Briļļu meistars jau vairāk nekā 25 gadus
Latvijā ir vairāki simti dažādu studiju programmu, arī profesionālās skolas piedāvā daudzveidīgas izglītības iespējas, taču neviena no tām nesagatavo optiķus – briļļu izgatavotājus (studijas optometrijā gan dod ieskatu šajā profesijā). Optiķa profesijā strādā princips – zināšanu gūšana pie meistara. Arī Vladislavu Šmukstu šajā profesijā ieveda pieredzējis praktiķis – optiķis. Un tagad viņš pats savas zināšanas un iemaņas nodod tālāk jaunajiem. Vladislavs par optiķi strādā vairāk nekā 25 gadus.
Jau ceturtdaļgadsimts riņķī
«Par optiķi sāku strādāt jau pagājušajā gadsimtā,» smaidot stāsta Vladislavs. Tas notika tālajā 1993. gadā. «Optikas uzņēmums man piedāvāja nākt pie viņiem uz apmācībām, jo optiķa profesiju nav iespējams apgūt skolas solā, bet šīs profesijas pārstāvjus apmāca paši darba devēji. Norunājām - ja man patiks un padosies, palikšu arī tur strādāt. Ātri vien sapratu, ka profesija mani uzrunā. Turklāt vēl laikā, kad studēju inženierzinātnes, optikā allaž ieguvu piecas balles pēc vecās atzīmju skalas,» atceras Vladislavs. Apmācības iesākās ar nelielu teorijas devu, bet tad jau bija laiks ķerties klāt praktiskākiem darbiem. «Ja cilvēks dara, viņam sanāk un turklāt vēl patīk tas, ko dara, tas, manuprāt, nozīmē, ka īstā profesija ir atrasta,» spriež Vladislavs. Nav jau gluži tā, ka pēc apmācībām amats apgūts - sevis pilnveide ir nepārtraukta, jo optikas nozare arī ir mainīga: tirgū ienāk jauni materiāli, jauns lēcu dizains, iekārtas, ar kurām jāstrādā, tāpēc visām novitātēm jāseko līdzi un tās jāapgūst. «Tās pat nav salīdzināmas lietas: kāda tehnika optiķiem bija pieejama 1993. gadā un kāda tā ir mūsdienās. Kādreiz briļļu izgatavošanā dominēja roku darbs, šobrīd daudzus procesus spēj paveikt iekārtas, kas, protams, atvieglo mūsu darbu.»
«Brilles jau sen kļuvušas par dizaina elementu, tāpēc briļļu ietvaru dizaineri regulāri laiž klajā jaunas un modernas kolekcijas. Bet optiķim jāmāk arī šos modernos dizaina ietvarus salāgot arī cilvēka redzei vajadzīgajām briļļu lēcām,» skaidro Vladislavs.
Dienā izgatavo 20-30 briļļu
Ilgus gadus viņš par savu dzīves un darba vietu sauca Daugavpili, taču pirms pāris gadiem pārcēlās uz Rīgu un pirms pieciem gadiem kā optiķis pievienojās acu aprūpes uzņēmumam OC VISION, kas apvieno vairākus optikas zīmolus, kuru skaitā ir arī Vladislava darbavieta - Vision Express. Viņa darba dienas paiet starp diviem veikaliem - viens atrodas tirdzniecības centrā Spice, otrs - Akropole. Vladislava galvenais pienākums ir pēc optometrista izrakstītas receptes izgatavot atbilstošas brilles klientam, pirms tam noskaidrojot informāciju par briļļu ietvara izmēru, materiālu, krāsu un stilu. Viņš attiecīgi pēc receptes uzgatavo briļļu lēcas, pieslīpē tās, saliek kopā ar briļļu ietvariem. Pēc briļļu izgatavošanas optiķis pārbauda, vai tās atbilst pasūtījumam. Tāpat arī ietvarus var pielāgot atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām. Dienā caur Vladislava rokām iziet aptuveni ap 20-30 jaunu briļļu. Kā Vladislavs stāsta, ir brilles, kuru izgatavošana prasa tikai stundu - kamēr klients pavada laiku tirdzniecības centrā, tikmēr viņa jaunās brilles ir jau gatavas. Taču mēdz būt situācijas, kad briļļu izgatavošana prasa ilgāku laiku - pat vairākas nedēļas, jo vajadzīgās briļļu lēcas ir specifiskas, kā arī dažkārt izgatavotas individuāli tieši šim klientam, līdz ar to tās ir jāpasūta pie ražotāja.
Apmāca jaunos
Vēl viens no Vladislava darba uzdevumiem ir briļļu labošana: gan ietvaru, gan lēcu. Viņš uzņēmies arī sava veida skolotāja funkciju - ar optiķa darba specifiku iepazīstina interesentus, kas apsver domu iet Vladislava pēdās jeb kļūt par optiķi. «Paskaidroju, parādu, pavēroju jaunos darbībā - tā es strādāju ar jaunajiem.» Galvenokārt apmācāmo lomā iejūtas puiši, un visbiežāk arī viņiem darbs iepatīkas. Dažreiz apmācībām piesakās arī meitenes, bet, pēc Vladislava novērojumiem, vairums tomēr izvēlas kļūt par klientu konsultantēm veikalos. «Neesmu radis izskaidrojumu, kāpēc šī profesija vairāk šķiet saistoša puišiem. Arī meitenes šo darbu varētu darīt. Jā, darbs prasa nelielu fizisku piepūli - kaut ko piegriezt, saspiest, taču tas neprasa ļoti lielu fizisku spēku. Darbs pieprasa būt precīzam, ļoti akurātam, darbs saistīts ar roku veiklību, speciālistam jābūt pacietīgam, tā teikt, lai varētu ķimerēties ap sīkām detaļām.» Pašam Vladislavam šī «ķimerēšanās» ļoti iet pie sirds. Vienlaikus viņu darbam iedvesmo sasniegtais rezultāts - klientu vajadzībām un vēlmēm izgatavotas brilles un apziņa, ka ar savu darbu ir palīdzēts citiem redzēt labāk. «Protams, jāņem vērā, ka darbs ar klientiem ne vienmēr nozīmē tikai pozitīvu komunikāciju, piemēram, dažreiz klients uzskata, ka optiķis var visu - saplēstas brilles pārvērst par jaunām, taču dažreiz tas nav iespējams, un klients par šādu atbildi nav priecīgs.»
Arī ārpus darba Vladislavs izvēlas nevis rimtu atpūtu mājās pie televizora (arī šāda atpūta, nenoliedzami, dažreiz tiek praktizēta), bet ļaujas eksperimentiem virtuvē. «Internetā tagad var atrast tik interesantas receptes, taču es parasti tomēr receptēs ieviešu savus uzlabojumus. Ja sanāk gardi, padalos ar saviem atklājumiem ar kolēģēm.» Savukārt atvaļinājuma nedēļas viņš pavada ceļojumos. Pēdējos divus gadus kā atpūtas vieta izvēlēta Gruzija.