Advokāts: 13 gadu ilgs kriminālprocess nav saprātīgs

 
LŪDZ ATTAISNOT. Advokāts Dr. iur. Jānis Rozenbergs t.s. Lemberga prāvā lūdza pilnībā attaisnot uzņēmēju Ansi Sormuli un tiesai detalizēti skaidroja, kādēļ ar 13 gadu ilgo viņa ieraušanu kriminālprocesā ir pārkāptas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Lūdzot pilnībā attaisnot savu aizstāvamo uzņēmēju Ansi Sormuli, advokāts Jānis Rozenbergs t.s. Lemberga prāvā tiesai detalizēti skaidroja, kādēļ 13 gadu ilgā uzņēmēja ieraušana kriminālprocesā nav nedz samērīga, nedz pamatota.

Kā tiesai atgādināja J. Rozenbergs, personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos iestājas no brīža, kad procesa virzītājs ir paziņojis faktu par procesa veikšanu pret konkrēto personu. Līdz ar to jāņem vērā sekojoši datumi.

Kriminālprocess, kuru toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis nodēvēja par Ventspils amatpersonu lietu, tika uzsākts 2005. gada 10. martā. Šajā kriminālprocesā 2007. gada 17. aprīlī A. Sormulis tika atzīts par aizdomās turēto. Tomēr jau 2006. gada 20. decembrī A. Sormuļa dzīvesvietā veikta kratīšana, līdz ar to kriminālprocess tieši pret A. Sormuli tiek veikts jau kopš 2006. gada 20. decembra, - debatēs uzsvēra advokāts J. Rozenbergs. Tātad, kā loģiski secināja advokāts, kriminālprocess pret A. Sormuli tiek veikts jau gandrīz 13 gadu.

Bet te jāatgādina vēl daži būtiski datumi. Proti, «Ventspils amatpersonu lieta» jau pirms daudziem gadiem tika pārdēvēta par «Lemberga lietu», un viens no iemesliem ir tāds, ka lieta tika sākta pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu 1999. gada maijā - tātad pirms vairāk nekā 20 gadiem. Sāka pret A. Lembergu, bet pārējās - J. Maizīša vārdiem runājot - «Ventspils amatpersonas» kriminālprocesā tika iesaistītas vēlāk, savukārt vēl vēlāk dažas no «Ventspils amatpersonām» ieguva pat cietušo, nevis aizdomās turamo vai apsūdzēto statusu.

Vēl dažas «Ventspils amatpersonas» (piemēram, Mamerts Vaivads) jau 13 gadu ir aizdomās turēto statusā, bet nekādas apsūdzības tām nav uzrādītas un nav arī ziņu, ka kriminālprocess pret viņām būtu izbeigts. Vēl vienai «Ventspils amatpersonai» - Gintam Laiviņam-Laiveniekam - vajadzīgo liecību sniegšanai 13 gadu tiek rādīta «pātaga» un «burkāns»: proti, pret viņu no pamatkriminālprocesa ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess, kurš uz tiesu ilgstoši netiek sūtīts; vienlaikus G. Laiviņam-Laiveniekam tiek ļauts bagātināties, ieņemot vietu pie mantas glabātāja «labās rokas» (viņš ir Rudolfa Meroni vietnieks daudzās Ventspils lielo uzņēmumu padomēs).

Kas jāvērtē

J. Rozenbergs atgādināja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos procesu ilguma saprātīgumu vērtē, ņemot vērā lietas sarežģītību, tiesājamās personas un atbildīgo iestāžu un amatpersonu rīcību, kā arī jautājumu par aizskartajām interesēm. Advokāts arī uzsvēra, ka tiesājamās personas vai viņa aizstāvja rīcība procesa gaitā ir viens no vērtējamiem apstākļiem.

Kā norādīja J. Rozenbergs, gadījumi, kad apsūdzētā persona pati tiek uzskatīta par vainojamu pārmērīgi ilgā kriminālprocesa norisē, lielākoties ir saistīti ar paša apsūdzētā vai aizstāvības vairākkārtējiem lūgumiem par izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu: «Šā vērtēšanai pakļautā jautājuma sakarā vēlos norādīt, ka ne Sormulis, ne es kā viņa aizstāvis neesam pretdarbojušies kriminālprocesa veikšanai, neesam ļaunprātīgi vilcinājuši nedz izmeklēšanu, nedz arī tiesas procesa gaitu. Aizstāvība nenoliedz, ka lietu atlikšanai vai noņemšanai no izskatīšanas par iemeslu ir bijuši arī aizstāvju vai aizstāvamo pamatoti lūgumi, tomēr šis apstāklis pats par sevi nav būtiski ietekmējis kopējo procesa ilgumu.»

Nesamērīguma statistika

Advokāts minēja, ka t.s. Lemberga prāvā nozīmētas 1182 tiesas sēdes. No tām 279 tiesas sēdes atceltas, jo uz tām dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties vai nu apsūdzētie, vai arī viņu aizstāvji - aptuveni 23% no sākotnēji plānotajām tiesu sēdēm. 339 tiesas sēdes atliktas dažādu organizatoriska rakstura iemeslu dēļ - aicināto personu neierašanās, cietušo un liecinieku slimošanas dēļ; procesa dalībniekiem bijis vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar iesniegtajiem lūgumiem un sagatavotu viedokļus par tiem, kā arī apsūdzētajiem dots laiks, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību. Desmit tiesas sēdes noņemtas, lai dotu laiku valsts apsūdzības uzturētājiem iesniegt grozīto apsūdzību.

Kā izteicās J. Rozenbergs, «attiecībā uz prokuroru norādēm par gadījumiem, kad aizstāvības puse esot vilcinājusi procesa gaitu, varu secināt, ka uz A. Sormuļa aizstāvību tika attiecināts tikai viens pārmetums, proti, 2011. gada 13. septembra tiesas sēdē nopelnītā procesuālā sankcija - brīdinājums - par to, ka 2011. gada 14. augusta tiesas sēdē pēc tam, kad liecinieks [Gints] Laiviņš-Laivenieks, izmantojot savas tiesības neliecināt pret sevi, atteicās atbildēt uz jautājumiem par kompāniju Kaywood International Limited, paziņoju tiesai, ka neesmu gatavs turpināt liecinieka G. Laiviņa-Laivenieka pratināšanu un man ir nepieciešams laiks, lai sagatavotos. Ja par 10 iztiesāšanas gadiem tas ir vienīgais A.Sormuļa aizstāvībai izvirzītais pārmetums par procesa vilcināšanu, tad varu secināt, ka tiesas pieļautā prokuroru nemitīgā iejaukšanās aizstāvības veiktajā liecinieku pratināšanā, apsūdzēto liecību sniegšanā un arī aizstāvības runās tiesu debatēs, regulāri pārtraucot aizstāvjus un viņu aizstāvamos ar saviem komentāriem vai iebildumiem, ir prasījusi ievērojami lielāku laika patēriņu, nekā viens pārpratums ar liecinieka G. Laiviņa - Laivenieka pratināšanu, kurš turklāt 2015.gadā jau bija piemirsis, ka ir jautājumu kategorijas, uz kuriem viņš nevēlas atbildēt, un rezultātā sniedza atbildes uz visiem tiem aizstāvības jautājumiem, uz kuriem 2011.gadā viņš nevēlējās atbildēt. Līdz ar to uzskatu, ka manās vai A.Sormuļa darbībās nevar tikt konstatēta kriminālprocesa vilcināšana, kas būtu novedusi pie šā kriminālprocesa ilguma 13 gadu garumā.»

Apjomu neatbilstība apsūdzībai

Pēc J.Rozenberga teiktā, izvērtējot procesa termiņa saprātīgumu, ņemama vērā lietas sarežģītība un apjoms. Viņš nenoliedza, ka konkrētais kriminālprocess ir sarežģīts un apjomīgs. Runājot par valsts iestāžu un amatpersonu rīcību, kas, viņaprāt, ir centrālais vērtēšanai pakļautais kritērijs, advokāts uzsvēra, ka ir jāanalizē, vai nav notikusi neattaisnojama kādu procesuālu darbību vilcināšana. «Apsūdzībai ir 41 sadaļa, pierādīšanā tiek izmantotas ziņas par 138 kompānijām - gan Latvijā reģistrētām, gan ārvalstīs reģistrētām. Kriminālprocesa materiāli ir apkopoti vairāk nekā 228 sējumos. Tā tas ir. Bet lielais jautājums no Sormuļa viedokļa ir - kāds viņam sakars ar šo materiālu apjomu? Ir taisnība, ka Lemberga apsūdzībai ir 41 sadaļa un katrā no šīm sadaļām ir veicama pierādījumu pārbaude. Bet Sormulim apsūdzībā ir trīs sadaļas un pārējās 38 uz viņu neattiecas, līdz ar ko attiecībā uz 38 apsūdzības sadaļām tiek pārbaudīti pierādījumi, kam nav nekāda sakara ar Sormulim celto apsūdzību, un viņš sakarā ar savu procesuālo statusu šo trīs apsūdzības sadaļu dēļ desmit gadu ir spiests piedalīties pierādījumu pārbaudē arī par pārējām 38 apsūdzības sadaļām. Ir taisnība, ka pierādīšanā tiek izmantotas ziņas par 138 kompānijām, bet cik no šīm ziņām, kas jāpārbauda gan ar liecinieku liecībām, gan arī ar rakstveida pierādījumu pārbaudi iztiesāšanas laikā, attiecas uz Sormulim apsūdzībā ietvertajām trim sadaļām? Sormulim celtajā apsūdzībā figurē aptuveni sešu juridisko personu nosaukumi - Kaywood, Netherfin, Barnaby, Lat Transnafta, Naftas parks - 100 un Ventspils Apvienotā Baltijas banka. Ar pārējām 132 kompānijām, ziņas par kurām tiek izmantotas pierādīšanā, Sormuļa apsūdzībai nekāda sakara nav, bet atkal Sormulim desmit gadu tiesas zālē jānoraugās, kā tiek pārbaudīti pierādījumi arī par šīm pārējām 132 kompānijām.»

Attiecināmi tai daži no 228 sējumiem

J. Rozenbergs arī vaicāja - cik no vairāk nekā 228 sējumiem attiecas uz A. Sormulim celto apsūdzību? «Neesmu precīzi skaitījis lapas un rēķinājis, bet pieļauju, ka uz Sormulim celtās apsūdzības trim sadaļām attiecināmos dokumentus varētu apkopot dažos sējumos.»

Pēc advokāta teiktā, iztiesāšanā nopratinātas 84 liecinošās personas - jautājums, cik no tām sniedza nozīmīgas liecības par kādu no trim A. Sormulim celtās apsūdzības sadaļām? «Es teiktu, ka aptuveni desmit liecinieku. Protams, ka visiem lieciniekiem prokurori varēja uzdot kādus vispārīgus jautājumus, ko viņi zina par Sormuļa un Lemberga attiecībām, bet tiesa pati var vērtēt, vai un cik objektīvi nepieciešamas bija šādas liecības attiecībā uz Sormulim celto apsūdzību. Tādēļ uzskatu, ka Kriminālprocesa likuma 14. pantā nostiprinātais tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums attiecībā pret Sormuli ir noticis un galvenais iemesls tam ir bijis ārkārtīgi plašais jautājumu loks, kas tiesas izmeklēšanā tika izzināts, bet kam nav nekāda sakara ar Sormulim celto apsūdzību un šīs apsūdzības trim sadaļām,» secināja advokāts.

T.s. Lemberga prāvā debates pabeiguši valsts apsūdzības uzturētāji un uzņēmēju A. Sormuļa un Anrija Lemberga aizstāvji.

Lai gan valsts nozīmētais Aivara Lemberga advokāts Genādijs Ivankins vairākkārt lūdza laiku, lai varētu sagatavot debašu runu, sešus mēnešus, t.i., līdz aprīlim, tiesa paziņoja, ka viņam jāsāk debates nākamā gada 13. janvārī.

Ņemot vērā, ka tiesa G. Ivankinu šajā kriminālprocesā par A. Lemberga advokātu nozīmēja 9. septembrī, turklāt advokātam bija arī jāpiedalās tiesas sēdēs, kurās debašu runu lasīja advokāti J. Rozenbergs un Oskars Rode, G. Ivankinam ar «sarežģīto un apjomīgo» kriminālprocesu būs jātiek galā triju mēnešu laikā.

 

Rīgas namu pārvaldnieks