Pērn reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā turpināja samazināties, reģistrētā bezdarba līmenis valstī sasniedza zemāko rādītāju kopš 2009. gada. 2017. gada beigās tas bija 6,8%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārskats par 2017. gadu.
Lai arī gada laikā bezdarba rādītāji pazeminājās visos valsts reģionos, taču vienlaikus novērojamas būtiskas reģionālās atšķirības: ja Rīgas reģionā 2017. gada beigās bezdarba līmenis bija 4,3%, tikmēr Latgales reģionā - 15,8%.
2017. gada sākumā NVA uzskaitē bija 78 357 bezdarbnieki, bet gada beigās - 63 121. NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā samazinājās par 15,2 tūkstošiem cilvēku. Visvairāk samazinājies jauniešu bezdarbnieku skaits - par 29%.
Arī ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 19% (2017. gada beigās NVA bija reģistrēti 18 136 ilgstošie bezdarbnieki). Bezdarbnieku ar invaliditāti skaits gada laikā ir samazinājies par 13% (gadā izskaņā NVA uzskaitē bija 8234 personas). Lai iedrošinātu darba ņēmējus ar invaliditāti aktīvāk iesaistīties darba dzīvē un mazinātu darba devēju vidū dažkārt sastopamus stereotipus par personu ar invaliditāti nodarbināšanu, 2017. gada rudenī tika rīkota jauna NVA akcija Atvērto durvju diena uzņēmumos personām ar invaliditāti, piedāvājot personām ar invaliditāti iespēju klātienē iepazīt darba vidi un darba procesu uzņēmumos. Akcijā piedalījās 62 darba devēji un 207 cilvēki ar invaliditāti. Par 16% gada laikā ir samazinājies bezdarbnieku vecumā virs 50 gadiem skaits (NVA uzskaitē 2017. gada nogalē - 10 055 personas).
Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn par 27% palielinājies darba devēju reģistrēto vakanču skaits. 2017. gadā 5892 darba devēji NVA bija reģistrējuši 71 342 brīvās darba vietas. Vislielākais vakanču skaits tika reģistrēts būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē, transporta un uzglabāšanas jomā.
2017. gadā darbā bija iekārtojušies 67 085 NVA reģistrētie bezdarbnieki, no kuriem 20 722 atraduši darbu pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas. NVA aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos pērn kopumā piedalījās 106 422 klienti, izmantojot iespējas paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū, saņemt karjeras konsultācijas, iegūt darba tirgū nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas vai strādāt subsidētajās darba vietās.
Visbiežāk izmantotie NVA pakalpojumi pērn bija neformālās izglītības un profesionālās apmācības kursi, kā arī algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās.
***
VIEDOKLIS
Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore:
- Darba tirgus izmaiņas ietekmē globalizācija, demogrāfijas tendences un tehnoloģiju attīstība. Eiropas Savienībā dzīvojam ilgāku mūžu, taču jau 2050. gadā trešdaļai no Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs vairāk nekā 65 gadi. Sabiedrības novecošanās ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas ietekmē ilgtspējīgu attīstību un sociālo stabilitāti. Savukārt tehnoloģiju attīstība veicina gan jaunu darba vietu rašanos, gan jaunus izaicinājumus un nezināmos - kā mūs ietekmēs mākslīgā intelekta straujā attīstība, kuras prasmes būs iespējams pilnībā digitalizēt? Bez digitālām prasmēm nākotnes darba tirgū iztikt nebūs iespējams, jau šobrīd 90% profesiju ir nepieciešamas datorprasmes. Digitalizācijas rezultātā ražošana sāk atgriezties Eiropā, un Latvijai ražošana ir būtiska, lai nodrošinātu konkurētspējīgu valsts ekonomikas izaugsmi. Jaunas darba formas pieprasa un pieprasīs jaunas kompetences un prasmes. Nepieciešamo prasmju komplekts kļūs aizvien sarežģītāks, būs nepieciešams nemitīgi pilnveidot digitālās prasmes un mūžizglītības ietvaros regulāri būs jāapgūst jaunas. Savu nozīmību nezaudēs tādas prasmes kā pašorganizēšanās, vadībprasme, komunikācija, komandas darbs.
