Līvānu novadā vētras radītie zaudējumi pārsniedz 134 tūkstošus latu

© Daiga Kalniņa

Sagrautas ēkas, dzīvojamām mājām norauti jumti, vairākas ģimenes atstājot bez dzīvesvietas, simtgadīgu koku vējgāzes un nopostīti meži, kā papīrs salocītas un izrautas ceļazīmes, gaisā pacelti un nosisti mājlopi, sadragāta tehnika un pārrautas elektrolīnijas.

8. augusta vētras nodarītā posta bilance Līvānu novadā pārsniedz 134 415 latus, jo ziņas par postījumiem vēl turpina ienākt. Vakar bija zināms, ka Līvānu novada Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastos svētdienas stihijā cietusi 71 saimniecība. Cietušie novada iedzīvotāji izmisumā par notikušo šonedēļ masveidā vērsās novada pašvaldībā, informējot par postījumiem. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods Neatkarīgajai stāsta, ka dome apkopojusi informāciju par 8. augusta vētras radītajiem zaudējumiem pašvaldības un privātajam sektoram.

Rožupes pagasta pārvaldes vadītājs Andris Neicenieks stāsta, ka tādu vētru nav pieredzējuši pat vecākie iedzīvotāji. 15 minūšu laikā tā pārgājusi pāri Vārkavai, Rožupei un kaimiņu pagastiem. Pēc vētras skats daudzviet bijis briesmīgs. Nācies ilgi strādāt ar motorzāģiem, lai atbrīvotu no gāztajiem kokiem ceļus un varētu pārvietoties operatīvais transports.

Rožupes pagasta Rušeniekos bez mājas jumta, šķūņa un pat tualetes palicis Boriss Ivanovs, kurš vēl trešdien no kritalām bija paspējis atbrīvot tikai aku un gaidīja papildspēkus no pašvaldības. Borisa pagalms izskatās kā pēc bombardēšanas – visur sašķaidītas šīfera loksnes un koku un jumta siju atlūzas. Cienījamā vecuma vīrs, kurš vai nu aiz prieka, ka izdzīvojis, vai aiz bēdām par zaudēto, bija nedaudz iereibis, stāstīja, ka vētras laikā turējis logu, lai milzu vēja spēks to neizspiež. Tobrīd arī dzirdējis, kā ar baisu troksni vētra sagriezusi un nonesusi mājai jumtu.

Bet mājas apkārtni sakopt jau trešdien bija paspējusi kuplā Rubīnu ģimene zemnieku saimniecībā Laimiņi. 80 gadus vecā saimniece priecājās, ka notikušo spējusi pārdzīvot pati un neviens no piederīgajiem nav cietis. Vētras brīdī kopā ar vecākiem bijuši arī jau pieaugušie bērni un mazbērni, jaunākajam vēl nav pat gadiņš. Saimniece Antonija stāsta, ka vētra sākās pēkšņi. Astoņu cilvēku ģimene bijusi istabā; par laimi, neviens nav palicis pagalmā. Piecu minūšu laikā klētij un dzīvojamai mājai norauts jumts, sabrucis dzīvojamās ēkas skurstenis. Durvis nav bijis iespējams atvērt, jo tās nosprostojušas gruvešu kaudzes – jumta atlūzas un šīfera lauskas. Tās palīdzējuši atbrīvot atskrējušie kaimiņi. Ar lauskām pilns ir viss Rubīnu mājas pagalms un ābeļdārzs, tās lidojušas ar milzīgu spēku simtiem metru tālu. Telts, kas bijusi uzslieta dārzā, joprojām nav atrasta – tā aiznesta nezināmā virzienā. Pat lietū piemirkušie 100–200 kilogramus smagie siena ruļļi vētras laikā lidojuši pāri elektriskā gana nožogojumam. Izgāzti milzīgi koki, pat simtgadīgs ozols nu stāv aplauztiem zariem, kas sagāzušies uz traktora. Vecie saimnieki savā 80 gadus ilgajā mūžā šādu stihiju neatceras un ir pateicīgi Dievam, ka visi palikuši dzīvi. Bijis baisi skatīties vētras postījumus, iedomājoties, kas varētu notikt ar cilvēkiem zem atklātas debess.

A. Vaivods sola, ka visiem, kam vētra nopostījusi dzīvojamās mājas, tiks sagādāts kokmateriāls jumta konstrukciju atjaunošanai. Trijām dzīvojamām mājām jumts norauts pilnībā. Cilvēki ir izmisumā, jo nav, kur dzīvot. Bez tam apdrošināta bijusi tikai neliela daļa no postītā.

Kādā saimniecībā tikai pēc diennakts izdevies atrast izdzīvojušu teliņu, kurš vētras laikā pārsviests pāri upei vairāk nekā 100 metru attālumā. Lisicku ģimenei kopumā ir vairāk nekā 30 slaucamas govis, kā arī vairāki teliņi, tostarp vētrā izdzīvojušais "lidotājs". Ganāmpulks vētras laikā atradies ganībās un bijis tā izbiedēts, ka tikai ap trijiem naktī saimniecei izdevies govis sasaukt vienkopus un izslaukt. Tā kā pēc vētras elektrības nav, tad izpalīdz kaimiņš, kurš divas reizes dienā ierodas ar ģeneratoru un palīdz gotiņas izslaukt. Piens ir arī jādzesē un ūdens jāpumpē, ko bez elektrības izdarīt nav iespējams. Diemžēl nav zināms, kad elektrības padeve tiks atjaunota. Lisicku ģimenei sagruvis arī šķūnis, kurā atradās traktors. Ar lūztošu koka zaru izsists vieglās automašīnas priekšējais stikls, bet lidojoša šīfera lauska izsitusi stiklu jaunajam traktoram, kas atradies pagalmā. Tāpat izpostīts garāžas piebūves jumts, kuru tikai nesen ģimene bija uzbūvējusi. Visapkārt mājai auguši lieli, simtgadīgi koki, kas pēc vētras sagūluši krāvumos. Saimniece kā Dieva brīnumu rāda krucifiksu celiņa malā, kas nožogots ar sētiņu, – abpus tam guļ vētras izlauzti milzu koki, bet krucifikss palicis neskarts – pat plastmasas soliņš tam līdzās nav apgāzies.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.