13. janvāra grautiņi Latvijā varētu atkārtoties, ja tiem būtu organizators un finansētājs, runājot par “dzeltenās vestes” akcijām Latvijā un pasaulē, intervijā Rīga TV24 raidījumā “Uz līnijas” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vaicāts, vai 13. janvāra grautiņi Latvijā varētu atkārtoties, Lembergs norādīja, ka “ja šādiem grautiņiem būs organizators un finansētājs, tad tie atkārtosies”, piebilstot, ka tam vajadzīga, protams, arī zināma motivācija un tam jābūt tādam projektam, kas uzrunā iespējamos dalībniekus.
“Vienmēr atradīsies arī tādi cilvēki, kas ir objektīvi un pamatoti neapmierināti ar notikumiem attiecīgajā valstī un pilsētā. Ja tas notiek ilgi, tad meklējiet pasūtītāju, projektētāju, finansētāju. Tas attiecas gan uz Latviju, gan Franciju,” norādīja Lembergs.
Runājot par to, vai iedzīvotāju neapmierinātībai ir pamats, Lembergs uzsvēra, ka dati rāda, ka progress Latvijā ir, tajā pašā laikā esot svarīgi, kādu atskaites punktu ņem un ar ko salīdzina. “Mans salīdzinājums ir tāds, ka Latvijai saprotamā termiņā ir jāsasniedz Zviedrijas, Vācijas un citu attīstīto valstu dzīves līmenis,” piebilda Lembergs.
“Viena procenta IKP pieaugums Latvijā pēc savas ietilpības ir daudz, daudz mazāks nekā 1% Zviedrijā. Un attīstības dinamika aptuveni 4% gadā ir daudz par maz. Jābūt vismaz Ķīnas dinamikai, līdz kurai mums tā, kā līdz Marsam,” uzsvēra Ventspils mērs, piebilstot, ka runas par Latvijas “veiksmes stāstu” nav patiesas, jo lielu daļu Latvijas attīstībā nosaka Eiropas fondi.
Vaicāts, kas ir atbildīgs pat to, ka Latvija sasniegusi vidējo Eiropas dzīves līmeni, Lembergs norādīja, ka “par rezultātiem atbild tie, kas ir pie varas”, turpinot, ka negatīvu rezultātu veido nepareizi iztērēta nauda. “Viens piemērs - Nord Stream 2. Amerikāņi pateica, ka mēs nedrīkstam piedalīties, un Latvija nepiedalījās. Ventspils brīvosta zaudēja 15 miljonus eiro. Priekš normāla cilvēka tas ir ļoti daudz, priekš nopietnas kompānijas arī nav maz, bet valstij, ja tas ir viens gadījums 30 gados, nav nekas traģisks,” skaidroja Lembergs.
Kā zināms, nākamnedēļ pie Saeimas paredzēta protesta akcija, kuras viens no mērķiem ir pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Kā “pazīšanās zīmes” protesta dalībnieki izvēlējušies dzeltenas vestes, kas plaši izmantotas protestos Francijā.