Gada nogalē mums ir iespēja izvērtēt atbildīgu, domājošu, gudru un radošu cilvēku teikto gada garumā. Par valsti, par politiku un ekonomiku, par mākslu un kultūru. Mums ir par ko spriest – šīs domas ir izteiktas Neatkarīgajai sniegtajās intervijās.
Imants Kalniņš, komponists:
«Kas mums traucē? Traucē tas, ka mums nav bijis iespējas strādāt pašu labumam. Kaut kādā mērā šī iespēja pastāvēja pirmajā Latvijas republikā. Bet, atrodoties PSRS sastāvā, un tagad, atrodoties Eiropas Savienības sistēmā, mums vienkārši nav iespējas strādāt pašiem savam labumam. Mūsu ekonomiskās aktivitātes nosaka ES līgums un neskaitāmas regulas, kuras nebūt netiek pieņemtas jaunāko konkurēt nespējīgo dalībvalstu interesēs. Šī līguma ietvaros parādi komandē ekonomiskā ziņā stiprākās ES valstis.»
***
«Skatoties partiju programmas, es redzu, ka partijām nav ko piedāvāt. Šī paša iemesla dēļ, ka mums nav iespējas, šī piedāvājuma arī nav. Tā vietā, lai salabotu cauro jumtu, no jauna iestiklotu logus un ieceltu durvis atpakaļ eņģēs, ļaudis nodarbojas ar atlikušo krēslu pārbīdīšanu no vienas istabas otrā. Un tādēļ visa tā tērgāšana aprobežojas ar kaut kādiem tādiem… ar citam cita kritiku, ar kaut kādām sadzīviskām lietām, pat personālām lietām… jo - nav jau no kurienes ņemt! Ko tu pateiksi? Ko tu tiem cilvēkiem pateiksi? Kā tava partija uzlabos šo situāciju? Viņai nemaz nav iespēju to uzlabot. Viņai ir iespēja tikai pakļauties ES konjunktūrai.»
***
«Es negribētu neko pārmest arī latviešu inteliģencei. Jo latviešu inteliģence būtībā ir tā, kas Latviju ir noturējusi. Vismaz tādu, kāda tā ir šobrīd. Ne jau pūlis, bet tieši latviešu inteliģence ir noturējusi Latviju līdz pat šai dienai. Un, ja runāt par inteliģences lomu, tad, protams, arī šodien inteliģences loma un uzdevums ir tādi paši, kādi tie bija XIX un XX gadsimtā. Noturēt un saglabāt šo nacionālo valsti. Runāt par to - ko darīt un ko nedarīt.»
