Zemnieki iekšpagalmos tirgojas mazāk

Ne viens vien ir pamanījis, ka Latvijas zemnieki savas preces daudzstāvu māju pagalmos piedāvā aizvien retāk un daudzi pārdevēji vienkārši vairs neparādās. Paši zemkopji uzskata, ka galvenie iemesli ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās un saimniecību likvidēšanās.

Iemesli likvidācijai – pārāk lieli benzīna izdevumi, nespēja atmaksāt kredītus bankām un realizēt visu produkciju. Tā, piemēram, situācija Čiekurkalna tirgū no 400 zemnieku saimniecībām, kuras aktīvi tirgojušās, šogad palikušas vien 40.

Grūti izdzīvot

Zemnieku saimniecība (z/s) Raiņi no Jēkabpils vēl pagājušajā gadā Rīgā tirgojās ar savu produkciju, tomēr rudenī situācija nonāca līdz maksātnespējai. Tas notika tāpēc, ka pēc pērnajiem Jāņiem pamatīgi kritās apgrozījums, un pat rudenī tas vēl neuzlabojās. Strādāja ar mīnusiem, jo nebija iespējams katru dienu realizēt trīs līdz četras tonnas piena, kaut gan piena produktu tirgošana notika septiņos tirgos Rīgā, kā arī regulāros tirdziņos pie tirdzniecības centriem un citās konkrētās vietās, arī pašā Jēkabpilī. Pašlaik z/s Raiņi saimnieks Guntis Rāliņš cenšas izdzīvot, nododot pienu Lietuvas piena uzpircējiem, kuri maksā 18 santīmus litrā plus PVN. Saimniecībā ir 200 govis, kuras katru dienu dod vairākas tonnas pienu, bet situācija ir tāda, ka G. Rāliņam pašlaik ir jāizveido sanācijas plāns, ko iesniegt kreditoriem izskatīšanai, pēc kā tad arī būs jāstrādā nākamie pieci gadi, lai atdotu aizņemto naudu.

Zane Kalniņa, kas savas bioloģiskās preces realizē tirgū, apgalvo, ka zemniekam izdzīvot ir ļoti grūti, tādēļ atvērusi arī interneta veikalu, kurā piedāvā savas preces ar piegādi mājās. Z. Kalniņa neuzticas tirgotājiem pagalmos, un pati šāda veida preču realizāciju neīstenotu un arī nav to darījusi agrāk.

Uzskati atšķiras

Iedzīvotājiem ir divējāds viedoklis par tiem, kuri savu produkciju piedāvā māju pagalmos. Artis Daiders, kurš dzīvo Vecmīlgrāvī, stāsta, ka viņu māju pagalmā arī katru ceturtdienas rītu tirgo preces – piena produktus un dārzeņus, bet A. Daiders uzskata, ka tie esot nevis zemnieki, bet uzpircēji, kuri tādā veidā pelna naudu, un uzticības šādiem tirgotājiem neesot nekādas. Arī zemkopji, kuri tirgo savas preces tirgū, apgalvo, ka daudzi tā sauktie pagalmu tirgotāji ir vienkārši uzpircēji, kuri paši nemaz nezina, no kurienes un kā ražotais produkts nāk.

Pensionāre Velta, kas dzīvo Ķengaragā, katru nedēļas nogali pērk piena produktus no jau zināmiem zemniekiem, kuri savas preces piegādā daudzdzīvokļu ēku pagalmā. Velta uzskata, ka šī produkcija ir daudz veselīgāka un garšīgāka nekā veikalā pieejamā.

Stiprākie vēl tirgojas

Ne visi zemnieki, kuri savas preces realizē māju pagalmos, to dara nekvalitatīvi. Piemēram, saimniecība no Vidzemes, kas vēlējās palikt anonīma, aktīvi tirgojas ar pienu jau vairāk nekā gadu. Paši saimnieki katru dienu strādā saimniecībā, un viņiem ir nolīgti cilvēki, kuri pārdod produkciju tirgū un citās konkrētās Rīgas vietās. Saimniece atzīst, ka situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo par nododamo pienu tiek maksāts vairāk. Pagājušajā gadā tie bija 12 santīmi par litru, bet šogad tie ir apmēram 19 santīmi. Tomēr, lai izdzīvotu, papildus jātirgojas – gan atsevišķās vietās Rīgā, gan tirgū ieņēmumi esot vienādi lieli.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova gan nevar sniegt konkrētus skaitļus, tomēr uzskata, ka tirdzniecība pagalmos ir samazinājusies. Galvenie iemesli – nespēja nodrošināt higiēniskos apstākļus un sociālekonomiskie jautājumi, proti, naudas problēmas.