Lembergs: Gobzema nosauktās prioritātes ir atbalstāmas
Premjera amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) nosauktās valdības prioritātes ir atbalstāmas, preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs, piebilstot, ka viņu izbrīna vien fakts, ka paši KPV LV šos jautājumus attiecīgajās nozarēs nav uzticējuši risināt savas partijas politiķiem.
Komentējot Lielo pilsētu asociācijas tikšanos ar premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, kurā Lembergs pats gan neesot piedalījies, Ventspils mērs uzsvēra, ka Gobzems ir solījis, ka viņa valdība ieklausīsies asociācijas argumentētos viedokļos. “Ja palasa partijas deklarāciju un salīdzina ar to, ko viņš sacīja tikšanās laikā, tad sarunā viņa pozīcija ir daudz elastīgāka un loģiskāka,” izteicās Lembergs.
Viņš arī atzīmēja, ka KPV LV nosauktās prioritātes, tiekoties ar Lielo pilsētu asociāciju, ir ļoti nozīmīgas.
Lembergs uzsvēra, ka, piemēram, par Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu neesot nekādu šaubu. “Pašvaldībām tas ir ārkārtīgi smags finanšu slogs. Tikai no Ventspils pilsētas pašvaldības budžeta OIK atmaksai tiek novirzīts pusmiljons eiro. Vislielāko izbrīnu man, protams, izraisa un es pilnībā piekrītu Gobzema un Kaimiņa partijai, ka tas ir pilnīgi nenormāli, ka ir jāmaksā dubulttarifs par to elektrību, ko saražo “Latvenergo” savos TEC, dedzinot krievu gāzi. Kāpēc viņiem būtu jāmaksā dubulttarifs? Es ierosināju, ka no tā vajag atteikties jau tad, kad ekonomikas ministre bija Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Nezinu, vai tas bija gāzes lobijs, vai kas, bet viņa šo jautājumu nekustināja. Tas ir elementāri izdarāms - atcelt un viss,” uzskata Ventspils mērs.
Viņu gan pārsteidz, ka šo svarīgo jautājumu KPV LV nav uzticējuši paši sev, bet ekonomikas ministra amatu piedāvājuši Jānim Reiram no “Jaunās Vienotības”. “Ja tas ir obligāti izdarāms, tad ir dīvaini, ka šo jautājumu atdod citai partijai,” piebilda politiķis.
Līdzīgi esot arī ar medikamentu cenu samazināšanu, kuru KPV LV uzticēšot risināt Jānim Reiram un veselības ministra amatam virzītajam Jurim Jurašam. “Bet kā uzdevums, tas ir ļoti pareizs,” piebilda Lembergs, skaidrojot, ka 2000. gada sākumā, kad Ministru kabinets (MK) noteica to, cik var būt aptiekas pilsētā, viņš ir rakstījis iesniegumu par to, kāpēc vajag ierobežot konkurenci. “Cik atvērs, tik būs. Viņas vajag akreditēt un, ja tās atbilst prasībām, tad, lai tirgo kaut vai simts [aptiekas]. Un kāda starpība, ko tirgo? Zāles vai pārtiku. Bet viņi, lai ierobežotu konkurenci, uztaisīja, cik var būt pēc skaita aptiekas utt., bet, ja to atcels, tas, protams, pozitīvi iespaidos medikamentu cenu,” uzskata politiķis, tajā pašā laikā norādot, ka ir jārēķinās, ka pretī ir farmācijas un aptieku tīkla finanšu grupa ar savām interesēm.
“Trešais, kas skar arī pašvaldības, ir azartspēles. Mūsu aptaujas rāda, ka ventspilnieki neatbalsta azartspēles. Arī pati Ventspils pašvaldība neatbalsta azartspēles,” piebilda Lembergs.
“Tie ir atbalstāmi virzieni, tur nav domstarpību. Tikai ir jāizdara, jo paziņot pareizus lozungus lielus talantus neprasa,” norādīja Lembergs.
Kā zināms, premjera amatam nominētais Aldis Gobzems šonedēļ nosaucis, viņaprāt, piemērotākos kandidātus ministru amatiem.
Finanšu ministra amatam Gobzems nominētu KPV LV biedru Robertu Spruču, savukārt Ekonomikas ministrijā Gobzems redz Jāni Reiru no “Jaunās Vienotības”. Veselības ministra amatam Gobzems virzītu Juri Jurašu (JKP), bet par satiksmes ministru gribētu redzēt Tāli Linkaitu (JKP), un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) organizēt varētu Raivis Dzintars (NA) vai Rihards Kols.
Kā labklājības ministru Gobzems saredz Imantu Parādnieku (NA). Izglītības ministra amatā varētu stāties JKP pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla. Aizsardzības ministriju turpinātu vadīt Raimonds Bergmanis (ZZS), bet Ārlietu ministriju - Edgars Rinkēvičs (JV). Kultūras ministra amatā paliktu kā līdz šim - Dace Melbārde (NA).
Tieslietu ministra amatam Gobzems virzītu vai nu Jāni Bordānu, vai Jutu Strīķi no JKP, savukārt iekšlietu ministra amatam tiktu virzīts Ralfs Nemiro (KPV LV).