Runājiet! "Neatkarīgā" klausās: Kad modīsimies no vienaldzības miega?
"Neatkarīgās" lasītāju zvani.
Ēriks no Rīgas sveic Latviju, bet neiesaka par valsts simtgades simbolu ņemt 13. Saeimu ar tās seniliem kraķiem raksturīgajām partiju attiecībām.
Pāvels no Maskačkas saka lielu paldies Jānim Jurkānam par atziņu (NRA, 5.11.) - «mēs centīgi un iztapīgi aizvedām uz Briseli vairāk neatkarības, nekā no mums prasīja».
Mērnieks Jānis Lepinskis (un es - kā bijušais suntažnieks - līdz ar viņu) ir sašutis par to, kādā stāvoklī Suntažos ir stacijas un pareizticīgo baznīcas ēkas. Vēl Jānis (un es līdz ar viņu) uztver Jēkaba laukuma pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu kā tukšu, pliekanu ākstīšanos. Un vēl Jānis gribētu apzināt tos cilvēkus, kuri glabājuši Latvijas karogu cauri visiem laikiem.
Rīdzinieks Aleksandrs Briedis uzskata, ka gan vēlmi atsavināt īpašniekam zemesgabalu, uz kura sabruka Maxima, gan ieceri veidot tur memoriālo parku zināmā mērā nosaka atriebības jūtas.
Cits Jānis - pensionārs - aicināja mūs, žurnālistus, būt uzstājīgākiem attiecībās ar partijām. Piemēram, prasīt no liberāļiem, kuri sludina, ka jāļauj viss, kā tieši tie grasās veidot valsts demogrāfijas politiku. Orientēt to uz tautas miršanu vai dzīvošanu.
Valdis Pētersons no Kokneses novada nesen apciemoja savus bērnus Īrijā. Viņam bijis smagi klausīties, kā visai augsti Īrijas ierēdņi slavē Poliju, bet mūsu zemi tur par pielīdēju un ASV pakalpiņu. Pētersona kungs uzskata, ka te vainīga mūsu Ārlietu ministrija un līdzšinējais ministrs.