"Cik gan dažādas mēdz būt jāņuzāles, kuras Līgo vakarā vainagos pīt," pārsteigta izsaucas rīdziniece Alvīne Žurakovska, kopā ar mazmeitām sastapta Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā, izstaigājot jāņuzāļu taku.
Iepazīstot Līgo vakarā vainagos pinamās puķes un papildinot līgo dziesmu krājumu, vasaras saulgriežu laikā ikvienam ir iespēja Botāniskajā dārzā aplūkot pussimts dažādu dārzu, tīrumu un pļavu augu, kas pieminēti latvju dainās saistībā ar Līgo svētkiem.
"Visa laba jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā," ir pārliecināta Botāniskā dārza direktores vietniece Signe Tomsone, stāstot, cik dažādus augus, veidojot jāņuzāļu taku, gadījies atrast latviešu tautasdziesmās. Starp pļavu puķēm apdziedātas arī nezāles, purva augi, koki, labība un dažādi kultūraugi. Latvju dainās populāras bijušas rozes, samtenes un magones, Jāņu izdarībās vietu atrast spējušas priedes, alkšņi, purva grīslis un vaivariņi, sava dziesma tikusi arī sīpoliem, zirņiem un kāpostiem. Daudzi augi Botāniskā dārza darbiniekiem palikuši arī neatšifrēti. "Nezinājām, kas ir tautas valodā dēvētās pumpatenes, rumpatenes, līdz atradām tās ārstniecības augu grāmatā kā pātaines. Citus augus interpretējām pēc asociācijām, piemēram, par vaska sveci mēs sapratām skalbes," stāsta S. Tomsone. Lasot latvju dainas, pārsteigums viņai bijis par zemenēm, no kuru ziediem arī savulaik vīti vainagi: "Tas ir apbrīnojami pīt vainadziņu no tiem mazajiem ziediņiem. To pēc svētkiem varētu izkaltēt un nevis kā citkārt pēc gada sadedzināt, bet ziemā tēju dzert."
Neatkarīgās sastaptie jāņuzāļu lūkotāji bija patīkami pārsteigti par Botāniskā dārza iniciatīvu radīt svētku noskaņu, izveidojot augu apskates taku. "Šurp nāku bieži, bet jāņuzāļu taka man ir negaidīts prieks. Te radīta brīnišķīga iespēja iejusties Jāņu ritmā," saka rīdziniece Anita Šmite. Jaunā taka priecē arī A. Žurakovsku, kas Botāniskajā dārzā nav bijusi ilgu laiku: "Ar mazmeitiņām te jauki pavadām dienu. Prieks, ka padomāts par pilsētniekiem un radīta svētku noskaņa."
Takas veidotāji gandarīti, ka interese par jāņuzālēm ir visai liela. "Tautas maģisko un teiksmaino nevajadzētu svētkos zaudēt. Ir jāsaglabā ēteriskums, kam ticēt un par ko domāt. Katram augam ir sava burvība un noslēpums, tādēļ gribējām parādīt to, par ko aizdomājas vien Jāņu vakarā. Pilsētnieks varbūt nesaprot, kas tās jāņuzāles, kā izskatās? Te tās var ne tikai redzēt, bet arī iepazīt ar tautasdziesmām," par paveikto priecājas S. Tomsone, kura sola arī turpmāk, iedibinot tradīciju, veidot jāņuzāļu taku.