Ekskursija kopā ar klasesbiedriem bijušajā Salaspils kodolreaktorā un ciemošanās Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā Anatolijam Šarakovskim būtiski koriģēja viņa studiju plānus. Kā viņš pats saka, tas bija viens pēkšņs klikšķis, kad Anatolijs saprata – jāstudē fizika.
Jau gandrīz 20 gadu viņš ir piederīgs zinātnieku saimei un teic, ka darbā visvairāk iedvesmo jaunatklāšanas process - iespēja pasaulei pavēstīt ko pavisam jaunu. Anatolijs arī atzīst, ka sabiedrībā iesakņojušies gana daudz stereotipu par zinātniekiem un viņu darbu, kas neveicina jaunu interesentu piesaisti, un ir pēdējais laiks to mainīt, jo aiz šiem aizspriedumiem patiesībā ieraugāmas plašas un interesantas darba iespējas, turklāt zinātne arvien vairāk vēlas sadraudzēties ar industriju, lai visi sajustu tās patieso pienesumu un nozīmi.
«Vidusskolas 11. un 12. klases sākumā es svārstījos starp ekonomiku un medicīnu kā studiju virzienu. LU tobrīd rīkoja matemātikas kursus, un es tiem pieteicos, lai labāk sagatavotos iestājeksāmenam augstskolā un valsts centralizētajam eksāmenam matemātikā. Kursi patiešām bija vērtīgi, jo tie ļāva sakārtot zināšanas, taču plānus par mācībām LU Ekonomikas fakultātē mainīja fizikas skolotājas sarīkota ekskursija Salaspils kodolreaktorā un LU Cietvielu fizikas institūtā, kur pēc viesošanās vienu dienu arī pastrādāju. Tur redzētais atstāja ļoti lielu iespaidu, sajutu, ka īstenībā fizika ir tas, kas man jāstudē. Nevaru nosaukt kādus konkrētus pamatojumus šādam lēmumam - vienkārši bija pārliecība, ka tāds solis būs vispareizākais,» atceras Anatolijs.
Līdz doktora grādam
Domāts, darīts. Tika uzsāktas studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē, Fizikas bakalaura studiju programmā, pēc tam ceļš tālāk veda uz maģistrantūru un visbeidzot arī uz doktorantūru, un 2010. gadā tika iegūts doktora grāds fizikā. «Pēc pirmā kursa gan nedaudz pastrādāju arī slimnīcā - gribēju būt pilnīgi drošs, ka tieši fizika un nekas cits ir mans īstais aicinājums. Šo pārliecību arī guvu, jo apjautu, ka ārsta darba specifika nav piemērota man,» skaidro Anatolijs.
Savukārt jau 2. kursā viņš uzsāka darba gaitas LU Cietvielu fizikas institūtā. «Arī šā brīža studentus mudinu pēc iespējas ātrāk uzsākt zinātnisko darbību, nonākt laboratorijās.» Augstskola sniedz plašas, vispārīgas zināšanas, kas jāzina katram fiziķim, bet zinātnes patieso garšu var izbaudīt institūtos, laboratorijās, reāli ko pētot, analizējot, eksperimentējot. «Eksperimenti, dalība konferencēs, zinātniskās publikācijas, patenti, izstrādāti prototipi - tie ir elementi, kas tiek sagaidīti no zinātnieka darba. Caur šiem elementiem viņš var pārējiem pavēstīt, ko ir izdarījis.»
Anatolijs ir pārliecināts, ka nākotnē pieprasījums pēc izglītotiem speciālistiem tikai palielināsies. Arī šobrīd institūts meklē jaunus darbiniekus.
Zinātne nav sausa un garlaicīga
Šobrīd Latvijā un Eiropā ļoti liels uzsvars tiek likts uz pielietojamo zinātni un sadarbību ar industriju. Arī pieejamais valsts un Eiropas Savienības (ES) finansējums ir mērķēts tieši uz pielietojamo zinātni. Piemēram, institūts kopā ar vadošo Zviedrijas tehnisko universitāti KTH Royal Institute of Technology un ekspertu zinātnes komercializācijā - Zviedrijas zinātnisko institūtu RISE - ir iesaistījies projektā CAMART2, kura ietvaros Eiropas Komisija septiņu gadu laikā ieguldīs 15 miljonu eiro institūta kā zinātnes ekselences centra attīstībā. Atbilstoši projekta uzstādījumiem, nauda jānovirza cilvēkresursu attīstīšanai - zinātnieku dalībai konferencēs, dažādās vasaras skolās, sadarbības veicināšanai ar industriju, institūta dalībai prestižos starptautiskajos projektos u.tml. «Projekta ietvaros, lai veicinātu institūta zinātnieku un uzņēmumu savstarpējo sadarbību Latvijā un ārvalstīs augsto tehnoloģiju jomā, materiālzinātnēs, esam izveidojuši jaunu platformu - Materize. Tās mērķis ir padarīt mūsu zinātnisko kompetenci un pieredzi saprotamu, viegli pieejamu un vērtīgu uzņēmumiem, jo līdz šim, nenoliegšu, uzrunājot uzņēmumus, nereti sastapāmies ar neizpratni - «viņi jau tikai kaut ko pēta savās laboratorijās, raksta publikācijas», taču mēs gribam parādīt, ka pielietojamā zinātne ir noderīga un vērtīga. Mēs vēlamies sadarboties ar industriju, un ir jau daudz labu piemēru Latvijā - GroGlass, Sidrabe, MassPortal, Baltic3D, LightGuideOptics International, EuroLCDS, CeramOptec, RD Alfa Microelectronics un citi, kuri pārstāv tādas jomas kā funkcionalizēti stiklu pārklājumi, zinātniskās un vakuumpārklājumu iekārtas, 3D druka, stikla šķiedru produkti medicīnas un lāzeru tehnoloģijām, šķidro kristālu un 3D ekrāni, radiācijas izturīga, satelītos un kosmosa lietojumos paredzēta mikroelektronika un citas. Mēs vēlamies sadarbību paplašināt arī uz ārvalstīm,» akcentē zinātnieks, piebilstot, ka no valsts administrētajiem Eiropas fondiem institūtam tuvāko četru gadu laikā būs pieejami vēl 15 miljonu eiro, kas tiks ieguldīti institūta zinātniskās un tehnoloģiskās infrastruktūras modernizācijā. «Kopumā veiktais ieguldījums pārsniedz 30 miljonu eiro, kas nozīmē, ka institūts kļūs par ļoti konkurētspējīgu zinātnisko iestādi, kurā varēs veikt augstākās klases zinātniskos pētījumus un arī sniegt būtisku ieguldījumu industrijas attīstībai.»
«Tāpat ar savu darbu gribam apliecināt gan topošajiem, gan esošajiem studentiem, arī sabiedrībai kopumā, ka zinātne nav sausa un garlaicīga, darbs ir ļoti interesants, turklāt par to var saņemt arī pienācīgu un ļoti konkurētspējīgu atalgojumu, īpaši, ja tava darba joma saistīta ar starptautisku uzņēmumu pasūtījumiem, inovāciju komercializāciju vai darbu komandā, kas nodarbojas ar augsta līmeņa zinātnes pētījumiem. Šobrīd institūtā esam saskārušies ar problēmu, ka trūkst speciālistu, lai veiktu visus pasūtījumus un projektus, kas ir iespējami. Ar starptautiskās sadarbības attīstību šī tendence pie mums tikai pieaugs. Zinātne piedāvā praktiski neierobežotas izaugsmes iespējas, bet sasniegumi jau lielā mērā ir atkarīgi no katra paša - viņa ieinteresētības, centības un darbspējām. Dažiem ļoti interesanta liekas zinātniskā karjera, citi to papildina ar pasniegšanu augstskolā, citus vairāk interesē industrijas pielietojums - komercializējami risinājumi vai jaunuzņēmumu veidošana. Taču viss sākas zinātniskajā laboratorijā - tā ir kā platforma, kur attīstīties. Personīgi man zinātnieka darba pozitīvākā šķautne ir iespēja atklāt ko pavisam jaunu, nebijušu. Tas sniedz milzu gandarījumu. Protams, darbs nav vienkāršs, rezultātu var nākties gaidīt ilgi - ir neskaitāmi mēģinājumi, kad nesanāk un nesanāk. Un tad mēdz nolaisties rokas, taču ir jāsaņemas un jāturpina. Toties, kad sanāk… Tajā momentā, kad tu saproti, ka esi atklājis vai izpētījis kaut ko jaunu, ko pirms tevis neviens nav redzējis vai ieguvis, tas sniedz milzu gandarījumu, dažreiz pat skudriņas skrien.»
Anatolijs stāsta, ka katrs zinātnieks specializējas kādā noteiktā nišā, un viņa lauciņš ir spektroskopija (fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus). «Konkrētāk - mans darbības lauks ir materiālu luminiscence (materiālu spīdēšana), vēl konkrētāk - augšuppārveidotā luminiscence: process, kurā materiāls spīd, kad to apstaro ar infrasarkano starojumu, pretstatā tradicionālajai luminiscencei, kas parasti rodas ultravioletā starojuma iedarbībā, piemēram, dienas gaismas lampās. Augšuppārveidotā luminiscence ir ārkārtīgi interesants process, jo tajā neredzamais infrasarkanais starojums kļūst redzams. Bez fundamentāli zinātniskās komponentes augšuppārveidotajai luminiscencei ir arī vairāki nozīmīgi praktiskie pielietojumi, piemēram, bioloģijā un medicīnā, iezīmējot konkrētas šūnas un padarot tās redzamas mikroskopā, dokumentu aizsardzībā pret viltošanu, iestrādājot efektīvus augšuppārveidotās luminiscences materiālus tintēs, trīsdimensionālo displeju izveidē, dažādu sensoru pielietojumos un citur,» skaidro zinātnieks.
Pārmaiņas arī studiju procesā
Pats Anatolijs ne tikai ikdienā pilda institūta direktora vietnieka pienākumus, ir Spektroskopijas laboratorijas vadītājs, bet arī Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļā izglīto jaunatni - topošos fiziķus. «Fakultātē saprotam, ka, ejot laikam, arī fizikas studiju programmām ir jāmainās, un tas tiek pakāpeniski darīts. Pašlaik gan bakalaura, gan maģistra līmenī tiek izstrādātas studijas programmas, kur kardināli mainīsies lekciju pasniegšanas veids: no pasīvas klausīšanās un uz tāfeles sarakstītā pārrakstīšanas studenti, risinot dažādus uzdevumus un problēmas, tiks ierauti interaktīvā mijiedarbībā ar pasniedzēju un kursabiedriem, kas ievērojami uzlabos materiāla apguves efektivitāti. Institūtam šeit arī ir savs pienesums: CAMART2 projekta ietvaros, piesaistot mācībspēkus no KTH Royal Institute of Technology, tiek strādāts pie materiālu un cietvielu fizikas bloka uzlabojumiem, pārejot no sausas teorijas uz lietišķo (pielietojamo) fiziku. Studentiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus institūta zinātniskajās laboratorijās, gan veicot eksperimentus, gan veidojot dažādas nano un mikroelektroniskās un fotoniskās ierīces. Plānots, ka programma pilnībā sāks darboties 2019./2020. mācību gadā, taču pirmās pārmaiņas būs jūtamas jau šogad,» stāsta Anatolijs. Viņš uzskata, ka mācīšanās pieejai būtu jāmainās arī skolās - jābūt vairāk vērstai uz mijiedarbību starp pedagogu un audzēkni, pieeju, kur stundās skolēns nevis klausās un pieraksta, bet vairāk dara, strādājot pie noteiktu problēmu risināšanas.
Gaida un atbalsta jaunos
Anatolijs ir pārliecināts, ka nākotnē pieprasījums pēc izglītotiem speciālistiem tikai palielināsies. Arī šobrīd institūts meklē jaunus darbiniekus. «Protams, tikai studējot universitātē, nav iespējams sagatavot zinātnisko darbinieku. Lai jauno iesaistītu visos procesos, bieži vien viņš tiek aizsūtīts mācīties uz ārvalstīm, piemēram, uz kādu vasaras skolu, konferenci vai smelties pieredzi citā zinātniskajā grupā. Atgriežoties, viņam tiek uzticēts veikt eksperimentus, viņš sāk rakstīt zinātniskās publikācijas un tā pamazām nonāk zinātniskajā apritē, izaugot par jaunu zinātnieku, jo mēs apzināmies, ka institūta nākotne ir jaunos, labi izglītotos cilvēkos.