Aizvadītās nedēļas nogalē Briselē valdīja Rīga – Rīgas dienu jeb Feel Riga. Taste Riga ietvaros viens no galvenajiem Briseles centra laukumiem – Spāņu laukums – bija nodots rīdzinieku rīcībā, lai Latvija savā simtgades gadā varētu izrādīt ne tikai beļģiem, bet visai internacionālajai Briseles sabiedrībai savas kultūras vērtības un tradīcijas. Viena no ievērojamākajām lomām bija atvēlēta Rīgas Centrāltirgum, kurš pat Briselē spēj uzburt Eiropas lielākā tirgus atmosfēru, piedāvājot ne tikai degustēt, bet arī iegādāties mūsu tradicionālos pārtikas produktus.
Rīgas mērs tiekas ar Briseles mēru
22. septembrī Briselē, Spāņu laukumā, Rīgas mērs Nils Ušakovs, Briseles mērs Filips Kloze un Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefcovičs ar pasākumu Feel Riga. Taste Riga atklāja Rīgas dienas Briselē.
Pasākums notiek, pateicoties ilggadējai sadarbībai ar Briseles domi. Tieši tādēļ viens no tās simboliem - Manneken Pis jeb čurājošā puisēna statuja - tika ietērpta latviešu tautas tērpā.
Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks teic atzinīgus vārdus Briseles mērijai, kura Rīgas dienu organizēšanai bija atvēlējusi vienu no pašām nozīmīgākajām vietām Briselē. Čurājošā puisēna ieģērbšana latviešu tautastērpā neskaitāmajiem tūristu pūļiem noteikti liks padomāt, kas ir Latvija, kas ir Rīga. Tāpat arī pasākumam atvēlētais Spāņu laukums ir viena no vietējo iedzīvotāju un tūristu iecienītākajām vietām, kā arī neizbēgams gājēju krustpunkts, gan dodoties ekskursijās, gan mērojot savas ikdienas gaitas, jo atrodas centrālās dzelzceļa stacijas rajonā.
Ne tikai bildes, bet reāli produkti
Rīgas Centrāltirgus savai prezentācijai Briselē gatavojās jau ļoti agri - rūpīgi tikai izvēlētas produktu grupas, ko nevar nopirkt nekur citur kā vien Rīgas Centrāltirgū un dažos Latvijas veikalos, lai briseliešiem rastos reāls priekšstats par Latvijas tradicionālajām iepirkšanās un gastronomiskajām vērtībām. Kopā ar Live Riga pārstāvjiem apmeklētājiem tika piedāvāta arī dažāda izzinošā literatūra, bukleti un stāstījumi par Rīgu un Rīgas Centrāltirgu, kas ir lielākais un viens no pazīstamākajiem Eiropas tirgiem. «Interese par produktiem, kas katram latvietim ir ikdiena, bet beļģiem zināma eksotika, bija ļoti liela - tirgotāji līdz Eiropas galvaspilsētai, kā nosacīti var vērtēt Briseli, bija atveduši gaļas un zivju kūpinājumus, vārītas desas un ruletes, melnos ikrus no Mottra un dārzeņu pārpilnību - no dārzeņiem tika uzbūvēta arī kārtīga dārzeņu piramīda - faktiski mākslas darbs. Visam klāt vēl Cesvaines alus, ko gribētājiem izsniedza bez maksas, radīja īstu jautrību - Latvijas deju kopas, muzikantu un koru izpildījumā skanēja dziesmas, kas lika ne vienam vien klātesošajam pievienoties deju solī un mēģināt dziedāt līdzi.» Apmeklētāji degustēja un savam galdam iegādājās desas un gaļas kūpinājumus no Delicat’s, melnos ikrus un jūras veltes no Mottra, Ievas sierus, Skrīveru gotiņas, Cesvaines alu un kvasu, rudzu maizi ar rudzupuķēm no Buliņu saimniecības, kā arī zivis no Alanta ražotnes. Lai iepirkties vieglāk un vienlaikus vēlreiz atgādinātu pircējiem, ka gardumi iegādāti tieši Rīgas Centrāltirgus stendos, bija sagatavoti divu veidu papīra iepirkumu maisiņi, kā arī plastmasas iepirkumu maisiņi no videi draudzīgas ātri sairstošas plastmasas ar Rīgas Centrāltirgus logo. Druvinieka novērojumi liecina, ka tirgotāji ar līdzdalību Rīgas Centrāltirgus izbraukuma pasākumā uz Briseli ir ļoti apmierināti - neiztirgots no līdzpaņemtās preces ir palicis pavisam maz, bet daļa sortimenta beigusies agrāk par tirgus dienas beigām.
Rezumējot pasākumu Briselē, Artis Druvinieks ir gandarīts: «Lai Rīgas dienas būtu pamanāmas pašā Eiropas centrā, daudz darba ir ieguldījusi gan Rīgas pilsētas mēra komanda, gan mākslinieciskās sadaļas koordinatori, gan arī mēs - Rīgas Centrāltirgus. Skrupulozā plānošana, precīzā izpilde un pozitīvā attieksme pret notiekošo ir rezultējusies ar skaisti pavadītām dienām, kas noteikti paliks atmiņā ne tikai mums pašiem un tirgotājiem, ko izvedām ārpus ierastajām sienām, bet arī apmeklētājiem - beļģiem un Briseles viesiem, kuri varbūt pat nejauši nokļuva notikumu centrā. Spilgti esam sevi parādījuši, tāpēc tikai likumsakarīgs iznākums būs Eiropas cilvēku pastiprinātā interese gan par Rīgu, gan mūsu tirgu. Tagad gaidīsim viņus ciemos Rīgā.» .
