"Uzņēmums tikai iekasē naudu, bet apsaimniekošanas darbus neveic. Un tā tas ir visos viņu objektos," stāsta Aizputes iedzīvotāja Edīte Dovkante, norādot uz rakstu sēriju, kurā stāstīts par Ķīšezera piesārņošanu, kurā vainoja arī vairākas daudzdzīvokļu mājas.
Vienu no tām apsaimnieko SIA Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP). Neatkarīgajai publicējot rakstus, apsaimniekotāji iesniedza vēstules Rīgas domē, apgalvojot, ka ir gatavi sadarbībai, lai izveidotu lokālu attīrīšanas iekārtu. Avīzes lasītāja E. Dovkante savukārt norāda, ka NĪP ir "žuļiku banda, kuri tikai izsūta rēķinus, lai saņemtu naudu".
Dažādi viedokļi
No 2008. gada 1. marta līdz pērnā gada 30. jūnijam NĪP uzraudzībā bija septiņu dzīvokļu māja Aizputē, kurā dzīvo E. Dovkante. Pašlaik apsaimniekotājs ir SIA Aizputes nami, kas nomainīja NĪP pēc iedzīvotāju vēlēšanās. NĪP apsaimniekošanā esot 50 objektu – mājas visā Latvijas teritorijā. E. Dovkante stāsta, ka gada laikā uzņēmums tikai vienu reizi nopļāvis zāli pie Aizputes mājas, pārējā laikā visu veica paši iedzīvotāji – vāca gružus, uzturēja kārtībā dzīvžogu un veica tamlīdzīgus darbus. NĪP, pēc sievietes teiktā, ne reizi neveica arī kosmētisko remontu. Pēc tam, kad māju pārņēma Aizputes nami, atklājās, ka jau sen bija nepieciešams remonts. "Apšūtie dēļi sapuvuši, bija jāmaina stāvbaļķi un jālabo skurstenis," stāsta mājas iedzīvotāja.
Aizputes novada Cīravas pagasta Vītolu mājā dzīvojošā Indra Plēpe ar NĪP apsaimniekošanu ir apmierināta. "Vismaz reizi nedēļā mums nopļauj zāli un veic pārējos apkopšanas darbus – viss ir patiešām skaisti un akurāti," apgalvo I. Plēpe.
Jumpravas pagasta dzelzceļa 62. kilometra četru dzīvokļu namā situācija ir pretēja. Mājas iedzīvotāja, kura vēlējās palikt anonīma, stāsta, ka pirms diviem līdz trim gadiem apsaimniekotāji nomainīja jumtu, bet jau pēc pāris mēnešiem ūdens tecēja iekšā. "Sienas mums pelē un griesti ir melni," atklāj sieviete. Par zāles pļaušanu un apkārtnes sakārtošanu rūpējas paši iedzīvotāji, drīz sabruks malkas šķūnīši. "Arī pagrabu mums nav. Pirms gada bija bedre, kas skaitījās pagrabs, bet tas bija avārijas stāvoklī, un mēs parūpējāmies, lai to aizber ciet," stāsta mājas iedzīvotāja.
Apsaimniekotājiem traģiska situācija
NĪP valdes loceklis Andris Dzenuška atklāj iemeslus, kādēļ nav iespējams veikt visus apsaimniekošanas pienākumus, un atspēko E. Dovkantes apgalvojumu par problēmas nerisināšanu Sužos. "Trūkst naudas, lai normāli uzturētu mājas. Mēs esam uzņēmums, kas apsaimnieko valsts īpašumu, un vidēji ņemam 20 santīmu par kvadrātmetru. Uzņemamies atbildību par māju, ja tai kaut kas notiek," skaidro A. Dzenuška. Tas, cik daudz var izdarīt, atkarīgs arī no dzīvokļu daudzuma mājā – ja to ir vairāk, arī nauda apsaimniekošanai lielāka. Cilvēki domā, ka šie 20 santīmi jāiegulda atpakaļ ēkā un visu laiku kaut kas jāremontē. Tas nozīmē, ka uzņēmums strādātu par velti. "To mēs varētu darīt, ja Privatizācijas aģentūra (PA) kaut ko maksātu, bet mums ir līgums, kurā minēts, ka arī savs atalgojums jāņem no šīs mājas," izklāsta NĪP valdes loceklis. Arī atsauksmes no PA par NĪP darbību ir pozitīvas. "Šis apsaimniekošanas uzņēmums neizceļas starp pārējiem ar sliktāku vai labāku darbību. Melnajā sarakstā viņus nevar ievietot," saka PA darbiniece Anete Frīdenšteina-Brīdiņa.
Situāciju apsaimniekošanas jomā Latvijā A. Dzenuška raksturo kā "ļoti traģisku". Tas ir bizness, kas nekādu bagātību nenes – tieši otrādi. "Mēs atbildam par visu, bet iedzīvotājs domā, ka viņš var nemaksāt. Mums nav brīvas naudas vai savas bankas. Bet par siltumu, ūdeni, atkritumu izvešanu ir jānorēķinās. Un atkal palieku mīnusos," drūmi nosaka apsaimniekotājs. Arī tiesu sistēma nav labvēlīga – lai iztiesātu cilvēku, kurš nav samaksājis parādus, ir jāgaida gadi.
Process uzsākts
A. Dzenuška jau ir zvanījis Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniekam Askoldam Kļaviņam, kā arī nosūtījis vēstuli uz RD Mājokļu un vides departamentu, lai zinātu, kā rīkoties un ko sagaidīt tālāk jautājumā par kanalizācijas attīrīšanas iekārtas izbūvi Sužos. "Es esmu iedzīvotāju pārstāvis, kurš cīnās viņu labā, un es gribu panākt, lai dome izdara visu tā, kā likumā teikts – tas jāfinansē pašvaldībai. Iedzīvotāji taču maksā nodokļus.