Zemnieks: bebri ir draņķi, es tos šauju nost
"Paskatieties, kas notiek – kādu postažu viņš izdara mežiem, visiem grāvjus un pļavas applūdina. Tādēļ viņu vienkārši nošauj," stāsta Madonas novada Liezeres pagasta zemnieku saimniecības (z/s) Ruļmurēni īpašnieks Normunds Urtāns. Šeit bebri posta visu, kas gadās ceļā.
Jāiznīcina skādes radītāji
Situāciju Liezeres pagastā mednieku kolektīva Mežvidi vadītājs Andris Šķēls raksturo kā dramatisku. "Bebri ir savairojušies tik daudz, ka dabai tiek nodarīts postījums – izkalst meži, pārpurvojas zeme, tiek bojāta meliorācijas sistēma," viņš precizē.
N. Urtāns aktīvi medī bebrus jau trīs gadus, vienā sezonā iznīcinot vairākus desmitus. Pamudinājums ir patika pret medīšanas procesu, jo dziedzerus viņš neizmanto, tikai dažreiz notiesā bebra gaļu. Tomēr tas ir laikietilpīgi – nauda taču arī jāpelna. "Bebrs ir skaists zvēriņš, bet viņš ir baigais draņķis. Arī netālu no manas mājas viņš ir applūdinājis gan pļavu, gan daļu no meža – vairāk nekā trīs hektārus. Domāju, ka esmu jau izķēris viņus, bet nekā," atklāj saimnieks. Arī medību kolektīva platībā tas pats, tikai zaudējumi lielāki – vairāk nekā pieci hektāri. Citur vēl lielākas platības.
Kaut gan bebrs rada postījumus, viņam piemīt labas īpašības. "Ir ļoti interesanti sēdēt un vērot bebru – kā viņš dzīvo, peld, ēd, mazgājas. Ar dambju veidošanu viņiem ir vesela sistēma – cilvēkam viņa prātu un tad nebūtu jāmācās par inženieriem," ir pārliecināts N. Urtāns.
No pērnā gada decembra nomedīto bebru skaits nav limitēts. Iemesls – šo dzīvnieku lielais skaits, kurš ar katru gadu palielinās. Bebrus iznīcināt gan var tikai mednieks ar apliecību, sezonas karti un medījamās platības tiesībām. Pretējā gadījumā var sekot bargs sods. "Ja nelegāli tiek nogalināts bebrs, tas ir administratīvs pārkāpums, par ko var pielāgot sodu no 20 līdz 500 latiem," skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.
Zaudējums ir jāskatās no apjoma – jo mazāks cilvēkam īpašums, jo vairāk tas cieš. Kā atklāj J. Ozoliņš, no visas valsts mežu platības bojāts ir tikai viens procents. Tas, cik daudz bebri izposta, ir katra cilvēka ziņā. "Tā ir individuāla pieeja – ja ir būtiski zaudējumi, tad ir jācīnās," viņš norāda.
Interese un izdevīgums
N. Urtāns uzskata, ka vajag kaut ko, lai mednieks būtu ieinteresēts ķert bebrus. "Šobrīd tā nav – ādu nav kur likt, tā ir ļoti smaga, man pašam ir veste uzšūta. Gaļas arī nekādas īpašas nav, citiem vēl nepatīk tās medības. Tā kā iet uz purvu, jaukt dambjus un smērēties pa dubļiem ir bezjēdzīgi. Es pat nezinu, kā var radīt interesi, ja tas nesaista," spriež N. Urtāns.
Tomēr ir vietas, kur bebrus lietderīgi izmanto biznesam. Madonas novada viesu mājas Smeceres krogs ēdienkartes piedāvājumā ir kotletes no bebra gaļas. "Mēs to iepērkam oficiāli no firmas, kura veic visas analīzes un pārbaudes," konkrētāk atpūtas nama pārstāvis neatklāj.
Ko darīt tālāk?
Bebru skaits turpina pieaugt, jo mednieki nespēj viņus iznīcināt pietiekamā daudzumā. "Viņi taču vairojas – vienam bebru pārim gadā piedzimst aptuveni trīs bebri, bet tiem trim taču arī dzimst. Un tā uz priekšu," uzskaita N. Urtāns.
Paši mednieki uzskata, ka šajā jautājumā būtu jāpalīdz arī valstij, sniedzot finansējumu. "Varētu maksāt par nomedīto vai vismaz palīdzēt ar lamatu iegādi," domā A. Šķēls. Tomēr J. Ozoliņš uzskata, ka tā ir tikai utopija – neviens par bebriem nemaksās, kaut gan pats saprot, ka "medībām ir lielas izmaksas – nepieciešama degviela, patronas, lamatas un tā tālāk, bet mednieks jau ir trūcīgs".
Bebri dzīvo ne tikai laukos – tie sastopami pat Rīgas centrā. "Es pasmējos – to pirmo bebru pārīti vajadzēja nekavējoties noķert. Viņus tagad iznīdēt var tikai ar lamatām, jo šaut apdzīvotā vietā nedrīkst," skaidro N. Urtāns. Pieredzējušais mednieks uzskata, ka dome nevajadzīgi izšķiež naudu, jo vienīgais risinājums – viņus izķert. Pretējā gadījumā "viņi izraks beigās tādas bedres, ka ietves sāks brukt iekšā. Tie visi drāšu režģi ir kaķim zem astes".