KS Baltijas dārzeņi: ieteicamā dienas dārzeņu deva – 400 gramu

Par dārzeņu labajām īpašībām cilvēka veselības uzturēšanā, šķiet, vairs nav diskusiju – visi zina, ka dārzeņi ir jāēd. Turklāt svarīgi, lai tie uz galda būtu to sezonas laikā, un it īpaši svarīgi, lai tie būtu auguši tepat tuvumā – jo tuvāks ceļš no lauka līdz galdam, jo dārzeņos vairāk ir visa nepieciešamā. Intervija ar kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektoru Jāni Bušu.

- Baltijas dārzeņi un zīmols Ezerkauliņi Latvijas pircējiem ir labi zināmi - ar to pazīstam vietējos laukos un siltumnīcās augušo produkciju, taču neslēpšu, ka sabiedrībā un arī man pašai nav īsti skaidrs, kur sākas kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi un kāda loma tajā ir zemnieku saimniecībai Ezerkauliņi. Lūdzu, izskaidrojiet!

- Es apzinos, ka daudziem tiešām nav īstas skaidrības, tāpēc labprāt paskaidrošu. Ideja par dārzeņu audzēšanas saimniecību apvienošanos vienā kooperatīvajā sabiedrībā Baltijas dārzeņi pieder zemnieku saimniecības Ezerkauliņi saimniekiem, kuri jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Sākumā Ezerkauliņos izaudzētā produkcija tika pārdota tirgos un mazajos veikalos, bet līdz ar lielveikalu tīklu ienākšanu Latvijā sāka tos piedāvāt arī lielveikalu ķēdēm. Tajā brīdī tapa skaidrs, ka, lai nodrošinātu pilnu preču klāstu lielos apjomos, ar pašu saimniecības kapacitāti ir par maz, tāpēc arī citiem Latvijas dārzeņu audzētājiem Ezerkauliņu saimnieks piedāvāja sadarbību, kopējiem spēkiem nodrošinot lielveikalu pieprasījumu. 2005. gadā oficiāli tika izveidota kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi, kas šobrīd apvieno 16 zemkopības uzņēmumus. Īsumā gribētu pieminēt katru no kooperatīva biedriem. Sarindošu tos pēc saražoto un piegādāto produktu apjoma: lielākais no tiem ir SIA Ķeizarsils, kas ir tiešais zemnieku saimniecības Ezerkauliņi darbības turpinātājs. Piebildīšu, ka nosaukums Ezerkauliņi šobrīd ir reģistrēts kā zīmols jeb preču zīme, ar kuru marķējam ražoto produkciju, ar mērķi uzsvērt to vietējo izcelsmi. SIA Ķeizarsils audzē burkānus, kartupeļus un bietes, kā arī apsaimnieko dārzeņu pirmapstrādes un pārstrādes cehu, kas atrodas Salaspilī. Šeit norit dārzeņu mazgāšana, rīvēšana, mizošana, kāpostu skābēšana un dārzeņu tvaicēšana, lai veikalu plauktos nonāktu augstas kvalitātes produkcija.

Otrs lielākais kooperatīva biedrs ir SIA Mārupes siltumnīcas, kas audzē tomātus, garos un lauka gurķus. Bauskas novada zemnieku saimniecība Kaži audzē kāpostus, Ķīnas kāpostus, ziedkāpostus un sarkanos kāpostus. SIA Rītausma Jēkabpilī audzē tomātus, garos gurķus un salātus podiņos. ZS Kliģēni Cēsu pusē audzē dažādu veidu tomātus un gurķus. Zemnieku saimniecība Liepziedi no Iecavas audzē lauka gurķus, kabačus, cukini un dilles. Siltumnīcu saimniecība SIA Daugavkrasts Lēdmanē audzē lauka un garos gurķus un lokus. ZS Nākotnes Iecavā audzē ļoti plašu dārzeņu klāstu, tajā skaitā dilles, sīpolus, cukini, kabačus, rutkus, pētersīļus un pat turnepšus. ZS Bušas Burtnieku novadā audzē garos gurķus. ZS Lejas AR Bauskas novadā audzē kabačus, lokus, sīpolus, rutkus. SIA Baldones lauki audzē kāļus, rāceņus, kartupeļus un bietes.

SIA ArB Agro no Tukuma novada sortimentā ir lauka gurķi un zemenes, bet zemnieku saimniecība Ceplinieki no Bauskas novada piegādā sarkanos un dzeltenos sīpolus, lokus, rutkus un kabačus. ZS Zālītes Mārupes novadā specializējas ķirbju un pētersīļu audzēšanā. Zemnieku saimniecība Dižskudras no Iecavas piedāvā lauka gurķus, baziliku, dzeltenos tomātus un salātus. Saimniecībā Ezerkauliņi aug vareni rabarberi. No iepriekš nosauktā redzams, ka kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi biedri pārstāv daudzus Latvijas novadus un piedāvā Latvijas pircējiem plašu dārzeņu sortimentu.

Ja runājam Salaspils kontekstā, jāpiebilst, ka pēc gada apgrozījuma KS Baltijas dārzeņi Salaspils novadā ir trešais lielākais uzņēmums. Kopumā kooperatīvs un tā biedri nodrošina darbu 520 darbinieku, un gadā nodokļos tiek samaksāti trīs miljoni eiro.

- Vai kooperatīva ietvaros dārzkopības uzņēmumiem strādāt ir vieglāk?

- Saskaņā ar statūtiem kooperatīva mērķis ir realizēt visu biedru izaudzēto ražu. Tādējādi no saimniecībām tiek noņemts loģistikas un saražotās produkcijas noieta tirgus meklēšanas un pārdošanas slogs - to uzņemas kooperatīvs. Līdz ar to saimniecības visu laiku var veltīt tikai ražošanai - dažādu dārzeņu un garšaugu kultūru audzēšanai.

- Kāds kooperatīvajai sabiedrībai Baltijas dārzeņi ir bijis šis gads?

- Kā jau visiem lauksaimniekiem, arī dārzeņu audzētāju panākumi ir atkarīgi no laika apstākļiem un tirgus situācijas. Pēdējos gados laika apstākļi nelutina - tiek novērotas novirzes no vidējiem rādītājiem, kas attiecas uz nokrišņu apjomu un gaisa temperatūru attiecīgos laika periodos - šie kritēriji ietekmē gan augu ražību, gan kvalitāti, taču kopumā šo gadu vērtējam kā ļoti labu. Kopumā šajā sezonā no laukiem un siltumnīcām ir novāktas vairāk nekā 20 000 tonnas dārzeņu.

- Vai vietējās izcelsmes produktu popularizēšana dažādos medijos un notikumos, kā arī samazinātais PVN vietējiem dārzeņiem ir mainījis iedzīvotāju iepirkšanās paradumus?

- Uzskatu, ka sabiedrības labklājības līmenis un izpratne par veselīgu uzturu visu laiku pieaug. To arī pierāda publiskotie lielveikalu pētījumi, ka pircējiem iepirkumu grozā nozīmīgu vietu ieņem augļi un dārzeņi. Protams, esam priecīgi, ka gan lielie veikalu tīkli kā Rimi un Maxima, gan mazāki tirgus dalībnieki ir pretimnākoši, atvērti vietējiem audzētājiem un mūsu produkcijai ir sava stabila vieta veikalu plauktos.

Kas attiecas uz valsts nodokļu politiku, arī esam apmierināti, ka Latvija ir pievienojusies lielākajai daļai ES valstu, kuras pārtikai piemēro pazemināto PVN likmi. Ir sākts ar dārzeņiem, un mūsu novērojumi liecina, ka vēlamais efekts ir panākts. Par PVN tiesu dārzeņu cenas ir zemākas, saimniecībām atvieglota naudas plūsma un iespēja kaut nedaudz, bet skatīties darbinieku atalgojuma palielināšanas virzienā.

- Latvija ir ES valsts, kur spēkā ir lauksaimniecības subsidēšanas sistēma. Vai subsīdiju apjoms Latvijas dārzeņu audzētājiem ir pietiekams, lai konkurētu ar cenām ES valstīs?

- Lai nodrošinātu ES valstu iekšēju patēriņu ar pārtiku, lauksaimniecība ir viena no subsidētajām nozarēm. Tā ir ES politika. Diemžēl ne visām valstīm subsīdijas ir vienādas - sanāk, ka atbalsts ir dažāds, bet tirgus ir viens, kopējs. Latvijas lauksaimniekiem ir nekorekti konkurēt ar produktu cenu, jo Latvijas zemniekiem ir vienas no zemākajām subsīdijām starp visām ES valstīm. Pozitīvais moments ir brīvais Eiropas tirgus, kas neparedz nedz sarežģītas robežu šķērsošanas procedūras, nedz ievedmuitu un izvedmuitu. Protams, ka neviens ar atplestām rokām mūs ES valstu tirgos negaida, tāpēc tirgu nākas iekarot ar kvalitāti un cenu. Piebildīšu, ka kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi galvenokārt produkciju piegādā vietējam un Baltijas valstu tirgum, jo nosacīti ekonomiski pamatotas dārzeņu piegādes ir ap 600 kilometru no to izcelsmes vietas. Tālāk var vest tikai pasterizētu vai pārstrādātu produkciju ar lielāku realizācijas termiņu.

- Visās nozarēs arvien lielāka loma ir tehnoloģijām. Vai kooperatīva biedri veic investīcijas tehnoloģijās?

- Protams, lai sasniegtu labākus ražības rādītājus un uzlabotu produktu kvalitāti, investīcijas ir nepieciešamas. Turklāt tehnika sevi attaisno arī ekonomiskā griezumā. Piemēram, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu precīza izsēja ļauj ietaupīt uz preparātu rēķina - augi saņem tieši tik, cik tiem neieciešams, bet saimnieks par to nepārmaksā. Ik gadu kooperatīva biedri kopumā investē vairāk nekā miljonu eiro, piemēram, šajā sezonā dārzeņu laistīšanas nodrošināšanai ir uzbūvētas jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas, veiktas investīcijas noliktavu aprīkojumā, iegādāta novākšanas un šķirošanas tehnika, kas samazina nepieciešamību pēc roku darba. Piemēram, SIA Ķeizarsils jau vairākus gadus darbojas automātiskā šķirošanas līnija, kas strādā ar optometriski iegūtiem datiem - katrs dārzenis uz līnijas tiek filmēts, novērtēts un attiecīgi nonāk tam paredzētajā vietā.

- Vai tupināt līdzdarboties programmā Skolas dārzeņi?

- Jā, šajā programmā darbojamies jau kopš tās izveidošanas 2010. gadā. Šogad piegādājam burkānus, kāpostus un ābolus 280 izglītības iestādēm, sniedzot iespēju baudīt svaigus dārzeņus 72,5 tūkstošiem bērnu. Piebildīšu, ka kooperatīvās sabiedrības ietvaros nav ābolu audzētāju, tāpēc tos iegādājamies no mūsu sadarbības partneriem. Diemžēl šogad ābolu piedāvājums ir ļoti ierobežots. Programma dod iespēju jauno paaudzi iepazīstināt un pieradināt pie veselīgām uzkodām - burkāniem, āboliem, kāpostiem, aizstājot bulciņas un citus neveselīgus našķus.

- Kādi ir nākamā gada plāni?

- Budžets un investīciju plāns ir sastādīts. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī nākamgad plānojam 7 līdz 10 procentu pieaugumu, sasniedzot 26 000 tonnu dārzeņu pārdošanas kopapjomu. Jau tagad zemnieki strādā nākamās sezonas ražai - pasūta sēklas materiālu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus, lai, sākoties sezonai, viss būtu sagatavots un droši varētu uzsākt lauku darbus.