Advokāte konstatē tiesas ieinteresētību t.s. Lemberga prāvas iznākumā

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Miljonāru Valentīna Kokaļa, Aināra Gulbja un Jūlija Krūmiņa pratināšanas pārtraukšanā un neļaušanā to pabeigt saskatāma tiesas nevēlēšanās noskaidrot patiesību un tādējādi arī ieinteresētība kriminālprocesa iznākumā – vērtējot t.s. Lemberga prāvā notikušo, savā debašu runā secināja advokāte Irina Kauke.

Pēc viņas teiktā, viens no kriminālprocesuālo attiecību noregulējuma pamatiem ir procesuālie pienākumi un to izpilde, tajā skaitā pienākums cietušajam un lieciniekam piedalīties izmeklēšanas darbībās no procesa sākuma līdz beigām. «Diemžēl tiesas sēdes priekšsēdētājs, vadot tiesas sēdi, šīs likuma prasības nav ievērojis, nopratinot gan cietušo Kokali, gan SIA Man-Tess pārstāvi - liecinieku Jūliju Krūmiņu. Visos gadījumos tiesas sēdes priekšsēdētājs tieši un apzināti ierobežoja apsūdzēto un viņu aizstāvju Kriminālprocesa likuma 455. panta 1. daļā garantētas tiesības piedalīties pierādījumu pārbaudē.»

Plānota akcija

Analizējot, kā notika J. Krūmiņa pratināšana, I. Kauke uzsvēra: «Aizstāvībai ir pamats uzskatīt, ka tā bija jau iepriekš saplānota akcija, kuras mērķis bija neļaut aizstāvjiem uzdot jautājumus lieciniekam Jūlijam Krūmiņam, faktiski atļaujot viņam atteikties sniegt liecības, kas saskaņā ar Krimināllikuma 302. pantu var būt kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums.»

I. Kauke pauda viedokli, ka tiesa, prokuroru vēlmju vadīta, nav izrādījusi pietiekamu interesi panākt liecinošo personu nogādāšanu tiesas zālē: «Tiesas sēdes priekšsēdētājs bez jebkādas pārbaudes ņēma vērā patiesībai neatbilstošo prokuroru informāciju (viņu teikto), ka «Gulbja kungs šobrīd nav Latvijā un nav pieejams», kaut gan, kā izrādījās, pēc cietušā SIA Man-Tess pārstāves Inetas Malahovskas kundzes teiktā, viņš tobrīd Latvijā ir bijis. Tas liecina par to, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs, vadot tiesas sēdi, pilnīgi bija ieņēmis valsts apsūdzības pozīciju par visiem lietai svarīgiem jautājumiem. Tas liecina par to, ka tiesa pārstājusi būt neatkarīga un objektīva, un nekāds krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums vairs nav iespējams, jo taisnīgs noregulējums vienmēr paredz tiesas objektivitāti un stingru sacīkstes principa ievērošanu.»

Bangaloras principi

Advokāte atgādināja 2010. gada septembra nogali, kad tiesas zālē tika pieteikts noraidījums tiesas sēdes priekšsēdētājam Borisam Geimanam sakarā ar to, ka viņš «konsekventi un sistemātiski pārkāpa sacīkstes principu un ierobežoja apsūdzētā tiesības uz aizstāvību».

I. Kauke uzsvēra, ka tiesas īpaša attieksme pret kādu no pusēm nav pieļaujama: «Tiesnesis nevar skatīt lietu, ja tiesnesim nepiemīt nepieciešamā objektivitātes pakāpe, lai izlemtu lietu taisnīgi.» Viņa atgādināja, ka, atbilstoši likumam, «tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti».

Viņa pieminēja ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē apstiprinātos Tiesnešu uzvedības Bangaloras principus. Tajos cita starpā teikts, ka objektivitāte attiecas ne tikai uz pašu tiesas spriedumu, bet arī uz procesu, kurā spriedums tiek pieņemts, «tādēļ, vērtējot - atstatīt vai neatstatīt sevi no lietas skatīšanas -, tiesnesim būtiski ir noskaidrot, kā konkrētos apstākļus vērtētu informēts un saprātīgs sabiedrības loceklis. Tiesnesim ir jāatsakās no piedalīšanās jebkurā tiesas prāvā, kurā tiesnesis nespēj pieņemt spriedumu objektīvi vai arī kurā, pēc neatkarīga novērotāja domām, tiesnesis nespēj pieņemt objektīvu spriedumu.» Pēc advokātes teiktā, tiesa nevar spriest tiesu un tiesai pašai jāatstatās no lietas izskatīšanas, ja iestājas kaut viens no trim nosacījumiem, proti, ja tiesas procesā tiek izrādīta atklāta neobjektivitāte; ja manāma tiesas ieinteresētība lietas iznākumā; ja godīgs un izglītots vērotājs, izvērtējot faktus, var secināt, ka tiesa ir neobjektīva.

Pēc I. Kaukes teiktā, «konkrētajā krimināllietā ir konstatējami vismaz divi no minētajiem kritērijiem - tiesas acīmredzamā morālā ieinteresētība lietas iznākumā, kā arī pamatota iespējamība objektivitātes trūkumam, jo tiesa atklāti demonstrē apsūdzošo nostāju un pušu līdztiesības principa ignorēšanu».

Neļaujas pratināties

Jāatgādina, ka tiesa V. Kokaļa pratināšanu aprāva 2010. gada pavasarī, neļaujot aizstāvības pusei to pabeigt. Aivars Lembergs pie V. Kokaļa pratināšanas īsti nemaz netika pielaists - tiesa ļāva viņam uzdot vien dažus papildinošus jautājumus, kad pratināšanu veica advokāts. Tiesa A. Lembergam neļāva uzdot pat nevienu jautājumu vairākiem vissvarīgākajiem lieciniekiem, tostarp A. Gulbim un J. Krūmiņam.

Ja V. Kokali tiesas zālē pratināja 23 dienas, tad A. Gulbi nepilnas četras. Tiklīdz pratināšanu uzsāka aizstāvība, A. Gulbis paziņoja, ka uzdotos jautājumus nesaprot. Prokurori šo pozīciju atbalstīja, un tiesa tam neiebilda.

J. Krūmiņš tika pratināts tikai divas dienas. Prokuroriem jautājumu klāsts ātri izsīka, turpretī aizstāvības puse paspēja tikai iesākt savu jautājumu uzdošanu. Tomēr arī ar to pietika, lai J. Krūmiņš atklātu t.s. Lemberga kriminālprocesa patieso mērķi - J. Krūmiņš pret A. Lembergu vērsies Ģenerālprokuratūrā tāpēc, ka Ventspils biznesmeņi nav vēlējušies no viņa atpirkt a/s Latvijas naftas tranzīts akcijas par pieciem miljoniem, kā arī tāpēc, ka viņš ar domubiedriem A. Gulbi un Arnoldu Laksu nav vēlējies, lai A. Lembergs kļūtu par premjeru vai pat Valsts prezidentu.

Tad miljonārs pēkšņi tiesai paziņoja, ka viņam jādodas uz Austrāliju pirkt māju. Tā viņam esot vajadzīga gadījumam, ja A. Lembergs pēc Saeimas vēlēšanām kļūs par premjeru. Atbildot uz B. Geimana jautājumu, kad tad viņš atkal varēs ierasties tiesā, J. Krūmiņš skaidroja: «Es parasti ziemās atrodos izbraukumos. Es tagad atkal braukšu prom, teiksim, un būšu atpakaļ tikai kaut kur aprīlī (t.i., pēc kāda pusgada).»

Neskatoties uz šo apgalvojumu, viņu jau pēc dažām nedēļām dzeltenā prese safotografēja visdažādākajos lepnas izklaides pasākumos Latvijā.

Formāli J. Krūmiņš tika aicināts uz tiesas sēdēm arī vēlāk, un vienreiz pat tika nozīmēta piespiedu atvešana. Tomēr tiesas zālē viņš tā arī vairs neparādījās, jo policija tiesas norādītājās adresēs viņu atrast nevarēja, kā arī viņš atsūtīja vēstules, ka nevar ierasties sliktā veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus viņš nepārtraukti gozējās dzeltenās preses fotogrāfu objektīvu priekšā - možs, smaidīgs, prominenču un skaistu meiteņu sabiedrībā, neiztrūkstoši ar cigāru zobos.