"Neatkarīgās" lasītāju zvani.
Mūsu lasītājus turpina uztraukt plāni samazināt latviešu valodas un literatūras mācīšanu skolās. Daži to sauc par nodevību un Sorosa organizētu sazvērestību ar mērķi iznīcināt nacionālas valstis, bet citi norāda, ka paši latvieši jau vien visu dara. Katrā ziņā Izglītības un zinātnes ministrijas plāni sabiedrībā raisa pārsvarā negatīvas emocijas un neizpratni, bet skaidrojumi un komunikācija ar sabiedrību arī šoreiz nav ierēdņu stiprā puse.
Dzīve ir tik grūta, ka PSRS laiki dažam šodienas pensionāram sāk šķist kā tīrā Leiputrija. Lai tiktu pie ārsta, tagad jāstāv rindā vai jāmaksā dakterim. Ja nevari samaksāt - ej kaut pats uz kapiem. PSRS laikos tā nebija - ja saslimi, tad uzreiz tiki pie ārsta. Valsts ir izzagta, bet tie, kas to izdarīja, jāliek cietumā. Tie, protams, ir rūgti vārdi, gan jau ka nākuši no sirds grūtā dzīves brīdī, bet jaunās Saeimas ievēlētajiem politiķiem ir jāsaprot - cilvēki tiešām gaida pārmaiņas un dzīves uzlabojumu, nevis nebeidzami ilgu spēlēšanos ar to, kurš tad vadīs valdību. Tas bija otrs telefonsarunu vadmotīvs pirmdienā.
«Premjers Kučinskis reiz solīja, ka nāks klajā ar paziņojumu, kurš no ministriem tad īsti ir atbildīgs par OIK ieviešanu. To viņš tā arī neizdarīja. Varbūt, ja būtu izdarījis, cilvēki nesavēlētu Saeimā tos, kas ir atbildīgi par OIK ieviešanu, kā tas ir tagad. Interesanti, kā labā Kučinskis darbojas?» - tā sarunā ar Neatkarīgo sprieda lasītājs Gunārs. Var jau gan šo spriedumu loģiku apvērst no otras puses - visi OIK ieviesēju uzvārdi medijos tika nosaukti. Vai tāpēc viņus neievēlēja Saeimā?
Kāda kundze iebilda par nepamatoto vārda muižkungs izmantošanu latviešu valodā. Nav pareizi, ja saka muižkungs, ar to domājot muižas īpašnieku, baronu vai kungu. Muižkungs (amptmanis) bija muižnieka algota persona, pārvaldnieks, kurš organizēja darbus muižā. Daudzi latvieši 19. gadsimta beigās par tādiem kļuva gan tepat Latvijā, gan Krievijas plašumos. Par to var viegli pārliecināties, lasot attiecīgā laikā sarakstīto latviešu literatūru. No Neatkarīgās puses var piebilst, ja neticat 19. gadsimta beigu rakstniekiem, tas pats tiek apgalvots arī visnotaļ mūsdienīgajā interneta vietnē wikipedia.