Latvijā trūkst darbinieku – to, šķiet, apliecinās jebkuras nozares darba devējs. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē brīvo vakanču skaits pieaug straujos tempos, piemēram, pērn vasaras sākumā darba sludinājumu skaits bija ap 10 000, šā gada jūlijā NVA datubāzē ir jau vairāk nekā 20 tūkstoši brīvo darba vietu. Daļa darba devēju cer, ka izdosies atgriezt aizbraucējus un šobrīd gatavojas sarunām ar tiem.
Daudz aizspriedumu, lai atgrieztos
Nesen sociālās kustības Latvija strādā esošie un potenciālie dalībnieki - dažādu nozaru un lielumu darba devēji - dalījās ar savu pieredzi emigrantu piesaistei darbam Latvijā. Dalībnieki kopā ar ministriju pārstāvjiem pārrunāja aizbraucēju vidū esošos aizspriedumus par atgriešanos, meklēja faktus, kā tos atspēkot. Kustības dalībnieku mērķauditorija ir vairāk nekā 170 000 Latvijas valstspiederīgo, kas šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs. Daļu no šiem cilvēkiem iespējams atgriezt Latvijā, piedāvājot konkrētas darba vietas un veidojot stratēģisku komunikāciju ar šo auditoriju, ir pārliecināti darba devēji.
Seminārā darba devēji pieskārās tādām tēmām kā darbs ārpus Rīgas un iespējām pārvākties atpakaļ uz Latviju ar visu ģimeni, tajā skaitā bērnudārza vecuma bērniem un latviski nerunājošu otro pusīti. «Darba devējiem Latvijā, uzrunājot aizbraukušos valsts piederīgos, ir svarīgi saprast un būt gataviem, ka aizbraucēju vidū ir daudz aizspriedumu gan par atgriešanos, gan dzīvi un darbu Latvijā, kas balstās uz to atmiņām par Latviju, kāda tā bija pirms aizbraukšanas. Taču laiks ir gājis uz priekšu un mēs vairs nevaram teikt, ka, piemēram, darba Latvijā nav,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.
Visstraujāk audzis pieprasījums būvniecībā
Kā norāda kustības ietvaros veiktā Tele2 darba devēju aptauja, darba iespējas reģionos ir - 34% no visām atvērtajām vakancēm šogad bijušas tieši reģionos, visvairāk Vidzemē.
Tāpat aizvien biežāk tiek piedāvāts strādāt attālinātu darbu, ko piedāvā 27% aptaujāto darba devēju. Vēl 22% nodrošina degvielas kompensāciju. Savukārt risinot problēmu ar ārzemju izcelsmes otro pusīšu darba iespējām, 34% aptaujāto darba devēju jau tagad var piedāvāt iespēju strādāt arī bez latviešu valodas pamatzināšanām, un 50% gadījumos šīs vakances jau ir aizpildītas ar šādiem darbiniekiem.
Savukārt NVA CV un vakanču portālā pieejamā informācija liecina, ka vislielākais darba vietu skaits šobrīd tiek piedāvāts kravas automobiļa vadītājiem, betonētājiem, palīgstrādniekiem, ēku celtniekiem, namdariem, apdares darbu strādniekiem, būvniekiem, pavāriem, mūrniekiem, ceļa būves palīgstrādniekiem, krāsotājiem, elektriķiem, veikalu pārdevējiem, lauksaimniecības palīgstrādniekiem, būvstrādniekiem, gāzmetinātājiem, atslēdzniekiem, metālmateriālu metinātājiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem un citu profesiju pārstāvjiem.
Visvairāk brīvo darba vietu skaits, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, pieaudzis būvniecībā, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā. Lielākais brīvo darba vietu pieaugums vērojams vidējas kvalifikācijas profesijās un it īpaši kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Sola algu, sākot no 900 eiro
Augstas kvalifikācijas profesiju pamatgrupās visvairāk tiek pieprasīti vecākie speciālisti, speciālisti un vadītāji, tostarp programmētāji, metināšanas tehnologi, projekta vadītāji, ceļu meistari, pārdošanas speciālisti, medicīnas māsas, būvdarbu vadītāji, vadītāji, direktori un to vietnieki.
Darbiniekus ar augstāko izglītību darba devēji Latvijā visvairāk meklē tādās profesijās kā programmētājs, informācijas ievadīšanas operators, skolotājs, sociālais darbinieks, informācijas tehnoloģiju projektu vadītājs, juriskonsults, statistikas matemātiķis u.c. Darba sludinājumos, kuros norādīta prasība pēc augstākās izglītības, algu piedāvājums ir dažāds, vairāk nekā pusē šādu darba sludinājumu atalgojuma apmērs norādīts no 900 eiro.
Šā gada jūnijā portāla iespējas izmantoja 96 175 lietotāji. 92 711 lietotāju jūnijā bija no Latvijas, bet 3464 - no ārvalstīm. Analizējot datus par NVA CV un vakanču portāla apmeklējumiem no ārvalstīm, jāsecina, ka visvairāk lietotāju (792) jūnijā bija no Lielbritānijas, aiz tās seko Vācija (316), Nīderlande (263), Zviedrija (222), Norvēģija (210) un Īrija (153).