Uzņēmēji: Uzņēmumu reģistra likuma grozījumi radīs valstij sāpīgas finansiālas un juridiskas sekas

Budžeta likumprojektu paketē iekļautie un steidzamības kārtā caur Saeimu dzītie grozījumi likumā Par Uzņēmumu reģistru balstīti uz melīgiem apgalvojumiem; tos virza ierēdne, kura par nolaidību jau vienreiz ir krimināli sodīta; grozījumu apstiprināšanas gadījumā valstij var nākties maksāt Eiropas Savienībai soda naudas un uzņēmējiem kompensācijas – vēstulē Saeimas deputātiem norāda UR datu atkalizmantotājas kompānijas Firmas.lv līdzīpašnieki.

Neraugoties uz argumentēto un faktiem piesātināto vēstuli, deputātiem kā pīlei ūdens - pirmajā lasījumā likumprojekts jau apstiprināts bez jebkādām diskusijām.

Meliem īsas kājas

Uzņēmēji vērsuši uzmanību uz Tieslietu ministrijas (TM) un Uzņēmumu reģistra (UR) amatpersonu propagandas apgalvojumiem, ka UR dati pēc likuma izsludināšanas visiem būs pieejami «bez maksas». Patiesībā saskaņā ar likuma grozījumiem UR dati tiks sadalīti «publiskajā» un «nepubliskajā» daļā un bez maksas būs pieejama tikai daļa no UR tīmekļa vietnes informācijas jeb standartizēta informācija, bet par datu atlasi, sagatavošanu vai citu apstrādi tāpat tiks ņemta samaksa.

Uzņēmēji arī atgādina, ka standartizēta UR datu daļa jau daudzus gadus ir pieejama, tostarp bez maksas, trijās valsts finansētās tīmekļvietnēs - paša UR vietnē ur.gov.lv, Latvijas Vēstneša vietnē lv.lv, kā arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) vietnē viss.gov.lv. «Atliek loģiski secināt, ka vai nu Latvijas Uzņēmumu reģistru pārstāvošās amatpersonas neorientējas valsts pārvaldes tīmekļvietnēs un nezina, ka UR dati jau ir visiem pieejami vairākās valsts finansētās tīmekļvietnēs, turklāt divās no tām bez maksas, vai arī šīs iestādes amatpersonas sabiedrībai izplata dezinformāciju kādu citu mērķu vadītas,» deputātiem skaidro Firmas.lv līdzīpašnieki.

Uzņēmēji norāda arī uz citām nepatiesībām, kuras tiek tiražētas saistībā ar likumprojektu, piemēram, ka likums arī turpmāk neliegšot līdzšinējiem datu atkalizmantotājiem darboties ierastajā biznesa jomā. Patiesībā tā nebūs, jo arī viņiem dokumenti no UR vairs nebūs pieejami. Pilns datu apjoms, dokumenti turpmāk būs pieejami tikai pašam UR un tā datubāzes uzturētājam, kā arī tiesībsargājošām iestādēm. Aizliegums atkalizmantot lielu daļu no UR dokumentiem nepārprotami ir ierakstīts likumprojekta 4.¹⁰ panta jaunajā 11. daļā.

«Jāizsit» nauda no valsts

«Kāpēc UR amatpersonām būtu tik cītīgi publiskos paziņojumos jāizplata nepatiesība, mūsu uzņēmums nezina. Bet mūsu uzņēmums varētu izteikt diezgan ticamu pieņēmumu - varbūt tā jādara, lai izdiedelētu valsts budžeta naudu daudzmiljonu IT projektu iepirkumiem,» raksta Firmas.lv līdzīpašnieki. Kā teikts likumprojekta anotācijā, nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi vairāk nekā viens miljons eiro katru gadu UR tīmekļvietnes modernizēšanai, lai varētu UR datus izplatīt «visiem un bez maksas». Bet UR jau 2018. gada oktobrī noslēdzis iepirkumu līgumu ar AS Emergn par gandrīz 2,3 miljoniem eiro

Uzņēmumu reģistra Informācijas sistēmas (URIS) modernizācijai.

Tikmēr URIS modernizācijas projektu izkritizējusi Valsts kontrole, jau 2019. gada 16. maijā secinot, ka projekta aizsegā piešķirtais valsts finansējums tiek izlietots citiem mērķiem. Valsts kontroles ziņojumā teikts, ka «būtiska daļa no URIS modernizācijai kā prioritārajam pasākumam sākotnēji piešķirtā finansējuma 1 053 455 eiro nav izlietota atbilstoši sākotnējam piešķiršanas mērķim» un «10% izdevumu jeb 111 427 eiro atbilstību finansējuma piešķiršanas mērķim Valsts kontrole nevar novērtēt, bet 33% finansējuma jeb 297 200 eiro pārdalīti citiem mērķiem».

Ar Valsts kontroles secinājumu uzņēmēji acīm redzami gribējuši pievērst Saeimas deputātu uzmanību, ka valsts nauda ar šādiem IT projektiem tiek gāzta «caurā mucā».

«Slauks» no visiem

Likuma grozījumi paredz mainīt līdzšinējo principu, ka par UR informāciju maksā tie, kuriem to vajag - tātad pēc likuma spēkā stāšanās par UR informāciju maksās visi valsts nodokļu maksātāji. Šajā sakarā uzņēmēji retoriski vaicā: «Vai par daudzmiljonu UR IT iepirkumiem būtu jāmaksā visiem Latvijas iedzīvotājiem?» UR datu izziņas vajadzīgas samērā ierobežotam klientu lokam - bankām, kredītdevējiem, līzinga kompānijām, parādu piedziņas uzņēmumiem un citiem (cita starpā arī žurnālistiem). «Vai visai sabiedrībai, tajā skaitā skolotājiem, ārstiem, bērnu auklītēm un pat pensionāriem, būtu jāmaksā par UR daudzmiljonu IT iepirkumu uzvarētāju firmu īpašnieku peļņu, kuru tiem sagādā valsts amatpersonas IT projektu shēmotājas? Firmas.lv uzskata, ka jaunais likumprojekta princips nebūtu taisnīgs attiecībā pret lielāko daļu mūsu valsts iedzīvotāju,» uzsvērts vēstulē deputātiem.

Uzņēmēji atgādina, ka pašreiz 99,8% no visām UR datu izziņām nodrošina četri atkalizmantotāji - komersanti, kuri nekādu finansējumu no valsts budžeta neprasa, turklāt katru gadu Valsts kasē tie samaksā 350 000 eiro par licencēm.

Monopola atjaunošana

Saskaņā ar UR likumprojektā un tā anotācijā ierakstītajiem jaunajiem nosacījumiem ekskluzīvas tiesības izmantot visus UR dokumentus turpmāk būs tikai UR tīmekļvietnei, bet citām tīmekļvietnēm būs aizliegts visus UR datus atkalizmantot. «Tas ir monopola atjaunošanas un Latvijā jau ieviestā Eiropas regulējuma tiesību normu demontāžas likumprojekts Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Tik skarbs bija mūsu uzņēmuma juristu vērtējums šim TM un UR amatpersonu sacerējumam,» raksta Firmas.lv īpašnieki.

Uzņēmēji atgādina, ka 2011. gadā Latvija pēc toreizējo TM valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un UR galvenā valsts notāra Ringolda Baloža iniciatīvas ieviesa obligātās ES direktīvas 2003/98/EK prasības par UR datu atkalizmantošanas licences tiesību brīvu iegādi. «Ja šāds Eiropas Savienības noteikts regulējums UR darbībai 2011. gadā nebūtu mūsu valstī ieviests, tad šobrīd visi UR informācijas lietotāji joprojām maksātu augstas monopola cenas,» vēstulē Saeimai norāda uzņēmēji. Viņi uzsver, ka pakalpojumu cenas UR datu tirgū, salīdzinot ar 2010. gadu, samazinājušās vairāk nekā četras reizes.

Apmelojuši savu valsti?

Vēstulē arī uzsvērts, ka TM un UR valsts amatpersonu rīcības dēļ jau kopš 2018. gada 1. augusta desmitiem tūkstošu atkalizmantotāju klientu saņem daļēju, nepilnīgu un tādējādi neuzticamu UR informāciju darījumu partneru pārbaudes veikšanai. «Mēs savā uzņēmumā apzināmies, ka ticamu UR datu ilgstoša nepieejamība valstī nav taisnīga pret tiem uzņēmumiem, kuri tiek sodīti par nepietiekami rūpīgu partneru pārbaudi Latvijā,» uzsver Firmas.lv līdzīpašnieki. Viņi atgādina, ka par UR datu nepieejamību vai ļoti ierobežotu pieejamību norāda arī pagājušā gada Moneyval ekspertu komisijas 2018. gada 23. augusta ziņojums. Tajā vairākās vietās ierakstīta atsauce, ka Latvijā uzņēmumu dati par īpašniekiem neesot pieejami datorizētā veidā un ka šāda informācija esot iegūstama tikai ar apgrūtinošām papīra izziņām. Moneyval delegāciju vairāku interviju laikā par to esot informējušas TM un UR amatpersonas.

«Moneyval eksperti aizbrauca no Latvijas, tā arī neuzzinājuši no TM un UR ierēdņiem, ka UR datu lietotāji Latvijā jau gandrīz desmit gadu izmanto šim mērķim valsts licencēto UR datu atkalizmantotāju pakalpojumus, lai zibenīgi noskaidrotu uzņēmumu īstos īpašniekus līdz fiziskai personai jeb patiesos labuma guvējus, izmantojot jaudīgas meklēšanas sistēmas šo komersantu uzturētajos portālos, ērtas hipersaites to izveidotajos UR datu pakalpojumos, pārskatāmus vizuālos UR datu saistību grafus un citus modernos UR datu analītiskos rīkus,» rakstīts vēstulē Saeimas deputātiem, faktiski norādot, ka ierēdņi, kuri strādāja ar Moneyval delegāciju, kaut kādu mērķu vārdā ir apmelojuši savu valsti.

Radīs zaudējumus

Uzņēmēji uzskata, ka likumprojektā tā autori ielikuši «bumbu ar laika degli» - zaudējumu piedziņas draudus par vairāku uzņēmumu likumīgi veiktajiem ieguldījumiem Latvijā no 2011. gada. «Ja pēc tiesību politikas izmaiņas valstī, ar likuma grozījumiem atceļot Eiropas regulējumu Latvijas likumā par UR, tiks vēlāk pierādīts valsts amatpersonu apzināts un tīšs nodoms tērēt valsts budžeta naudu, lai realizētu tirgus konkurenci kropļojošus IT risinājumus pret UR datu atkalizmantošanas tiesību komersantiem, tad ļoti iespējams, ka šo amatpersonu nodarītais kaitējums valsts budžetam varētu sasniegt 60-70 miljonu eiro, gan no Eiropas Komisijas pārkāpumu procedūru rezultātā aprēķinātām soda naudām, gan zaudējumu kompensācijām uzņēmumiem, kuri līdz šim likumīgi veica savu saimniecisko darbību,» norāda Firmas.lv līdzīpašnieki.

Tāpat iespējams starptautisks skandāls, jo SIA Firmas.lv ietilpst Vācijas Heise Medien uzņēmumu grupā - vāciešiem pastarpināti pieder 75% SIA Firmas.lv kapitāla daļu, savukārt 25% pieder IT biznesā pazīstamam latviešu uzņēmējam Gintam Ernestsonam.

Nolaidīga ierēdne

Uzņēmēji vēstulē skaidro, ka viena no galvenajām likumprojekta virzītājām ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina. Viņuprāt, būtu valstiska pieeja, ja Saeimas deputāti atminētos konkrētās amatpersonas darbus: «Šeit būtu vietā atgādināt, kur noveda Latvijas valdības un Saeimas partiju sekošana nolaidīgās ierēdnes kļūdainajiem ieteikumiem un nepareizajiem spriedumiem par atbildību. Valsts amatpersona Laila Medina saskaņā ar publiski pieejamo tiesas spriedumu savulaik jau ir tiesāta un sodīta krimināllietā par nolaidību tā sauktā «sagrieztā zviedru kuģa lietā». Šajā lietā amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru. Minētajā tiesas spriedumā vairākkārt norādīts uz to, kā Medina, «būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu - nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījuši būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums».