Aglonas bazilika, steigā pirms svētkiem būvējot autostāvvietu, aizber upīti un novirza to pa caurulēm, padarot par mākslīgi ierobežotu grāvi. "Abus bazilikas tuvumā esošos ezerus savienojošā upīte, lai arī maziņa, tomēr bija zivju ceļš un pievilcīga ainavas daļa. Taču autostāvvietas izbūves projektā tā nosaukta par grāvi, tiek aizbērta un iesprostota caurulēs, kādēļ to pārveidot bijis tik vienkārši.
Izcirsti arī pie upītes augušie koki," Neatkarīgajai satraukta stāsta agloniete Silvija Līmane. Viņa zvanījusi Reģionālās vides pārvaldes speciālistiem, kuri faktu pārbaudījuši un nekādus pārkāpumus neesot atraduši.
Paplašina autostāvvietu
"Tiek paplašināts autostāvvietas laukums, bet vai upītes aizbēršana bija pieņemamākais risinājums? Cik tas izmaksājis?" jautā Aglonas iedzīvotājs Jānis Džeriņš. Aglonas draudzes dekāns Andrejs Aglonietis Neatkarīgo informē, ka topošajā 6,5 hektāru lielajā stāvlaukumā bazilikas dienvidu pusē Aglonas–Višķu ceļa malā, ko pabeigs jau līdz Aglonas svētkiem, varēs novietot apmēram 4000 transportlīdzekļu, kā arī tur varēs izkāpt apmēram 15 000 cilvēku. Lai to izbūvētu, nācies upīti starp ezeriem ierobežot caurtekās. Darbi veikti no pērnā gada septembra līdz šā gada augustam, kopējām izmaksām sasniedzot 85 000 latu. A. Aglonietis piebilst, ka "šis ir bazilikas ziedojums sabiedrības labumam. Pērnā gada 14. augusta notikumi Aglonā izraisīja sāpīgus pārdzīvojumus lielam skaitam cilvēku, kuri desmitos vakarā devās uz Krustaceļu, taču nonāca bazilikā tikai ap vieniem naktī, jo izveidojās vairāk nekā desmit kilometru garš transporta sastrēgums. Pēc tam bija jāuzklausa pārmetumi, ka arī 80 gadu veci cilvēki, kuri braukuši tālu ceļu no Kurzemes, bijuši spiesti iet kājām pat desmit kilometru. Šis gadījums saasina lielāko svētceļnieku problēmu – satiksmi". Autostāvvietu izveidei būtu nepieciešams apmēram 100 hektāru pļavas. Domāts, ka nākotnē, sagatavojot autostāvvietas, tās nevis noasfaltēs, bet gan nogruntēs un pļaus, lai svētvietas apkārtne arī turpmāk paliktu zaļa.
Trūkst dialoga
Aglonieši cer uz katoļu baznīcas jaunās vadības Latvijā labo gribu Aglonas svētvietas problēmu risināšanā. Sarunā ar Neatkarīgo daļa agloniešu pauda uzskatu, ka bazilikas dekāna Andreja Aglonieša autoritārā vadības stila dēļ apgrūtināta sadarbība un dialogs starp baznīcu un vietējiem iedzīvotājiem. "Domstarpības un neveiksmes vietējās varas un bazilikas sadarbībā Aglonā jau kļūst vēsturiskas," ironizē Aglonas novada domes priekšsēdētājs Igors Reščenko. Taču nupat dialogs starp baziliku un pašvaldību uzlabojoties. Tikmēr gan Aglonas katoļu ģimnāzijas ēka, kas neizmantota, neapkurināta stāv jau daudzus gadus, pamazām iet bojā un atdzīvojas tikai Aglonas svētku laikā, gan grausts aiz svētavota, gan nesakārtotā sēta aiz bazilikas pie dzīvojamām ēkām un daži citi objekti ap svētvietu liecina, ka objekti uz bazilikas zemes iegūst aizvien bēdīgāku izskatu.
"Bazilikas īpašumos esošos objektus vajag iznomāt, uzticēties cilvēkiem, piesaistīt privātos līdzekļus un tos sakārtot. Taču kā grausts stāv pat katoļu ģimnāzijas ēka, kas varēja ražot intelektuāļus, kā tas bija pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Ir cilvēki, kuri vēl tic, ka skolu tur atjaunos," bilst aglonietis, SIA Aglonas ezeri īpašnieks Jānis Džeriņš.
"A. Aglonietis baidās baznīcas īpašumus iznomāt. 1995. gada 12. oktobrī Saeimas pieņemtais likums par svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai noteic, ka svētvietas aizsardzības zonā jebkura uzņēmējdarbība saskaņojama ar bazilikas draudzi, taču katoļu mentalitāte liedz runāt pretī mācītājam. Un viņš lemj vienpersoniski. Tajā pašā laikā Aglonas iedzīvotāji masveidīgi darba meklējumos dodas uz ārzemēm. Aglonā trūkst gan viesnīcas, gan ēdināšanas iestāžu, stāvlaukumu un pat soliņu. Un īpašu Aglonas suvenīru vietā, ko varēja ražot vietējie amatnieki, Lietuvas un Polijas komersanti svētkos pie bazilikas tirgo lētu masu produkciju," norāda J. Džeriņš.
Bazilika – dominante un gods
Aglonas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ineta Valaine norāda, ka paši aglonieši tūrismu ikreiz nosauc par gandrīz svarīgāko nozari, bet eksperti par dominējošo iesaka izvēlēties kokapstrādi, zivsaimniecību, bioloģisko lauksaimniecību vai citu nozari. Pašlaik novadā gan visaktuālākie esot sociālie jautājumi. Maijā atvērts Aglonas Uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Sarosījušies vietējie amatnieki, kuri savu produkciju – rokdarbus, koka karotes, īpašus krustiņus, koka rotaļlietas, pinumus, keramiku un medu – tirgo paši uz savas vai Aglonas svētku laikā uz pašvaldības zemes, tirdzniecības vietas nomai maksājot vien 50 santīmu, ja nevar maksāt augstāku nomu par vietu uz bazilikas zemes.
"Tas ir tirgus ar divpusēju sarunu. Katrs tirgotājs, cik var, tik maksā, tirdzniecības vietas nomas maksai svārstoties no pieciem līdz pat 300 latiem. Ja nebūtu bazilikas, nebūtu Aglonas. Tā ir šīs vietas dominante un gods, par ko būtu jārūpējas visiem," uzskata A. Aglonietis un turpina, "pašvaldībai savu pērli vajadzētu celt visiem spēkiem, palīdzot, lai Aglona būtu ērtāka vieta svētceļniekiem, bet līdzšinējā pašvaldība baziliku ir apkarojusi. Tā Cirīšu HES, kas varēja būt bazilikas galvenais ienākumu avots, ko padomju vara baznīcai atņēma, bet atjaunotā neatkarības vara neatdeva, ar pašvaldības gādību apzināti pārdots. Tas varēja būt galvenais ienākumu avots ģimnāzijas ēkas, kapsētas žoga un citu objektu remontam. Bet nu staigājam ar cepuri pa pasauli. Citas netaisnības – ar katoļu ģimnāzijas ēku. Uzskatu, ka uzņēmējdarbība Aglonā ir apstājusies, uzņēmīgākie aizbraukuši, bet palikušie lielākoties sēž un gaužas, ka viss ir slikti, gadiem nemaksājot pat īri bazilikai."
Bet domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājai I. Valainei ir cits viedoklis: "Cilvēki Aglonā ir ļoti aktīvi, kādēļ uz nākotni skatos cerīgi." Novada domes priekšsēdētājs I. Reščenko teic: "Pašvaldība nav tā, kas rada darba vietas, bet tā cenšas nelikt šķēršļus uzņēmēju aktivitātēm, samazinot birokrātiju. Attiecības starp iedzīvotājiem un baziliku var uzlabot vienīgi pastarpināti.
***
UZZIŅAI
- 1751. gadā iesvētītā Aglonas bazilika kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām katoļu svētvietām Eiropā, kur pulcējas ticīgie no daudzām pasaules valstīm.
- Saglabājušās liecības, ka pie Dievmātei Jaunavai Marijai veltītās bazilikā novietotās Aglonas Dievmātes Brīnumdares svētbildes ne reizi vien esot notikuši brīnumi.
