Šodien galvaspilsētā un vēl 19 Latvijas pilsētās valsts augstākajos torņos, sveicot Latviju tās proklamēšanas 101. gadadienā, ir pacelti 3x6 m plaši valsts karogi. Valsts svētku rītā karogs tiks pacelts arī Eiropas Savienības augstākajā tornī Zaķusalā. Šī būs jau 11. reize, kad augstākajā valsts karoga mastā plīvos valsts karogs.
Zaķusalas torņa karoga masts ir īpašs ne vien ar to, ka tas atrodas 368 m augstumā, bet arī ar faktu, ka tajā ir plīvojis tikai no brīvas gribas pacelts karogs. Padomju gados, kad tornis tika uzcelts, darbiniekiem tika dota komanda pacelt tornī padomju Latvijas karogu. Darbinieki, kam tas bija uzticēts, atteicās to darīt ar vārdiem: «Ja nav sarkanbaltsarkanais, lai nav nekāds!» Tā Latvijas PSR karogs netika pacelts, lai gan, jau projektējot torni, tajā tika paredzēts karoga masts.
Pirmo reizi karogu Zaķusalā pacēla 2014. gada decembrī, sveicot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) tās dibināšanas 90. jubilejā. Šogad aprit 95 gadi kopš LVRTC dibināšanas.
Pērn, svinot valsts dibināšanas 100. gadadienu, LVRTC aprīkoja 20 torņus visā valstī ar karoga mastiem un apgaismojumu diennakts tumšajam laikam.
Karogi plīvos kopumā 21 tornī 20 Latvijas pilsētās: Rīgā divos torņos - Zaķusalā un Ērgļu ielas sakaru tornī, kas ir vienīgais sakaru tornis, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, vairāk nekā 200 m augstajos Rēzeknes, Daugavpils, Valmieras, Cesvaines, Ulbrokas un Dundagas torņos, Tukumā, Sabilē, Ēdolē, Dunalkā, Siguldā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī, Viļānos, Preiļos, Līvānos, Viesītē un Jelgavā.
Karoga pacelšana Zaķusalas TV tornī
Zaķusalas TV tornī karogs tiek pacelts plkst. 8.00 līdz ar saullēktu un nolaists īsi pirms saulrieta.
Karogi torņos vienlaikus ir gan svētku rota, gan atgādinājums par LVRTC sakaru infrastruktūras nozīmi brīvas informācijas pieejamībā, informācijas sabiedrības veidošanā un stiprināšanā, kas ir neatņemama demokrātiskas un suverēnas valsts pamatvērtība.
Interesanti, ka torņu un karogu stāsts LVRTC vēstures lappusēs ierakstīts jau pagājušajā gadsimta sākumā. Pirmajos radio mastos, kas uzcelti divdesmitajos gados Rīgā, Radio ielā, arī ir plīvojis valsts karogs.
Teju kurioza situācija izveidojusies Siguldā, kur, uzceļot apraides torni, sākotnēji tā augšdaļā izveidots sarkanbaltsarkans krāsojums. Tā kā padomju gados šāda «buržuāziskās Latvijas simbolika» 100 m augstumā nebija pieļaujama, dažas dienas vēlāk krāsojums papildināts ar vēl vienu baltu un sarkanu joslu.
Simboliski ir arī tas, ka valsts svētkos karogs plīvos arī vietā, kur padomju gados atradās tā sauktie radio zāģi, kas slāpēja Rietumu raidstaciju uztveršanu galvaspilsētā. Tas ir viens no LVRTC jaunākajiem sakaru torņiem, turklāt vienīgais sakaru tornis pilsētas vēsturiskajā centrā.
Pērn svinot valsts simtgadi, Zaķusalas tornī starp balstiem tika pacelts arī Latvijas vēsturē lielākais plīvojošais karogs. Tas ir 800 m2 plašs un ap 200 kg smags. Tā pacelšanai tika veidota īpaša konstrukcija. Karoga atvēršana dažādos svinīgos pasākumos organizēta arī Bauskā, Cesvainē un Viļakā.
Apraides teritorijas paplašināšana
Šogad LVRTC torņu un mastu saimniecība kļuvusi ar vēl diviem apraides mastiem bagātāka. Septembrī Viļakas novada Aizpurvē un Krāslavas novada Skaistā tika uzcelti 100 m augsti apraides masti. Šobrīd mastos tiek izvietota raidošā tehnika, un jau decembra vidū tiks uzsākta apraide testēšanas režīmā. Jaunie masti stiprinās Latvijas Radio un bezmaksas apraidē esošo televīzijas programmu signāla līmeni, kas nereti šajos novados ir vājāks nekā kaimiņvalstu raidstaciju signāla līmenis.
Šobrīd Latvijas Televīzijas 1. programma un pārējās bezmaksas apraidē esošās programmas ir pieejamas 99,77% no sauszemes teritorijas, sasniedzot 99,87% iedzīvotāju.
Arī Latvijas Radio 1. programma pieejama 97,6% no sauszemes teritorijas, sasniedzot 99,0% iedzīvotāju.
Salīdzinoši 2000. gadā LTV 1. programma bija pieejama tikai 94,91% no sauszemes teritorijas, sasniedzot 98,62% iedzīvotāju, bet Latvijas Radio 1. programma 2002. gadā tika izplatīta 92,7% sauszemes teritorijas, sasniedzot attiecīgi 97,9% iedzīvotāju.
Zaķusalas tornis mainījis vizuālo identitāti
Šoruden beigušies kopš 2017. gada trīs vasaras sezonas ilgušie RRTS pretkorozijas apstrādes darbi, kuru laikā tornis ne vien ieguvis aizsardzību pret vides un korozijas ietekmi, bet arī jaunu, izteiksmīgu dekoratīvo krāsojumu. Torņa centrālā daļa kļuvusi košāka un krāsas tonis - īpaši pietuvināts valsts karoga karmīnsarkanajai krāsai. Savukārt trīs torņa balstu dzeltenīgo krāsojumu aizstājis dūmakaini pelēks krāsojums, kas torni padarījis pamanāmāku.
Pretkorozijas apstrādes darbus veica LVRTC speciālisti. Kopumā darbos bijuši iesaistīti 17 LVRTC darbinieki. Pieci no tiem visas trīs sezonas darbus veikuši, sākot no torņa antenas smailes, līdz pat zemākajiem torņa balstu punktiem.
Lai gan, gatavojoties pārbūvei, torņa publiskā daļa apmeklētājiem ir slēgta jau kopš 4. maija, arī šogad, tāpat kā katru gadu, valsts svētku dienās tornis tiks koši izgaismots un, ja vien rudenīgie laikapstākļi ļaus, spoži parādīs atjaunoto krāsojumu.
Materiāls tapis sadarbībā ar LVRTC
