Gada dzīvnieka gods 2019. gadā ticis alnim (Alces alces), par zoologu izvēli informēja Latvijas Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe. Arī šogad turpinās tradīcija, kad Latvijas Dabas muzejs izvēlas Gada dzīvnieku. Noteikta suga katru gadu kļūst par Latvijas dabas simbolu.
Nereti par savu barību alnis izvēlas arī ūdenszāles, kas, kā atzina Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Vilnis Skuja, ir labs aļņa patvērums no kukaiņiem vasaras mēnešos. Tāpat V. Skuja uzsvēra, ka aļņa «zviedru galds» ir izcirtumi, kuros aug krūmi, kas ir viegli sasniedzami un arī ātri aug. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norādīja, ka tieši aļņa barības izvēle nodara lielu kaitējumu mežsaimniekiem. Šogad tiek veikts apjomīgs pētījums par aļņu ietekmi uz mežaudzēm. Pētījumā monitorē apmēram 600 jaunaudžu un tām blakus esošās teritorijas. Ar šāda monitoringa palīdzību var noteikt, kā aļņu radītie postījumi ietekmē jaunaudžu attīstību ilgtermiņā.
Pieaudzis alnis vasaras sezonā uzņem aptuveni 20 līdz 30 kilogramu barības diennaktī, ziemas sezonā 15 līdz 20 kilogramu. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atzina, ka aļņu populācija Latvijas teritorijā kopš 20. gadsimta nogales turpina stabili pieaugt. Aļņi nodara lielus postījumus mežsaimniecībām, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kā ierobežot dzīvnieku izplatību aizsargājamās teritorijās un mežsaimniecībās. Ik gadu, sākoties jaunai medību sezonai, medniekiem noteikti ierobežojumi attiecībā uz nomedījamo aļņu skaitu pēc dzīvnieka dzimuma un vecuma.
Tradicionāli nosaka arī citus Latvijas dabas simbolus - par 2019. gada augu izvēlēts mazais zvagulis, gada putna gods ticis mežirbei, gada dzīvotne ir veci vai dabiski boreālie meži, bet gada bezmugurkaulnieka godā ir indīgais mārīšzirneklis.
