Kaut gan mežs ar veltēm šogad skopojies, sēņotāji un ogotāji savai nodarbei ir uzticīgi, rēķinoties arī ar papildu vai, iespējams, vienīgo ienākumu. Taču, ja uz tirgu ved dabas veltes, jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Alfrēds ar dabas veltēm, galvenokārt sēnēm un pirmajām ogām, tirgū ir jau gadus trīsdesmit. Šodien uz atvēlētās tirgus vietas sarindojušās gailenes, avenes un tējas buntītes. Sirmais kungs stāsta, ka izdodas ietirgot desmit līdz 20 latu dienā. Jautājot par IIN nomaksu, vīrietis neslēpj – nodoklis netiek maksāts: "Ja kastēm tirgo, to es saprotu – viņi maksā, bet man jau nav tik daudz."
Piemēro izdevumu normu
Taču neatkarīgi no realizētajiem apjomiem un tā, vai dabas velšu vācējs ir vai nav Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējis saimniecisko darbību, ir jāsamaksā IIN, skaidro VID Vidzemes priekšpilsētas nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšniece Regīna Upeniece. Mežu un pļavu velšu lasītājiem ir vairākas iespējas. Ja fiziska persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību VID un dabas veltes nodod uzpirkšanas punktos, tad 60% no ienākuma atskaita kā saimnieciskās darbības veicēja izdevumus, un uzpircējs IIN ietur no atlikušajiem 40%. Savukārt, ja fiziska persona dabas veltes pārdod tirgos, tai jāiesniedz ienākumu deklarācija līdz nākamā gada 1. aprīlim, piemērojot izdevumu normu – 60% no gūtā ienākuma – un jāsamaksā IIN.
Arī sociāli apdrošināts
Dabas velšu vācēji un vairāku profesiju pārstāvji var izvēlēties veikt patentmaksājumus. Patentmaksa ir fiksēts maksājums, meža un pļavu velšu lasītājiem tā ir 30 latu mēnesī. Ja dabas velšu vācējs ir izdarījis šādu iemaksu, tad viņš jau ir norēķinājies ar valsti, nomaksājis IIN, skaidro R. Upeniece. "Līdz ar to viņam nav pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju par gūto ienākumu no meža un pļavu produktu vākšanas," viņa informē. Patentmaksājums ietver IIN (33%) un valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu (67%). Tātad maksātājs ir sociāli apdrošināts – ir pakļauts maternitātes, invaliditātes, slimības, vecāku un pensiju apdrošināšanai.
VID dati liecina, ka līdz jūlija vidum patentmaksājumus izdarījuši 79 cilvēki, kuri dabas veltes vāc tirdzniecībai. "Noteiktā patentmaksa ir par lielu, un nav garantijas, ka samaksātā summa būs adekvāta gūtajiem ienākumiem," to izskaidro R. Upeniece. Patentmaksa par izvēlēto periodu – vienu, trim, sešiem mēnešiem vai gadu – jāmaksā avansā, un, ja arī plānoto ienākumu neizdodas gūt, iemaksāto summu neatmaksā.
Nepamatoti augsta
"To maksāt būtu absurds," uzzinot patentmaksas apmēru ogotājiem, iesaucas kāda Neatkarīgās uzrunātā melleņu tirgotāja Rīgas Centrāltirgū. "Kamēr tieku līdz šejienei, jau 10 latus esmu izdevusi par degvielu. Vēl par vietu jāsamaksā divi lati, un beigās nopelni kapeikas. Turklāt mežā mūs odi un ērces apdraud," sūrojas sieviete. Tirgotāju sašutumu saprot arī Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. "Es piekrītu tam, ka patentmaksas ieviešana ir solis uz priekšu, lai varētu attīstīties mazā uzņēmējdarbība. Taču tas neatvieglo dzīvi tantei vai onkulim, kuri ar mazu ogu spainīti aiziet uz tirgu," komentē D. Liepiņš. Viņš arī ir pārliecināts, ka šobrīd veikt patentmaksājumus var atļauties lielākoties pārpircēji, bet ne paši mežā gājēji.