Caur sociālo kustību izdodas atgriezt vairāk nekā 130 aizbraucēju

 
"Privātajām iniciatīvām kā "Latvija strādā" būtu jābūt kā papildinājumam valsts realizētām kampaņām [reemigrācijas sakarā]. Un aizbraucēji tiešām gaida šādas kampaņas no valsts, sakot, ka vēlas reāli izjust interesi par viņiem, nevis tikai dzirdēt politiskas runas," norāda "Tele2" personāla vadītāja Aija Bite-Ozere ©Publicitātes foto

Sociālā kustībā Latvija strādā tika aizsākta pērnā gada maijā. Tās galvenais mērķis – Latvijas tirgum piesaistīt ārzemēs strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Kādi rezultāti sasniegti un vai kustība ir sadzirdēta gan no darba devēju, gan aizbraucēju puses, vairāk stāsta Tele2 (kustības aizsācējs) personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

- Kā vērtējat kustības startu? Lai arī mērķis - atgriezt vismaz 1000 aizbraucēju - nav vēl realizējies, kā jums šķiet - ledus ir sakustējies?

- Mērķis atgriezt 1000 aizbraucēju Latvijā ir gana ambiciozs, un vienmēr esam uz to skatījušies ilgtermiņā. Kustība pirmā gada laikā tikai ieskrējās. Sākumā vairāk fokusējāmies uz darba devēju piesaisti kustībai un to izglītošanu. Lai piesaistītu aizbraucēju interesi kustībai, bija nepieciešams gana plašs darba devēju piedāvājums. Savukārt otrajā gadā esam vairāk centušies runāt ar pašiem aizbraucējiem un jūtam, ka interese par atgriešanos un kustību ir. Gribam domāt, ka ledus patiešām ir sakustējies un esam spējuši raidīt pareizo signālu.

Pirmā gada laikā ar kustības palīdzību izdevās atgriezt vairāk nekā 130 cilvēku, neskaitot viņu ģimenes locekļus. Pēc mūsu aprēķiniem, tas ir vairāk nekā 4,3 miljonu eiro pienesums Latvijas IKP. Kopumā visi dalībnieki pirmā gada laikā bija apņēmušies atgriezt Latvijā 342 cilvēkus.

Konkrēti neesam uzskaitījuši statistiku par valstīm, no kurām cilvēki Latvijā atgriezušies visbiežāk, taču, kā rāda tiešsaistes karjeras dienas un mājaslapas dati, vislielākā interese par kustību ir visā Skandināvijā, Lielbritānijā, Vācijā un Nīderlandē.

- Cik darba devēju ir iesaistījušies? Vai aktīvi ir arī darba devēji reģionos?

- Kustībai šobrīd ir pievienojušies 103 atvērti darba devēji. Turklāt kustībā ir iestājušies darba devēji gan no privātā, gan valsts sektora. Reģionus gan šobrīd visplašāk pārstāv lielie darba devēji ar filiālēm visā Latvijā. Tomēr, lai arī no reģioniem nākošie darba devēji ir mazākumā, mēs ļoti novērtējam to lielo iesaisti un patieso interesi par projektu un šo auditoriju. Tieši tāpēc ceram, ka nākotnē būsim spējīgi reemigrantiem piedāvāt arvien vairāk darba iespēju reģionos.

- Kādas ir izplatītākās vakances?

- Kas attiecas uz darba iespējām, ko mūsu apvienotie darba devēji sniedz, lepojamies, ka esam spējuši piesaistīt darba devējus no visdažādākajām nozarēm, kas piedāvā ļoti dažādu kvalifikāciju vakances. Uz kopējā fona visvairāk Latvijā trūkst darbinieku klientu apkalpošanā un pārdošanā, bet caur Latvija strādā partneriem tiek meklēti arī arhitekti, finansisti, juristi, pat gaismu arhitekti, kā arī daudz vienkāršāka profila darbinieki noliktavās un fabrikās.

Vēlos gan uzsvērt, ka kustības mērķis ir pārliecināt cilvēku, kurš šobrīd apdomā iespēju atgriezties Latvijā, ka viņš šeit ir gaidīts. Latvija strādā mājaslapā ir iespējams apskatīt visus darba devējus, kas ir ieinteresēti piesaistīt darbam cilvēkus, kas līdz šim savu pieredzi uzkrājuši ārpus Latvijas. Mēs nekad neesam gribējuši būt vakanču portāls un mūsu partneru piedāvātās vakances neuzskaitām. Mēs drīzāk vēlamies izglītot abas puses par gaidāmo. Darba devējiem skaidrojam, kam iziet cauri cilvēks, kurš nolemj pārcelties no vienas valsts uz otru, bet aizbraucējiem cenšamies sniegt nepieciešamo praktisko informāciju par darba tirgu Latvijā.

- Ko vēlas sadzirdēt aizbraucēji, lai apsvērtu domu par koferu kravāšanu?

- Domas par atgriešanos parasti aizbraucējiem parādās ik pa laikam. Tās pamudina ilgas pēc māju sajūtas un mājās palikušajiem. Lai šīs domas materializētos darbībās, bieži vien vienkārši iztrūkst informācijas par iespējam un esošo situāciju Latvijā. Pārcelties no vienas valsts uz otru vienmēr ir liels un daudziem arī biedējošs lēmums, kuru iespējams pieņemt tikai tad, kad esi spējis iztēloties pārvākšanās procesu un dzīvi jaunajā vietā. Pēc līdzšinējās pieredzes redzam, ka informācija par šo aspektu cilvēkus interesē. Tie, kas jau atgriezušies, atzīst, ka tieši darba un dzīves vietas iespējas Latvijā tos uztrauca visvairāk. Ja aizbraucējs Latvijā ir atradis potenciāli labu darbavietu, tad pārējās lietas ir risināmas - tam gan vajag laiku un zināšanas, jo daudz ko jau var paveikt attālināti, vēl esot ārvalstīs.

- Kad ir plānota kāda tuvākā tiešsaistes tikšanās ar aizbraucējiem?

- Nākamo tiešsaistes karjeras dienu esam plānojuši tieši tā saucamā patriotu mēneša sākumā. Ceram, ka pasākums dos stimulu tiem, kas uz novembra svētkiem būs atbraukuši apciemot Latviju, ieplānot arī kādu darba interviju. Aicinām visus pieslēgties Latvija strādā lapas Facebook tiešraidei šī gada 7. novembrī plkst. 19.30 pēc Latvijas laika, kad 14 darba devēji uzstāsies ar savu piedāvājumu. Tāpat novembrī sāksim kampaņu, kuras laikā tie cilvēki, kas ir jau atgriezušies, un viņu ģimenes locekļi dalīsies ar savu pieredzi un emocijām, lai tos, kas vēl šaubās, iedrošinātu atgriezties Latvijā. Daudzi no mūsu tautiešiem uz ārvalstīm devās, jo kāds tuvinieks jau tur dzīvoja un teica, ka tur var vairāk nopelnīt vai ir kādi citi labumi, kas nav pieejami šeit - Latvijā. Taču 10 gadu laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi. Diemžēl daļai aizbraukušo joprojām ir aizspriedumi par dzīvi un darba vidi Latvijā. Ar šo kampaņu vēlamies uzsvērt, ka darba vide Latvijā ir mainījusies, un, tāpat kā viņi noticēja, ka dzīve citviet ir labāka, ļaut šoreiz noticēt tiem, kas ir atgriezušies.

- Kāds ir jūsu redzējums - kādi mājas darbi valstij būtu jāizdara, lai kopējais reemigrācijas plāns strādātu veiksmīgāk?

- Valstiskā līmenī šī auditorija nav aizmirsta. Piemēram, diasporas likuma pieņemšana pavisam noteikti bija pozitīvs pavērsiens, kas ne vien sūtīja pareizo signālu no valsts, bet arī deva praktiskus ieguvumus cilvēkiem, kas apsver iespēju atgriezties. Arī reemigrācijas koordinatoru projekts, ar kuru cieši sadarbojamies, uzrādīja labus rezultātus. Šobrīd tiek gaidīts, ka atbalsts šim projektam tiks palielināts, jo aizbraucēju interese ir liela.

Daļēji šo reemigrācijas koordinatoru darbu varētu aizstāt ar valsts uzturētu vienotu interneta resursu, kurā būtu iespējams atrast visu praktisko informāciju, kas saistās ar atgriešanos un dzīvi Latvijā. Un, lai arī tās visas ir tikai praktiskās lietas, tās ir ļoti svarīgas, lai iekustinātu reemigrācijas vilni. Privātajām iniciatīvām kā Latvija strādā būtu jābūt kā papildinājumam valsts realizētām kampaņām. Un aizbraucēji tiešām gaida šādas kampaņas no valsts, sakot, ka vēlas reāli izjust interesi par viņiem, nevis tikai dzirdēt politiskas runas. Par valsts mēroga reformām, protams, ir cita saruna, jo, kā redzam pēc kustības aptaujas datiem, kur aptaujājām aizbraucējus, lielākā ietekme uz aizbraukšanu bijusi neticība politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī (52%). Tas tikai vēlreiz apliecina, cik liela loma ir politiķiem, viņu lēmumiem un darbībām, lai ietekmētu procesus valstī.

 

Rīgas namu pārvaldnieks