2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē

Šobrīd Latvenergo vairs nav tikai elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs. Esam būtiski paplašinājuši savas darbības robežas no dažādu elektroenerģijas pakalpojumu piedāvājumiem līdz dabasgāzes produktiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Augustā tirgū ienācām ar pilnīgi jaunu pakalpojumu e-mobilitātē: elektrouzlādes staciju atvēršanu Rīgā un Jūrmalā. Baltijas mērogā sekmīgi tirgojam Elektrum Solāro pakalpojumu.

Gan mūsu, gan Eiropas lielākie nākotnes izaicinājumi ir saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu, līdz ar to aizvien noteicošāka loma ir tīrajai enerģētikai - tādai, kas izmanto atjaunīgos resursus, līdz minimumam samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu.

Enerģētika Latvijā ir attīstījusies kopsolī ar pasauli - gan pirms 100, gan 80 gadiem, gan mūsdienās. Šodienas zinātniekiem enerģētikā vēl būs daudz darba, jo tieši 11. decembrī Eiropas Savienība paziņoja par t.s. green deal jeb zaļo vienošanos, kas paredz plašu alternatīvās enerģētikas izmantošanu. Tā visaptverošai realizācijai ar mūsdienu tehnoloģijām būs par maz, tādēļ jauno zinātnieku ieguldījums būs īpaši nozīmīgs, un tas būs svarīgs arī mums kā uzņēmumam.

2020. gadā visiem Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem novēlam izaugsmi un panākumus, kā arī straujās tehnoloģiju attīstības laikmetā būt elastīgiem savā rīcībā. Laimīgu jauno gadu!

1939. gada 22. decembrī Latvijas Valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis paraksta likumu par Valsts elektrības uzņēmuma Ķegums izveidi - šo datumu koncerns Latvenergo uzskata par savu dzimšanas dienu.

1940. gadā no Latvijā saražotās elektroenerģijas kopapjoma 77% saražo Ķeguma HES, izmantojot atjaunīgos energoresursus - Daugavas ūdeni. Šajā gadā elektrificē aptuveni 6 tūkstošus zemnieku saimniecību. 1943. gadā izbūvē Brocēnu apakšstaciju, 88 kV elektrolīniju Jelgava-Brocēni-Liepāja. Būvē 20 kV elektrolīnijas Tukums-Kandava, Valmiera-Valka, Aiviekste-Staicele, Aiviekste-Koknese u.c. 1955. gadā Rīgas nodrošināšanai ar elektroenerģiju darbu sāk Rīgas TEC-1, bet 1958. gadā uzsāk siltumenerģijas piegādi klientiem. TEC-1 izbūves 2. kārtu pabeidz 1959. gadā, sasniedzot 129 MW elektrisko jaudu.

1961. gadā sāk Pļaviņu HES celtniecību un 1965. gadā iedarbina pirmos piecus hidroagregātus. 1966. gadā Pļaviņu HES ar 10 hidroagregātiem sasniedz projektēto jaudu - 825 MW. Elektrostacijai ir nozīmīga loma Latvijas energoapgādē un Baltijas reģiona energosistēmas stabilas sadarbības nodrošināšanā. 1970. gadā apstiprināja TEC-2 tehnisko projektu. Celtniecību uzsāka 1972. gadā. 1973. gadā iedarbina pirmos divus ūdens sildkatlus. 1974. gadā uzsāk Daugavas aizsprostošanu pie Rīgas HES un novembrī iedarbina pirmo hidroagregātu. 1979. gadā Rīgas HES jaudu no 384 MW palielina līdz 402 MW. 1979. gadā Rīgas TEC-2 sasniedz pilnu projektēto elektrisko jaudu - 390 MW, un šajā gadā sāk darboties Ķeguma HES-2 ar jaudu 192 MW.

1989. gadā izveido ražošanas apvienību Latvenergo - Latvijas energosaimniecība atgriežas Latvijas institūciju pakļautībā. Sākoties Atmodai, pie Latvenergo ēkas Rīgā P. Brieža ielā tiek svinīgi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. 1992. gadā nodibina Baltijas valstu enerģētisko sistēmu apvienību ar koordinācijas centru Dispečeru centrs (DC) Baltija Rīgā. 2001. gadā noslēgusies Ķeguma HES-1 rekonstrukcija. Šajā gadā ir īstenots pirmais lielākais rekonstrukcijas projekts Pļaviņu HES vēsturē, veicot 6 hidroagregātu rekonstrukciju. 2005. gadā noslēdzas Rīgas TEC-1 rekonstrukcija, izbūvējot videi draudzīgu kombinētā cikla energobloku. Ražotnes jauda pieaug līdz 142 MW.

2007. gadā Latvija atver brīvu elektroenerģijas tirgu juridiskajiem elektroenerģijas lietotājiem. AS Latvenergo dibina meitasuzņēmumu Igaunijā Latvenergo Kaubandus OU. Sāk darboties juridiski neatkarīgs sadales sistēmas operators - AS Sadales tīkls. 2009. gadā svinīgi atklāj Rīgas TEC-2 pirmo rekonstruēto energobloku - modernākā elektroenerģijas un siltuma stacija Baltijā. Rīgas TEC-2 jauda ir 662 MWel, 1 347 MWth. 2011. gadā AS Latvenergo prezentē videi draudzīgu transporta līdzekli - elektromobili Fiat Fiorino Elettrico. Uzņēmums sāk divus šādus transporta līdzekļus izmantot savā ikdienas darbā. Šajā gadā AS Latvenergo izdevies pārdot Baltijas elektroenerģijas tirgū 7 TWh elektroenerģijas, kas ir nepārspēts aizvadīto 20 gadu rekords. 2012. gadā AS Latvenergo ievieš jaunu tirdzniecības zīmolu Elektrum un AS Latvenergo tirgus daļa Baltijā ir 32%. AS Latvenergo - pirmais valsts uzņēmums, kas emitē obligācijas. 2013. gadā ekspluatācijā ir nodots Rīgas TEC-2 otrais energobloks, kas ir Baltijā modernākā un efektīvākā koģenerācijas stacija. TEC-2 kopējā jauda pēc rekonstrukcijas ir ap 832 MWel un siltuma jauda - ap 1120 MWth.

2014. gada 19. jūnijā AS Latvenergo un Eiropas elektroenerģijas birža Nord Pool Spot AS noslēdz līgumu, kas nodrošina iespēju AS Latvenergo piedāvāt visu saražoto elektroenerģiju biržā. 2015. gada 1. janvārī Latvijā pilnībā tiek atvērts elektroenerģijas tirgus - lietotāji brīvi var izvēlēties savu elektroenerģijas tirgotāju. AS Latvenergo tirgū piedāvā Elektrum produktu līniju. AS Latvenergo ir pirmā valsts kapitālsabiedrība Austrumeiropā, kas kapitāltirgū iziet ar zaļajiem vērtspapīriem, veicot obligāciju emisiju līdz 100 miljoniem eiro apmērā un ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā. 2017. gadā AS Latvenergo sāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā. 14. augustā Nasdaq biržas ēkā Ņujorkā tradicionālo tirdzniecības sesijas atklāšanu iezvana AS Latvenergo pārstāvji. 2018. gadā, Latvijas 100. jubilejas gadā, AS Latvenergo savās termoelektrostacijās saražo vēsturiski lielāko elektroenerģijas apjomu kopš 1980. gada - 2,6 TWh, kad pilnā apjomā darbu uzsāka TEC-2.

2019. gada februārī AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum uzsāk darbību Latvijas mājsaimniecību dabasgāzes tirgū. 29. augustā sāk darboties pirmās Elektrum elektromobiļu uzlādes stacijas, tādējādi paplašinot savu darbību jaunos nozares tirgos.

Dr.sc.ing. Āris ŽĪGURS, galvenais izpilddirektors, AS Latvenergo

___________________________________________

• APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA