Latvijas dzelzceļa vadība nesamierinās ar bijušā topmenedžera «nodevību» un tiesā piedzen kompensāciju, kas nepatīk Meroni kontrolētam uzņēmumam – šāda notikumu ķēde redzama aiz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saucieniem «Atlaist LDz vadību!».
4000 mēnesī par... nestrādāšanu
M. Bremzem aizejot no LDz Cargo valdes priekšsēdētāja amata, bija jāapņemās divus gadus nekonkurēt ar savu bijušo darbavietu un neizpaust tajā iegūtos komercnoslēpumus nevienam no konkurentiem, tajā skaitā neveikt ne apmaksātus, ne brīvprātīgus goda amatus komercsabiedrībās vai sabiedriskās organizācijās, kas saistītas ar dzelzceļa pārvadājumiem. Taču Darba likums nosaka: ja darba devējs prasa iekļaut šādu klauzulu, vienojoties par darba attiecību pārtraukšanu, tad darba devējam ir pienākums kompensēt aizejošajam darbiniekam viņa dīkstāvi. (Jāpiezīmē, ka šāda vienošanās netraucē aizejošajam darbiniekam sākt strādāt jebkurā citā profesijā vai biznesā, tā neļauj darboties tikai iepriekšējā nozarē.) Tālab M. Bremzes gadījumā puses vienojušās, ka M. Bremze divus gadus no vietas saņems vairāk nekā 4000 eiro mēnesī par nekā nedarīšanu. Šī atlīdzība M. Bremzem drīz vien arī izmaksāta, turklāt nomaksāti arī visi nodokļi.
«Lietā nav strīda, ka minēto atlīdzību M. Bremze ir saņēmis,» spriedumā raksta tiesa. «Tiesa M. Bremzes iebildumus atzīst par nepamatotiem, jo tie pausti pieņēmuma formā.»
No pirmās instances sprieduma nevar noteikt, vai tā bijusi LDz Cargo kļūda vai arī viltīgs pretējās puses māsterplāns, taču ievērojamā kompensācija par nekonkurēšanu izmaksāta nevis ikmēneša maksājumos divu gadu garumā, bet gan vienā milzu maksājumā uzreiz. Saņēmis naudu, M. Bremze jau pēc dažiem mēnešiem izdarījis precīzi to, ko nekonkurēšanas vienošanās aizliedza - kļuva par a/s Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētāju. Šo uzņēmumu caur tā akcionāriem, tajā skaitā a/s Ventbunkers, kontrolē «arestētās mantas glabātājs» Rudolfs Meroni, kura intereses ne reizi vien saistītas ar tādu partiju kā JKP un KPV LV politiķiem.
Kravu pārvadāšanā pa dzelzceļu Latvijā pastāv nikna konkurence: bez valsts SIA LDz Cargo ir arī privātie a/s Baltijas ekspresis un a/s Baltijas Tranzīta serviss, kam pieder savas kravas dīzeļlokomotīves un kas spēj vilkt kravas pa dzelzceļu. Kā redzams no Baltijas ekspreša darbības rādītājiem Lursoft, kopš brīža, kad M. Bremze lauza paša parakstīto vienošanos un devās strādāt pie LDz Cargo tiešajiem konkurentiem, Baltijas ekspreša finansiālie rādītāji un pārvadāto kravu apjomi gājuši uz augšu.
Sensitīva informācija
Protams, LDz Cargo iesniedza prasību tiesā, argumentējot: «Baltijas ekspreša rīcībā nonāca informācija par pārvadāšanas maksu, kas tiek piedāvāta katram konkrētam klientam [..] un bija skaidrs, kādas pārvadāšanas maksas, atlaides un citi noteikumi jāpiedāvā klientiem, lai tos pārvilinātu pie sevis. Iespējams, tieši šīs informācijas izmantošana ļāva Baltijas ekspresim 2017. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada pirmo ceturksni, sasniegt kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu 3,4 reizes, kā apgalvojis pats Baltijas ekspresis. Tā rīcībā nonākusi arī informācija par LDz ilgtermiņa plāniem un plānotajām investīcijām, [..] darbiniekiem un darbinieku atalgojumu, par darba samaksas līmeņiem, prēmiju un piemaksu sistēmu,» aprakstīts spriedumā.
Tiesa rūpīgi nopratinājusi arī veselu rindu ar dzelzceļniekiem no Daugavpils, jo pastāvēja aizdomas, ka Baltijas ekspresis, atverot savu struktūrvienību šajā dzelzceļa mezglā, būtu izmantojis M. Bremzes iepriekš iegūtās zināšanas. Tomēr šajā sadaļā šaubas neapstiprinājās: dzelzceļa vīri liecināja - par iespēju mainīt darbavietu interesējušies paši. Konkurences cīņas ietvaros Latvijas dzelzceļš par atbildi izlicis Baltijas ekspresi no depo ēkas Ventspilī - depo kļuvis vajadzīgs pašam LDz.
Tiesa: «Pārkāpums noticis, nauda jāatdod»
Pirmās instances spriedumā teikts: «Tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēts pamats atprasīt no M. Bremzes samaksāto atlīdzības par konkurences ierobežojuma neievērošanu daļu par laika periodu no 2016. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 10. jūnijam, proti, par 20 mēnešiem un 10 dienām, jo konkurences ierobežojuma laikā M. Bremze uzsāka darba attiecības pie LDz konkurenta - uzņēmuma, kas darbojas dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas jomā.»
Tiesa nosprieda piedzīt no M. Bremzes 69 545 eiro, taču vienlaikus nosprieda, ka Baltijas ekspresis neesot tiešā ceļā iedzīvojies no tā, ka jaunais valdes priekšsēdētājs lauzis paša parakstīto nekonkurēšanas vienošanos ar iepriekšējo darbavietu: «Tiesa atzīst, ka pārvadājuma apjomu pieaugums vai kritums ir saistīts ar tirgus situāciju dzelzceļa nozarē kopumā un nevar būt atkarīgs no M. Bremzes kā fiziskas personas ietekmes, jo pārvadājumu kravu apjomu nerada pārvadātāji, bet gan kravu nosūtītāji un saņēmēji.»
«Tiesai nav pamata apšaubīt, un to arī apliecina lietā iesniegtie pierādījumi, ka M. Bremzem bija zināma informācija par personālu un ar to saistītiem jautājumiem, dīzeļlokomotīvju vadītāju (mašīnistu) prēmēšanu par dīzeļdegvielas taupīgu izlietošanu, kā arī konkurētspējīgām likmēm, mainīgās daļas likmēm, kā arī pazeminošajiem koeficientiem un speciālajām likmēm. Minēto apstiprina arī tiesas sēdē uzklausītā liecinieka V. Grjaznova liecība, kurš liecināja, ka M. Bremzes rīcībā atradās visa uzņēmuma informācija, viņš piedalījies daudzu lēmumu pieņemšanā un vairākas pārmaiņas uzņēmumā notikušas tieši pēc viņa iniciatīvas,» teikts spriedumā.
M. Bremzes apelācijas sūdzība pagaidām nav pieņemta: viņam dots laiks līdz augustam iemaksāt 4000 eiro valsts nodevu.
Satiksmes ministra «vingrojumi»
Šīs tiesvedības kontekstā izskaidrojumu beidzot gūst satiksmes ministra Tāļa Linkaiša un viņa pārstāvētās JKP saucieni, kas līdz šim nav bijuši pamatoti ar publiskotiem faktiem, ka vajagot atlaist LDz prezidentu Edvīnu Bērziņu, viceprezidentu Aivaru Strakšas un vairākus citus vadītājus. Skaļi paziņojumi par «neuzticības izteikšanu» izskanēja 7. maijā - laikā, kad M. Bremzes un Baltijas ekspreša lietas izskatīšana tiesā tuvojās noslēgumam. Situācija nonāca līdz tam, ka 5. jūnijā E. Bērziņš un A. Strakšas vērsās Valsts policijā, lai tā izmeklētu, vai satiksmes ministra darbībās nav atrodamas apzinātas neslavas celšanas pazīmes.
«Mēneša garumā publiski izplatot deklaratīvus apgalvojumus, kuriem trūkst jebkāda pierādījumu seguma, kā arī publiski sniedzot apzinātus, apkaunojošus izdomājumus, Linkaits būtiski grauj LDz vadības un visa LDz koncerna reputāciju,» skaidroja E. Bērziņš. «Linkaits nav atsaucis savus apvainojumus, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu reputācijai,» piebilda A. Strakšas. Savukārt satiksmes ministrs uz to atbildēja, ka jautājumu nekomentēs, tātad pierādījumus savu izteikumu pamatotībai nesniegs.
LDz vadītāju nomaiņai un politiski izdevīga menedžmenta iecelšanai jēga skaidra: paklausīgi vadītāji varētu atsaukt prasību no tiesas vai tīšuprāt zaudēt prāvu.
Savukārt tālākā notikumu gaita parāda: ka pirmās instances tiesa 10. jūnijā nospriedusi - M. Bremzes saņemtā nekonkurēšanas kompensācija jāatmaksā gandrīz 70 tūkstošu apjomā, taču R. Meroni kontrolētajam Baltijas ekspresim nekas nav jāmaksā, satiksmes ministra iebildumi pret E. Bērziņu pazuduši un vairs nav izskanējuši. Tagad tiesas spriedums skaidri parāda: nevis E. Bērziņš vai A. Strakšas ir tie, kas darījuši ļaunu valsts uzņēmuma interesēm - tas ir M. Bremze, kurš veicis godīgas konkurences normu un darba likumdošanas pārkāpumu.
T. Linkaits šobrīd klusē, tāpēc jūlijā internetā izplatīti viedokļi, kuros pieminēts Baltijas ekspresis un izteikti pieņēmumi, ka «pret Valsts dzelzceļa administrāciju, kas ir nozares uzraugošā iestāde, un tās vadītāju Juri Iesalnieku [...] tiek veikta nozarei nepieredzēta valsts pārvaldes iestādes diskreditācija, vēršot pret iestādes vadītāju apmelošanas un diskreditēšanas kampaņu». Šī iestāde pašlaik vēl nav atbildējusi uz portāla Pietiek.com uzdotajiem jautājumiem, vai administrācija un J. Iesalnieks paši vispār pamanījuši, ka pret viņiem tiekot veikta «nepieredzēta valsts pārvaldes iestādes diskreditācija» un «apmelošanas kampaņa».