozīmes ceļu posmi 100 kilometru kopgarumā, kas atrodas Gulbenes novadā, varētu tikt pārkvalificēti un nodoti pašvaldības pārziņā. Kad tas notiks, vēl nav zināms. Taču viennozīmīgi tas nebūšot uzspiests lēmums. Jāpanāk labprātīga vienošanās. Par to sarunā Gulbenē ar turienes vietējo deputātu grupu, kā arī tiekoties ar novada uzņēmējiem domās dalījās akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš stāstīja, ka kopumā valstī ir doma pārkvalificēt reģionālos grants seguma ceļus aptuveni 8000 kilometru kopgarumā un nodot pašvaldību pārziņā. Tie ir ceļi ar zemu satiksmes intensitāti. «Mēs rēķināmies, ka valsts pārziņā varētu palikt 6400 kilometru šādu ceļu,» teica J. Lange. Viņš atzina, ka šādu ceļu tehniskais stāvoklis nav tas labākais.

Gulbenes novada domes deputāts Stanislavs Gžibovskis, kurš ir arī lielas zemnieku saimniecības īpašnieks Galgauskas pagastā, ar konkrētu piemēru no savas saimnieciskās darbības raksturoja problēmu. «Izmantoju autoceļu V429 Rimstavas-Ušuri. Šobrīd brauktuve ir kā grāvis. Ceļa malas ir augstākas. Jābrauc ir pa ūdeni. Ir sūdzības, ka es šo ceļu izmantoju, jo tur ir uzlikta ierobežojoša zīme. Bet man ir jābrauc, ir jāstrādā! Manā saimniecībā katru dienu tiek izslauktas deviņas tonnas piena, tas ir jāizved. Tāpēc es būtu ieinteresēts pats sakārtot šā ceļa 300 metru garo posmu. Man ir tehnika. Es varētu norakt ceļa malu, uzbērt kādu šķembu kravu. Vai es to drīkstu darīt?» vēlējās noskaidrot S. Gžibovskis. J. Lange sacīja, ka no juridiska viedokļa atļaut S. Gžibovskim pašam labot ceļu nedrīkst. «Ja oficiāli ir jāpieņem ceļam uzberamās šķembas, tas ir dāvinājums. Dāvinājumu var pieņemt tikai Ministru kabinets,» sacīja J. Lange. S. Gžibovskis lika saprast, ka viņam tātad vienīgā iespēja ir pa savu zemi izveidot paralēlu 300 metru garu ceļu, pa kuru varētu izbraukt uz galvenā ceļa. «Jūs paši uz vietas visu redzat vislabāk,» teica J. Lange un piebilda - konkrētais piemērs labi parāda, ka patiešām daudzi šobrīd akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi pārziņā esošie autoceļi būtu jānodod pašvaldību pārziņā. Taču «šobrīd nav atrisināts jautājums par finansējumu», vēl nav attiecīgu Ministru kabineta noteikumu. Līdz šim konceptuāli esot runāts, ka varētu dot 1560 eiro finansējumu uz vienu kilometru.

Sezonāli šķīstoši grants seguma ceļi ir problēma, kurai ir iespējams risinājumi, teica J. Lange. Ar akciju sabiedrību Latvijas valsts meži, piemēram, tiek parakstīti līgumi, ka šķīdoņa laikā tiek atļauts izmantot ceļus, taču uzņēmums apņemas pēc tam finansēt sakārtošanu. Esot ievadītas sarunas ar Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju asociāciju par līdzīgu sadarbības shēmu. Taču prakse rāda, ka ar privātajiem mežizstrādātājiem vienoties ir sarežģītāk, jo tie greizsirdīgi skatās viens uz otru.

J. Lange sacīja, ka grants seguma autoceļu problēmas ir jūtamas visā Latvijā. «Mēs zinām, ka nevienu gadu finansējums valsts vietējiem autoceļiem nav bijis pietiekams. Grants seguma atjaunošana ir paredzēta tikai pāris posmiem, tuvākais ir, piemēram, Druviena-Lizums,» viņš teica. Tad vēl ir satiksmes drošības uzlabošanas projekts pie Litenes pansionāta. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs sacīja, ka autoceļu sakārtošanas jautājums Gulbenes novadā nav atrisināts jau pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas. Nav izpildīts solījums, ka pa asfaltētu ceļu varēs atbraukt uz centru no novada katra pagasta. N. Audzišs uzsvēra, ka valstī īpaši būtu jādomā par tām Latvijas teritorijām, kuras no Rīgas šķir vairāk par 100 kilometriem. Pretējā gadījumā Latvijas lauku teritorijas kļūs arvien tukšākas.

J. Lange skaidroja Satiksmes ministrijas nākotnes redzējumu Latvijā ar maģistrālēm, tad - galvenajiem ceļiem, reģionālajiem ceļiem un vietējiem ceļiem. J. Lange arī pastāstīja, kāds varētu izskatīties ceļu tīkls Latvijā 2040. gadā. Attiecībā uz Gulbeni autoceļš A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) jeb Vidzemes šoseja ir plānots kā viens no maģistrālajiem ceļiem. Attiecīgi ceļš Smiltene-Gulbene ir paredzēts kā primārais reģionālais autoceļš. «Mūsu doma ir tāda, ka nākotnē šis ceļš, kas tālāk virzās uz Balviem, varētu tikt paaugstināts par vienu no galvenajiem ceļiem,» teica J. Lange. Viņš skaidroja, ka uz 2040. gadu valstī varētu būt apmēram 1000 kilometru šādu ātrgaitas ceļu. Ieceres izmaksas esot ļoti lielas. Apmēram uz kilometru 3 līdz 5 miljoni eiro. Tas būšot atkarīgs no tā, kādas tieši inženierbūves paredzētas. «Tas ir tas, ko mēs iezīmējam. Šobrīd ir tikai diskusijas sākums. Mēs turpināsim,» sacīja J. Lange.

Novada deputāts Anatolijs Savickis šajā sakarā iebilda par autoceļa P35 Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) remontdarbu kvalitāti posmā no 2. līdz 12. kilometram. «Tas posms jūk ārā. Būvnieki ik pa brīdim pārliek asfaltu. Kas tur īsti notiek?» J. Lange sacīja, ka, visticamāk, vaina nav būvniekos, bet gan projektā, kuram trūkst «fundamentālu risinājumu». Projektēšanas kvalitātei akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi turpmāk vēloties pievērst īpašu uzmanību. J. Lange pieminēja arī šo ceļu (P35), kas «nedaudz tālākā nākotnē» tiks sakārtots posmā no Litenes līdz Balviem (17,59.-32,44. km).

J. Lange atzina, ka problēmas ir arī ar ceļa P34 Sinole-Zeltiņi-Silakrogs 100 metru posmu, kur ir lielākais noslīdenis ne tikai novadā, bet, iespējams, plašākā reģionā. Viņš pauda, ka tā esot kompetenču trūkuma problēma. «Mēs mācāmies,» par risinājumu meklēšanu arī citās problēmu vietās Latvijā sacīja J. Lange. Kā konkrēti tiks risināts Sinoles-Zeltiņu-Silakroga jautājums, to pateikt vēl nevarēja. Esot bijuši apspriesti trīs risinājumu varianti. Lēmumu pieņemšot inženieri.