Latvijā ir apmēram 80 sauszemes gliemežu sugu, un vairākas no tām apdraud lauksaimniecības kultūraugus. Arī Jolantas Skrindas un viņas vīra dārziņā Madonā šogad kartupeļiem uzbrukušas nevis Kolorādo vaboles, bet gan gliemeži.
"Vienu vakaru biju aizbraukusi uz dārziņu pēc dillēm, viss bija kārtībā. Kad arī nākamajā dienā braucu, skatos – kartupeļi pazuduši! Pa vienu nakti visu noēda. Zvanīju vīram, lai brauc man palīgā salasīt gliemežus. Nolasījām un vienkārši aizmetām prom pļavā," stāsta J. Skrinda.
Dabas muzeja vecākā zooloģe Digna Pilāte skaidro, ka šovasar ir daudz gliemežu, jo līdz šim ir bijuši tiem piemēroti laika apstākļi – mitrs un silts. Vienīgi tagad, kad ir karsts, gliemeži dodas vasaras guļā, ielienot gan zemē, gan paslēpjoties dažādās vietās, kā, piemēram, celtņu mūros, zem nobirām un citur. "Arī ziema šogad gliemežiem bija labvēlīga – bija bieza sniega sega, pastāvīgs aukstums bez īpašām izmaiņām, kā arī silts pavasaris," skaidro D. Pilāte.
Atgadījums Madonā ar apēstajiem kartupeļiem zooloģei ir pārsteigums, jo D. Pilāte nedomā, ka to būtu varējuši izdarīt Latvijas gliemeži, visticamāk, – ievestie. "Pie mums ir gan invazīvās (neapzināti ievestās), gan apzināti ievestās gliemežu sugas, un visbīstamākais pagaidām ir Spānijas kailgliemezis, kurš ir sastopams Kurzemes reģionā," norāda zooloģe. Situācija Latvijā neesot tik bīstama, kā tas ir Dienvideiropā, kur gliemeži ir pamatīgi kaitēkļi.