T.s. Lemberga prāvā apsūdzību mēģina pierādīt, uzskaitot amatus

 
NETICAMI STĀSTI KĀ PIERĀDĪJUMI. Eksprokurors Valentīns Kokalis tiesā liecināja, ka Ventspilī kādreiz esot bijusi stingra uzskaite – Aivaram Lembergam savulaik ziņots par ikkatru mašīnu, kas Ventspilī iebrauc vai izbrauc. Mūslaiku prokurori šādus apgalvojumus neuztver kā absurdus un acīmredzami melīgus, bet būvē uz tiem apsūdzību, jo tie pierādot Lemberga lielo ietekmi ©Aivars Ķesteris/F64Photo Agency

Nosaucot vienpadsmit amatus, kurus Ventspils mērs Aivars Lembergs savulaik ieņēmis, un secinot, ka viņš arī pazinis Latvijas politiķus, nevar pierādīt apsūdzībā teikto, ka Aivars Lembergs 1993. gadā būtu izspiedis kādas kapitāla daļas; prokuroru loģika ir absurda, neprofesionāla un atklāj apsūdzības politisko zemtekstu – debašu runā t.s. Lemberga lietā norādīja advokāts Raimonds Krastiņš.

Prokurori savu debašu runu sāka lasīt 2018. gada 12. februārī. Pirmā sāka prokurore Ilga Paegle, uzskaitot pierādījumus, kas, pēc prokurores domām, pierāda, ka A. Lembergs 1993. gadā izspiedis SIA Puses kapitāla daļas kā kukuli no bijušā Ventspils prokurora, vēlāk miljonāra Valentīna Kokaļa.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja (27. maija publikācija Apsūdzību mēģina pierādīt ar PSRS laika dokumentiem), I. Paegle pierādījumu uzskaiti sāka ar vārdiem: «Un apsūdzība ir pierādīta ar dokumentiem par apsūdzētā Aivara Lemberga ieņemamiem amatiem», kā pirmo nosaucot 1988. gada Latvijas PSR Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu par to, ka A. Lembergs ievēlēts par izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Prokurore I. Paegle informāciju par dokumentiem, kas pierāda, ka A. Lembergs 1990. gadu sākumā tiešām ieņēma 11 amatus, lasīja vairāk nekā stundu (noskaitot arī, piemēram, informāciju, ka dokuments saņemts ar Ventspils zonālā arhīva direktores Sungailes atbildi numurs 6.3-3.1/D-40JUR u.tml.).

Apveltīts ar lielu ietekmi

Ironizējot par to, kā un ar ko prokurori pierāda A. Lemberga vainu apsūdzības epizodē, R. Krastiņš citēja prokurores gala secinājumu par A. Lemberga amatiem, ko viņa izteica Rīgas apgabaltiesā 2018. gada 19. februārī: «Ar citu liecinošo personu liecībām tiesā un tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītajiem pierādījumiem pierādīts, ka Aivars Lembergs kā amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un, saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 162. pantu par amatpersonām, kas valsts vai pašvaldības iestādēs ieņem atbildīgu stāvokli, uzskatāmi arī pilsētas padomju priekšsēdētāji, tas ir, būdams Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs, kā arī būdams valsts akciju sabiedrības Ventspils nafta pilnvarnieks un vienlaikus pildot arī valsts akcijas sabiedrības Ventspils nafta akcionāru pilnsapulces un padomes locekļa funkcijas, 90. gadu sākumā un turpmāk bija apveltīts ar lielu ietekmi gan ieņemamo amatu, gan arī personisko īpašību dēļ. Aivars Lembergs varēja izmantot, izmantoja savu ietekmi, lai ieceltu vai atceltu amatos ne tikai pašvaldības darbiniekus, bet arī citus Ventspilī strādājošo uzņēmumu, iestāžu vadošos darbiniekus, amatpersonas.»

Personiskais šarms

Kā tiesā uzsvēra advokāts, prokurori ar augstāk citēto pilnā nopietnībā uzskata, ka ar šiem viņu secinājumiem pierādīts - A. Lembergs izspiedis kapitāla daļas no V. Kokaļa.

R. Krastiņš vērsa uzmanību, ka, apsūdzot A. Lembergu par kukuļa izspiešanu, prokurori balstījušies uz apsūdzībā minētajām A. Lemberga vienpadsmit amatu pilnvarām. Balstoties uz šīm amatu pilnvarām, prokurori nonākuši pie secinājuma, ka A. Lembergs vainīgs, jo esot bijis apveltīts ar lielu ietekmi gan ieņemamo amatu, gan personisko īpašību dēļ un varējis izmantot savu ietekmi, lai spiestu kukuli.

Analizējot minētos prokuroru secinājumus, R. Krastiņš tiesai skaidroja: «Prokurori uzskata, ka Aivara Lemberga personiskā ietekme noteikti ietilpstot pierādīšanas priekšmetā. Tas vēl būtu mazākais. Prokurori uzskata un apgalvo tiesai, ka Aivara Lemberga personiskās ietekmes dēļ viņš esot atzīstams par vainīgu kukuļa izspiešanā no Kokaļa, jo sakarā ar personisko, uzsveru - personisko, ietekmi viņš esot spējis vai varējis iespēt realizēt apsūdzībā uzskaitītos nekonkrētos draudus. Es savukārt uzskatu, ka tā gluži nav. Personīgā ietekme vai šarms nekādi nebūtu ietilpināmi kukuļa izspiešanas sakarā ar apsūdzībā norādītajiem 11 amatiem vai 11 amatu dienesta stāvokļiem, kā to apgalvo prokurori. Turklāt, uzsveru, prokurori saka - par darbību neizdarīšanu, kuras Aivars Lembergs esot varējis realizēt, izmantojot savu valsts amatpersonas dienesta stāvokli jeb valsts amatpersonas pilnvaras. Turklāt tās pilnvaras, kuras prokurors pats ir uzskaitījis apsūdzībā šajā konkrētajā epizodē. Manā skatījumā personiskā ietekme, šarms, diktatora stils un ko viņi vēl piesauc galīgi neveido šī Kriminālkodeksa panta sastāvu, uz kuru savā apsūdzības runā norāda prokurori. Manā skatījumā Aivars Lembergs netiek un nevar tikt apsūdzēts par dienesta stāvokļa izmantošanu sakarā ar to, ka Aivars Lembergs bija tiesīgs iecelt un atbrīvot pašvaldības darbiniekus, jo par šādiem faktiem apsūdzībā itin nekas un nekā nav minēts. Mums nav nekādu ziņu, ka [Ventspils naftas valdes loceklis] Kokalis vai [Ventspils naftas prezidents Jānis] Blaževičs, vai kādi vēl no viņa čomiem un biznesa partneriem būtu bijuši pašvaldības darbinieki un tāpēc Lembergs būtu varējis viņiem kaut kā traucēt turpināt ieņemt amatus. Nekā tamlīdzīga tur nav!»

Neiespējamā misija

Advokāts vērsa tiesas uzmanību uz elementārās loģikas trūkumu apsūdzības pierādījumos un apgalvojumos, ka ar liecinieku liecībām pierādīts - A. Lembergs izmantojis savu ietekmi, lai ieceltu vai atceltu amatos Ventspilī strādājošu uzņēmumu un iestāžu vadošos darbiniekus. «Iedomājieties, nav diez ko maza Ventspils. Cilvēku tur ir gana pulka. Uzņēmumu ir gana pulka. Vai tiešām jūs [tiesa] pieļaujat, ka varēja notikt tas, ko saka prokurori, pat ja mēs atmetam tās prokuroru minētās amata pilnvaras, kuras acīmredzami nedod šādas tiesības vai personisko ietekmi. Padomājiet, ar ko tam Lembergam nāktos nodarboties, lai viņš visos šajos uzņēmumos vērtētu - iecelt, atcelt, atlaist, atstādināt, neļaut turpināt un tā tālāk. Pēc būtības, iedomājaties, kā tas varētu izpausties? Prokurori saka, ka tas pilnīgi noteikti tā esot bijis un tas pilnīgi noteikti esot pierādīts, tajā skaitā ar Jāņa Blaževiča liecībām. Es gribētu domāt, ka Lembergam nekam citam vairāk neatliktu laika, kā vien nodarboties ar šo iecelšanu un atstādināšanu. Eksprokurors Kokalis liecībās norāda vēl vienu tādu grandiozu un apjomīgu Lemberga nodarbošanos. Lembergs esot skaidrojis par katru mašīnu, kas iebrauc Ventspilī vai izbrauc. Lembergam par to visu ziņots. Viņš esot pētījis, kas par mašīnu, kas par numuru, kas tas par cilvēku - iebrauc, izbrauc. Iedomājieties datoru. Tolaik vēl nebija mobilo telefonu. Tad iedomājieties, ar ko tam Lembergam vajadzēja nodarboties! Ko es ar to gribu pateikt? Es gribu pateikt, ka šādi apgalvojumi pēc būtības ir absurdi un acīmredzami melīgi,» tiesā teica R. Krastiņš.

Politiskais zemteksts

Advokāta kritiku izpelnījās arī prokuroru apgalvojumi debašu runā, ka A. Lemberga vaina esot pierādīta ar to, ka viņam 1990. gados ne tikai Ventspilī, bet arī Latvijā bijusi personīga pazīšanās «ar politiķiem, pie varas esošo politiķu pārstāvjiem, tajā skaitā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes, vēlāk Saeimas, deputātiem», citējot prokuroru teikto, sacīja R. Krastiņš.

Ilustrējot apsūdzības absurdu, advokāts citēja šādu prokuroru teiktā fragmentu: «Ar analizētajām liecībām to kopumā un savstarpējā sakarībā arī ar citiem pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas izmeklēšanas laikā, piemēram, cietušā Valentīna Kokaļa liecībām, pierādīts, ka 90. gadu sākumā Aivara Lemberga ietekmi sekmējusi arī viņa kā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta pazīšanās ar tā laika politiķiem.» R. Krastiņa komentārs par šādu apsūdzības pierādīšanas metodi bija šāds: «Prokurori uzstāj, ka Aivara Lemberga vaina pilnīgi noteikti esot pierādīta ar Aivara Lemberga pazīšanos ar politiķiem, tajā skaitā ar Augstākās padomes deputātiem. Kā zināms, Aivars Lembergs bijis Augstākajā padomē. Interesanti, kā viņš tur varētu nevienu nezināt? Bet nu, labi, tas jau ir piemirsts. Lai tā būtu! Bet uzsvērt, ka pazīšanās ar politiķiem pierāda Lemberga vainu? Gribētu atļauties norādīt, ka apsūdzība nav par Aivara Lemberga pazīšanos ar politiķiem, tajā skaitā ar Saeimas vai Augstākās padomes deputātiem. Prokurori savos secinājumos ļoti vispārīgās deklarācijās norāda - pazīšanās ar politiķiem. Bet vai mēs apsūdzībā redzam, par kuriem politiķiem ir runa, lai mēs varētu izvērtēt, vai nudien šādai pazīšanās ir jelkāds sakars, kaut mazākais, ar apsūdzību par kukuļa izspiešanu no Kokaļa? Vai šādām pazīšanās attiecībām ar politiķiem ir kāds sakars ar tiem, it kā Aivara Lemberga izteiktiem draudiem Kokalim, par kuriem viņš tiek apsūdzēts? Nē! Nekā tāda nav, neko tādu mēs neredzam! Atļaušos prezumēt, arī prokurors nav ieraudzījis, jo citādi jau būtu norādījis, citādi nesmuki izskatās - ir tikai vispārīgas deklarācijas, nekādas konkrētības. Uzskatu, ka šādi prokuroru apgalvojumi neietilpst apsūdzības pierādīšanas priekšmetā. Tiem nav nekāda sakara ar apsūdzību. Šis ir kārtējais uzskatāmais piemērs, kas pierāda ne tikai prokuroru neobjektivitāti un subjektīvo naidu pret Lembergu kā politiķi, bet parāda to ievirzi, lai nevarētu teikt, ka ar politiku šim kriminālprocesam nav nekāda sakara. Ir redzams, ka Lembergam tiek uzbrukts tieši kā politiķim. Lembergs ir politiķis. Viņš ir politiķis, tāpēc viņš ar politiķiem ir pazīstams, un par to, taisni par to, ka viņš ir pazīstams ar politiķiem, viņš esot atzīstams par vainīgu. Padomājiet, vai nudien te nav nekāda politiskā zemteksta vai politiskās ievirzes? Es nerunāju par tiesu, es runāju par prokuroriem! Tie ir prokuroru apgalvojumi, ko viņi saka, pierādot vainu. Ka tā iemesla dēļ, ka Lembergs pazīstot politiķus, viņš esot liekams cietumā uz astoņiem gadiem!»

 

Rīgas namu pārvaldnieks