Niknas debates Kurzemē par novadu apvienošanu

© Dmitrijs Suļžics /F64

Pārmetumiem par novadu «nespēju tikt galā ar funkcijām» nav pierādījumu, savukārt iespējamie ieguvumi ir hipotētiski, tālab jāļauj vispirms apvienoties tām pašvaldībām, kas to pašas tiešām grib, – tādi slēdzieni izskanēja Livonijas ordeņa pilī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un viņa valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš šīs vasaras «reģionālās reformas» tūrē, piestājot Ventspilī, jau divdesmito reizi cēla priekšā savu «soloprogrammu», cenšoties panākt sabiedrības atbalstu.

«Redzam salīdzinoši augstas rūpes no iedzīvotāju puses. Jebkurš var sūtīt mums iesniegumus, idejas un komentārus uz reforma@varam.gov.lv,» ministrs iedrošina.

Pašvaldību izmērs - ne pēc teritorijas, bet iedzīvotājiem

No ministra un valsts sekretāra vietnieka teiktā izrietēja, ka reformas autori skatās uz pašvaldībām tādā kā sengrieķu polisu stilā: mazāk saprotot pašvaldību kā teritorijas lielumu, vairāk kā pilsoņu kopumu. Iepriekšējās, proti, 2009. gada pašvaldību reformas mērķi nav sasniegti, joprojām 40 pašvaldības neatbilst iedzīvotāju skaita kritērijiem (novadam - 4000, republikas pilsētai - 25 000). Tā kā Latvijā ir izteikti neviendabīga apdzīvotība, tad novadu lielums hektāros maz ko izsaka - piemēram, Zilupes novads ar saviem 3000 iedzīvotājiem uz 300 kvadrātkilometriem ir teritorijas ziņā lielāks nekā Vidusjūras salu valsts Malta, bet Ventspils novads jau tagad ir lielāks nekā visa Luksemburgas Lielhercogiste. VARAM mērķis ir apvienot novadus gandrīz precīzi padomju laika rajonu teritorijās, uzskatot, ka tas ļaušot ietaupīt naudu.

Livonijas ordeņa pils Ventspilī, kas sākta būvēt 1290. gadā, savā vēsturē pieredzējusi ne tādas vien debates par reģionālo attīstību, jo ministrs centās pārliecināt pilsētas un novada deputātus par apvienošanas lietderību. Šī bija viena no retajām reizēm, kad netrūka pat izteicienu par «stulbumiem» un «idiotismiem», tomēr beigās visi šķīrās draudzīgi, paliekot katrs pie sava viedokļa.

Viens no centrālajiem jautājumiem bija - kā nodrošināt to, ka reģionos izveidojas attīstības centri, kas kļūs par ekonomikas dzinuļiem? Mehāniska robežu pārzīmēšana kartēs to nemainīs.

Skolu jautājums

Ministrijai līdzi bija atbraucis arī pārstāvis no karšu izdevniecības Jāņa sēta, kuru ministrija nolīgusi, lai novadu apvienošanu pamatotu zinātniski. Sagatavotais «apvienotā Ventspils novada un pilsētas profils» savā kvalitātē atgādina iepriekš šīs pašas izdevniecības gatavoto «Latvijas skolu tīkla reformu karti», kurā bija mehāniski pārmērīti attālumi starp ciemiem un pilsētām, neskatoties uz to, vai starp skolām un to audzēkņiem maz ir ceļi, pa kuriem šo skolu varētu sasniegt. Tagad 18 lappuses garajā «profilā» salaists milzums kļūdu - lūk, lasītāju uzmanībai tikai 3. lappusē vien atrodamās nepareizības: pirmkārt, tiek lietota padomjlaiku terminoloģija (visādi okupanti tiek eifemizēti kā «jaunā vara»), tad parādās «Latvijas brīvvalsts laiks» (interesanti, kas tad ir tagad, ja ne brīva valsts?!), ar vārdiem «sarūk skolēnu skaits arī Ventspils skaisti izremontētajās skolās, kas jau ir nepietiekams, lai skolotāji varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu» tiek saistītas savstarpēji absurdas lietas (skolu izskatīgums ar skolotāju algu lielumu). Dokumenta autori pilnīgi noteikti nav bijuši Piltenes skolā (atšķirībā no Neatkarīgās autora), jo pārmet: «Joprojām tiek uzturēta Piltenes [..] vidusskola ar 13 vidusskolēniem» - ja pētnieki tiešām būtu aizbraukuši līdz Piltenes skolai vai kaut piezvanījuši, tad uzzinātu, ka jau pirms trim gadiem pieņemts stratēģisks lēmums nodrošināt vidusskolniekiem mācības netālajās Ventspils skolās, vairs neuzņemot 10. klasē jaunus skolniekus, un šis ir pēdējais gads, kad Piltenē mācās pēdējie 13 vidusskolnieki. Toties saglabāsies un attīstīsies pamatskola.

Savukārt nākamajā lappusē dota karte ar teorētisku aprēķinu, kādi attīstības centri (Ventspils, Kuldīga, Talsi) būtu lauku iedzīvotājiem vistuvāk un būtu vajadzības gadījumā visvieglāk izbraukājami. Izskanēja versija, ka Jūrkalnes pagastam, kurš tuvu Kuldīgai, varētu būt prātīgāk pievienoties saviem novadniekiem - suitiem Alsungā, kamēr Ugāle ir tieši pa vidu Talsiem un Ventspilij. Šīs kartes «pārdomātību» visvairāk raksturo fakts, ka ezeram pa vidu esošā Viskūžu sala ar raustīto līniju pārdalīta uz pusēm. No tā acīmredzot izriet, ka salas dienvidgals, kas teju pieskaras Ventspils novada Amjūdzei, esot vieglāk sasniedzams no Kuldīgas, bet ziemeļpuse - pāri Usmas ezeram no Talsiem.

«Uz Viskūžu salu var aizkļūt tikai ar laivu,» Neatkarīgajai saka vīrs, kurš dzimis vienā no divām šīs salas mājām. Tās mūsdienās apdzīvo lielākoties atpūtnieki vasarās. «Es gribētu redzēt tos durakus, kas to karti sastādījuši, kā viņi no vienas mājas brauks 100 metrus ar laivu līdz Amjūdzei uz Kuldīgas pusi, bet otrs airēsies 2 kilometrus pāri Usmas ezeram, lai nokļūtu nevis Ventspilī, bet Talsos!»

«No robežu pārbīdes sievietes sāks dzemdēt?»

Ministrijai beidzot savu argumentāciju un A. Draudiņam piesakot - debatēs katram dotas ne vairāk kā piecas minūtes, pie vārda ķērās Ventspils mērs Aivars Lembergs: «No partijas Latvijai un Ventspilij domē ievēlēti deviņi deputāti, kas mani te šodien deleģējuši uzstāties, tālab es runāšu deviņreiz piecas minūtes!» Galvenās tēzes:

- Robežu maiņa nav pašvaldību reforma, ja pašvaldības funkcijas nemainīsies ne pirms, ne pēc apvienošanas.

- Vai robežu pārbīde atrisinās iekšzemes kopprodukta izaugsmi tikai tāpēc, ka karte citādi izskatīsies? No tā radīsies darba vietas?

- Mārupē rūpniecības ēkas īre ražotājam izmaksā ap 6 eiro kvadrātmetrā, ēka uzbūvēta bez Eiropas atbalsta. Tā īpašniekam atmaksāsies kādos 15 gados. Kad Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā Viļakas ielā 1 ar ES atbalstu uzbūvēja tādu pašu industriālo parku, četras reizes izsolē nepieteicās vispār neviens pretendents uz tās apdzīvošanu, beigās iznomāja par 42 eirocentiem kvadrātmetrā. Šī SEZ ēka neatmaksāsies nekad. Kā Rēzeknes novada, pilsētas un Viļānu apvienošana tādas problēmas kaut teorētiski varētu risināt?

- Vai robežu izmaiņas paaugstinās dzimstību, ja sievietes jaunajās robežās paliks tās pašas? Vai Latvijā pieaugs reproduktīvā vecuma sieviešu skaits no tā, ka novadus pievienos pilsētām? Bet varbūt samazināsies mirstība no avārijām, vēža, sirds un asinsvadu slimībām?

- Atkritumus novadā izved Ventspils Labiekārtošanas kombināts, savukārt novada iedzīvotāji brauc uz Ventspils kultūras iestādēm, ir kopīgs tūrisma informācijas centrs; tas nozīmē, ka nav vajadzīgs apvienot pašvaldības, ja tās jau tagad spēj deleģēt un apvienot savas funkcijas.

- Pašvaldību spējas aizņemties naudu nav saistītas ar to izmēriem, bet ar Ministru kabineta uzlikto aizņemšanās limitu bankās un Valsts kasē. Valdība to var mainīt jau tagad, ja grib, - tālab nav jāapvieno novadi.

«Kā jūs justos, ja būtu jābalso par skolas likvidāciju?!»

Dzirdot šo argumentāciju, atdzīvojās arī novada deputāti. Atkārtojās uzskats, ka «nav nepieciešams izjaukt to, kas labi strādā, lai kārtējo reizi secinātu - piedodiet, atkal kaut kas nesanāca». Pagastu pārstāvji atzīmēja: izskan informācija, ka pašvaldības it kā nespējot nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus, vienlaikus neuzrādot, kas tad tieši tiekot atstāts novārtā vai paveikts nekvalitatīvi.

Novada domes deputāte Dace Vašuka runāja pavisam konkrēti: ja bērnam no Popes centra jātiek uz skolu Ventspilī, viņam ne tikai jābrauc 20 kilometri autobusā, bet vispirms jātiek vēl nez cik kilometru no dzimtajām mājām līdz Popei, kurā skola atrodas patlaban. Tātad bērniem būs jāceļas pirms sešiem rītā, bet mājās tiks vien tumsā. Cits novada domes deputāts un bijušais Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis retoriski jautāja: kā jūs justos, ja būtu jābalso par skolas slēgšanu? «Skolu aizslēgt nav liela māksla - pavisam kas cits ir radīt ko vietā!» Izskanēja, ka reforma paātrinās visnotaļ latvisko lauku apvidu iztukšošanos: «Latvijas lauku kultūrtelpa laikam jāatbrīvo!» - tā novada priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.

Dīvainā kārtā atrodas kopsaucējs

Kurzemnieciski skarbās un atklātās debates dīvainā kārtā parādīja arī kopsaucēju. Tika spriests: ļaut abām republikas pilsētām, kuras nesasniedz likumā noteikto 25 tūkstošu iedzīvotāju skaitu (Jēkabpils un Valmiera), labprātīgi apvienoties ar blakus novadiem, tāpat Tukuma novads nesaskata būtiskus iebildumus, lai paplašinātos. Kopsaucējs tātad ir - ļaut apvienoties tām pašvaldībām, kas to grib izdarīt no brīvas gribas, veicināt šo procesu, bet citur apvienot funkciju izpildi, kur tas iespējams.

Vienīgais, kurš no klātesošajiem atbalstīja reformu, bija Rudolfa Meroni maizē esošais deputāts Aivis Landmanis - viņš no R. Meroni saistīta uzņēmuma, kam nav paziņoti patiesie labuma guvēji, saņem vairāk nekā 51 tūkstoti eiro gadā kā «komercdarbības konsultants», kas ir desmitreiz vairāk nekā alga domē. Taču viņa argumentācija, kāpēc pilsēta jāapvieno ar novadu, neskāra iedzīvotājus - pamatojuma vietā viņš izteica pārmetumus saviem politiskajiem oponentiem, nevis pauda rūpes par pašvaldību darbu izpildi.

Noslēgumā J. Pūce vēlreiz aicināja visus iesūtīt savus priekšlikumus VARAM, apsoloties visus izskatīt. Tas VARAM būs jādara, jo, piemēram, sapulcē Kuldīgā Alsungas suiti, kuru novadu grasās pievienot Kuldīgai, protestā izgāja ārā no apspriežu zāles un to pameta.

Svarīgākais