Trešdiena, 8.maijs

redeem Staņislava, Staņislavs, Stefānija

arrow_right_alt Latvijā

Dziesmu iemācies – no vilciena izglābsies!

NO SAVAS PIEREDZES. Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs Aleksandrs Ronis atzīmē: «Lai gan man bija vien seši gadi, es atceros negadījumu. Vēlējos parādīt zēniem, ka esmu tik pat labs kā vecākie puikas, un tolaik populāri bija mēģināt uzlēkt uz kravas vilciena pēdējā vagona. Es aizķēros aiz pirmspēdējā vagona, un rezultātā manām kājām pāri pārbrauca divi vagoni. Tajā dienā uz operāciju galda pavadīju 16 stundu. Pēc tam veselu gadu pavadīju slimnīcā, un man kopumā pa šiem gadiem ir bijušas 13 operācijas. Skolā esmu mācījies ar daudziem cilvēkiem, un arī ir nācies runāt ar daudziem, kuri nokļuvuši tādā pašā situācijā kā es. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki ir pakļuvuši tieši zem vilciena. Visiem novēlu no sirds iemācīties noteikumus, kā droši uzvesties dzelzceļa tuvumā, un vecākiem iesaku – noteikti runājiet ar saviem bērniem par šo un paskaidrojiet, ka sliedes nav vieta izklaidēm» © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Katru gadu visā pasaulē 7. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā drošas dzelzceļa šķērsošanas diena. Galvenokārt negadījumos cilvēki iekļūst savas neuzmanības, pārdrošas rīcības un jaunāko tehnoloģiju ietekmes dēļ. Tādēļ VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) katru gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērstu sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos negadījumos cietuši desmit cilvēku, no kuriem deviņi ir gājuši bojā. Tāpēc drošības veicināšanā vajag iesaistīties visiem, nepalikt vienaldzīgiem un pievērst uzmanību savu līdzcilvēku gaitām, jo aiziet bojā ne tikai viens cilvēks, bet tiek sadragātas daudzu cilvēku dzīves - līdzcilvēku, draugu, klasesbiedru. Daudzreiz nav iespējams atgūties no šāda veida nelaimēm. Dzelzceļa šķērsošana ir sabiedrības veselības jautājums.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš atgādināja, ka vilcienam ir nelāgs paradums - tas piezogas klusām. Taču bieži vien, kad tas dod brīdinājuma skaņu, cilvēks to nedzird, jo ir iegrimis savās domās.

Lai arī tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās, taču joprojām vilcienu vada cilvēks. Piespiedu bremzēšanas ceļš ir apmēram vienu kilometru garš, kas aizņem trīs četras minūtes. Kilometra attālumā cilvēku nevar saredzēt, tādā gadījumā sadursme ir neizbēgama, jo vilciena vadītājs šajā situācijā ir bezspēcīgs.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vadītājs Andis Rinkevics, uzvēra, ka tipiskākās cilvēku pieļautās kļūdas ir, izkāpjot no vilciena, nepagaidīt, kamēr tas aizbrauks, kā arī jauniešiem ir raksturīgi, šķērsojot sliedes, nepārliecināties, vai netuvojas vilciens.