"Zaļajos tirdziņos" izvēlas lētāko preci
Pēdējā pusgada laikā rīdzinieki tikuši pie vairākiem vietējo lauku labumu veikaliņiem. To skatlogos līdzās pašmājas izaudzētajam nereti gan gozējas arī arbūzi, melones, banāni un citi ievestie labumi. Tirgotāji skaidro, ka tikai tā – veikala plauktus papildinot ar citviet saražoto, – vēl izdodas izdzīvot.
Viena no vietējo lauku labumu veikaliņu īpašniecēm Irina Smirnova stāsta, ka lielākoties cilvēkus piesaista un mudina iegriezties tieši veikala nosaukums – Pašmājās audzētie dārzeņi –, tāpēc pircēji, redzēdami, ka šeit līdzās Latvijas augļiem, dārzeņiem, pienam, medum, maizei un citiem produktiem, tirgo arī Ungārijas arbūzus un Spānijas nektarīnus un banānus, nereti to mēdz aizrādīt pārdevējai. Taču beigu beigās tāpat biežāk gan izvēloties tieši ārzemju analogu, piemēram, dodot priekšroku nevis vietējiem, bet gan Polijas tomātiem, jo tie ir lētāki. Šis veikals darbojas kopš aprīļa. Sākotnējā iecere bijusi pircējiem piedāvāt tikai mūsu valstī saražoto vai to, kas arī pašu mājās tiek celts galdā, stāsta I. Smirnova. Taču bijis skaidrs, ka, mēģinot veikala plauktus pavasarī piepildīt vienīgi ar Latvijā izaudzēto, tiem būtu jāpaliek pustukšiem. "Ja mēs nepielāgotos, veikals būtu jāslēdz jau pirms vairākiem mēnešiem," skaidro saimniece. Taču arī tagad neklājoties viegli. Īpašniece piebilst – ja tā turpināšoties, veikals durvis varētu slēgt jau nākammēnes.
Līdzīgi noskaņots arī veikala Latvijas lauku labumi īpašnieks Viktors Pavlovs. Pirms pieciem gadiem viņš atvēris pirmo vietējo lauku labumu tirdzniecības vietu. Tirgošanās sekmējusies, tāpēc pirms pusgada darbu Rīgas centrā uzsācis otrs šāds augļu un dārzeņu veikaliņš. "Viss ātri mainījās: vēl pirms četriem mēnešiem cilvēki izvēlējās vietējo preci, bet tagad izvēlas lētāko," skaidro V. Pavlovs. Šeit nopērkamie augļi un dārzeņi pamatā gan ir vietējie, taču, tirgojot tikai pašu izaudzēto, izdzīvot nevarētu, pārliecināts veikala īpašnieks. Tāpēc veikalā līdzās Latvijas augļiem un dārzeņiem gozējas Turcijas vīģes, Itālijas vīnogas, Krievijas arbūzi un Uzbekistānas melones.
"Pēc pirmajiem mēnešiem mans optimisms tikai palielinājās. Taču nevar teikt, ka iet rožaini," neslēpj arī Linda Baltiņa, viena no jūlija sākumā pircējiem durvis vērušās Tirgus galerijas īpašniecēm, un turpina: "Divu mēnešu laikā klientu loks ir ievērojami paplašinājies. Cilvēki nāk, bet pagaidām grūti pateikt, vai lai paskatītos interjeru vai tiešām tic šai produkcijai un vēlāk arī atgriezīsies. Ir cilvēki, kas brauc pie mums reizi nedēļā un pērk produkciju lielos daudzumos. Var redzēt, ka pircēji rūpīgi skatās, ko viņi pērk un par kādu cenu." Īpašniece neslēpj, ka dažas preces ir ievestas – tikai tās, kuras gluži vienkārši neaug uz vietas.
Šeit pat blakus ir arī parastais pārtikas veikaliņš. Pircēji ar kaimiņiem gan tiekot dalīti draudzīgi. "Pircējs ieiet pie viņiem un iegādājas gāzēto minerālūdeni, tad ienāk šeit un nopērk pienu. Tur ir cita veida produkcija un cenas. Man jāatzīst, ka es pati reizēm tur iepērkos, jo ir produkti, kurus paši netirgojam," stāsta L. Baltiņa.
Kas tad te veikalā ir? Nekā nav, L. Baltiņa dzirdējusi sakām. Tomēr saimniece lepojas ar tām vietējām precēm, kuras citur nav nopērkamas, piemēram, Latvijā ražotas olu nūdeles. "Tā labā lieta ir tā, ka šeit tirgojas zemnieku saimniecības un paši zemnieki. Atlaidi lielveikalā pie kases nepajautāsi, bet šeit var arī diņģēties," skaidro L. Baltiņa.