Sagatavot sevi svētku svinēšanai

© Emīls Desjatņikovs/F64

Šīs nedēļas nogalē jau Pirmā advente, un tas nozīmē, ka līdz Ziemassvētkiem atlicis tikai mēnesis, kas, nav īsti zināms, kāpēc, paskries pat ļoti ātri. Lai skaistais dāvanu un ģimenes kopābūšanas laiks nepielavītos kā negaidīts ciemiņš, ir vērts paveikt dažus priekšdarbus, un tad jau Ziemassvētki būs balti (to gan nevar garantēt), bet pavisam noteikti – mierīgi, mīļi un saticīgi, citiem vārdiem sakot – bez stresa.

Skaidrība darbos. Lai pirms gadu mijas ne galvā, ne apkārtējā vidē nerastos haoss un neizskaidrojamā sajūta, ka ne jau katrs pats ir sava laika saimnieks, ir vērts ieviest skaidrību plānos un sistematizēt neatliekamus darbus, citādi vienā brīdī var būt sajūta, ka neko nevar paspēt, ka viss notiek vienlaikus. Viens no izcilākajiem plānotāju izmantošanas rezultātiem ir laika ekonomija, turklāt tā esamība samazina bīstamību kaut ko atlikt uz «pēc tam» ar potenciālu augstu iespējamību - «neizdarīt nekad».

Izvairīties no stresa. Cilvēka ķermenis reaģē ne tikai emocionāli un psiholoģiski, bet arī fiziski, un visos šajos aspektos iespējams piedzīvot stresa radītās sekas. Jo īpaši pirmssvētku laikā nebūtu ieteicams aizmirst par elementāru fizisku higiēnu, kas lieliski palīdz tikt galā ar dažādām stresa izpausmēm. Uzreiz gan jāatgādina, ka nav vēlams ņemt talkā apreibinošas vielas. Būtisks palīgs cīņā ar stresu ir kvalitatīvs miegs un, protams, savlaicīga došanās pie miera.

Motivācija. Mērķu sasniegšanā ļoti svarīga ir motivācija, tāpēc ik pa laikam vajadzētu padomāt par to, «kāpēc es to daru». Jaunākie zinātniskie pētījumi psiholoģijā apliecina, ka, domājot par veicamajiem darbiem un pienākumiem, ļoti svarīgi ir arī domāt par to, kāpēc kas jādara. Atbilde uz «kāpēc» noderēs arī gadījumos, kad nepieciešams grūdiens darbībai un nepieciešams atbalsts, lai izvairītos no kārdinājumiem.

Klusums. Sākumā varētu būt jāpiespiež sevi ik dienu kaut desmit minūtes pasēdēt klusumā. Mūsdienu pasaulē visapkārt nemitīgi ir trokšņi, tie traucē koncentrēties un palīdz bezmērķīgi izšķiest enerģiju. Tikai desmit minūtes klusuma un miera vienatnē, kad vēlams arī ne par ko nedomāt, palīdz iemantot iekšēju mieru un rāmumu.

Pārtraukt darīt citu vietā, turklāt - uz visiem laikiem. Ir normāla vēlme palīdzēt saviem tuviniekiem, bet svarīgi ir arī saprast, kāpēc palīdzēšana pārvēršas par darīšanu citu vietā. Vēlams atļauties veltīt laiku nodarbēm, kas svarīgas. Līdzko pārstāj kaut ko darīt citu vietā, ir vairāk laika, ko bez sirdsapziņas pārmetumiem var veltīt saviem hobijiem, sevi iepriecinošiem darbiem.

Atļaušanās palutināt sevi, kaut vai pagatavojot garšīgu un veselīgu maltīti, apmeklējot skaistumkopšanas salonu, izstādi vai izrādi, ko jau sen gribējies noskatīties… Katram noteikti ir slepenas vēlmes, kuras gan ir, gan nav izteiktas skaļi.

Dariet labu. Adventes laiks tiek uzskatīts par brīnumu laiku, un ikviens var kļūt par brīnumdari. Nav svarīgi - cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas nokļuvuši grūtos apstākļos. Neraugoties uz apstākļiem, cilvēkam vienmēr būs ko dot citiem. Viedi cilvēki uzskata, ka tieši tad, kad pašam nav īpaši daudz, ir vislabākais laiks labdarībai. Ja nav laika pašam sev, jāmēģina izbrīvēt kaut dažas stundas nedēļā, lai darītu labu citiem.

Darīt to, kam jau sen nav iznācis sadūšoties. Ikvienam cilvēkam ir sapņi, kuros grūti atzīties pašam sev, un šis brīnumu mēnesis ir īstais laiks, lai uzdrošinātos vismaz mēģināt paveikt kāroto.

Jākļūst pašpārliecinātākam. Lai lolotu vērienīgas idejas, svarīga ir spēja nešaubīties par sevi un būt drosmīgam tās realizēt. Ļoti iespējams, ka dažu cilvēku uzmanība un atzinība nāk komplektā ar dažādām bailēm, tomēr tad jāuzdod daži jautājumi pašam sev - kāpēc man nav drosmes rīkoties tā, kā es uzskatu par pareizu un nepieciešamu.

Izmest lieko. To iesaka daudzi pašizaugsmes treneri. Tā iespējams ne tikai atbrīvot vietu jaunajam, bet ieviest kārtību materiālajā pasaulē, un tas jau ir ceļš uz kārtību emocijās.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.