Turpinās kultūras iestāžu strukturālās reformas

Kultūras ministrijas (KM) strukturālās reformas skārušas arī Muzeju valsts pārvaldi un Kultūras un radošās industrijas izglītības centru – abas iestādes tiks reorganizētas, un to funkcijas pārņems KM, preses konferencē informēja kultūras ministrs Ints Dālderis, skaidrojot, ka to "veiktās funkcijas var paveikt ar mazākiem resursiem un nelielāku cilvēku skaitu".

Līdz 1. oktobrim tiks pabeigta Ojāra Vācieša, Andreja Upīša, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja reorganizācija un tiks izveidotas divas jaunas aģentūras – Rakstniecības muzejs un Rakstniecības, teātra, mūzikas muzeja kolekcijas krātuve un Memoriālo muzeju apvienība.

Valdība atbalstījusi KM virzīto MK rīkojuma projektu, ar kuru paredzēts no 1. janvāra likvidēt valsts aģentūras statusu Ārzemju mākslas muzejam un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam, tos pievienojot valsts aģentūrai Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tas pats attiecas uz Latvijas Kultūras muzeju Dauderi, kas tiks pievienots valsts aģentūrai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Muzeji turpinās darbību, to atrašanās vieta mainīta netiek. Kultūras ministrs uzsvēra, ka lēmums likvidēt muzejiem līdzšinējo valsts aģentūras statusu pieņemts, vienīgi pildot valdības uzdevumu samazināt ministrijas pārraudzībā esošo valsts aģentūru skaitu. Viņš arī piebilda, ka ar šiem muzejiem veikto budžeta līdzekļu samazinājumu tie vairs nav spējīgi eksistēt kā līdz šim un apvienošana ir objektīvi nepieciešama.

Reorganizējot valsts aģentūru Nacionālais kino centrs, kā to paredz MK komitejas 7. septembra sēdē akceptētais KM izstrādātais rīkojuma projekts, budžeta ietaupījums nākamajā gadā varētu būt aptuveni 160 tūkstoši latu, informēja Ints Dālderis. Tas nozīmē, ka no nākamā gada 1. janvāra Nacionālais kino centrs iegūst valsts tiešās pārvaldes iestādes statusu, tā funkcijas tiek samazinātas, bet struktūrvienība Rīgas Kinomuzejs nodota Latvijas Kultūras akadēmijai. Kultūras ministrs uzskata, ka reorganizācijas procesā vajadzētu pārskatīt personāla sastāvu, iespējams, rīkojot atklātu konkursu. "Šī ir iespēja reorganizēt šo jomu. Tā ir mana dziļa pārliecība, ka, vai tas ir šodien krīzes apstākļos, vai pēc desmit gadiem, kino ir nepieciešama viena kompakta institūcija, kas nodarbojas ar šīm lietām. Tāda sistēma ir visā Eiropā, un uz to mēs virzāmies," sacīja Ints Dālderis.

Nolemts, ka reformām tomēr netiks pakļauta Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra un Kultūras Informācijas sistēmas, taču abas valsts aģentūras gaida gan finanšu samazinājums, gan papildu uzdevumi, informēja kultūras ministrs, piebilstot, ka reformas notiks arī KM struktūrā. Viņš arī sacīja, ka noteikti Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības budžets nebūs tāds, kāds paredzēts līgumā ar būvkompānijām, tātad darbus nevarēs veikt plānotajos termiņos. "Šobrīd mūsu uzdevums ir aprēķināt finansiālo ietekmi, kāda varētu būt nākotnē, ja tagad paildzinām šo procesu, un kādas izmaiņas nepieciešamas būvniecības līgumā," situāciju skaidroja Ints Dālderis.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais