Rīgas Latviešu biedrības namā vakar notika konference Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība.
Konferencē piedalījās Latvijā un ārzemēs pazīstami eksperti un apsprieda dziesmu svētku tradīciju attīstību.
«Konferences mērķis bija iesaistīt cilvēkus, kas rīko dziesmu un deju svētku pasākumus ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, lai dzirdētu viņu nākotnes vīziju par svētkiem, kā arī pārrunāt, kāda ir saikne starp šiem svētkiem ārvalstīs un Latvijā,» informēja organizatoru pārstāve Aiga Vasiļevska.
«Svarīgākā problēma ir tā, ka Austrālija un Amerika ir tālu, tāpēc ir grūti izbraukāt, lai apmeklētu dziesmu svētkus Latvijā, tāpēc ir nepieciešami svētki arī citās valstīs. Latvijas Vispārējo dziesmu svētku misija ir apvienot latviešus no visas pasaules reizi piecos gados. Pretruna rodas tad, ja latvieši ārzemēs saka, ka uz svētkiem Latvijā nebrauks, jo viņiem pietiek ar svētkiem Amerikā,» skaidro kultūras ministre Dace Melbārde.
Arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) kultūras referente Inguna Grietiņa-Dārziņa uzskata, ka kultūras dienas ārpus Latvijas ir nepieciešams veidot arī turpmāk, lai arī jaunā paaudze uzzinātu par mūsu unikālo tradīciju - dziesmu un deju svētkiem.
«Piektajos Eiropas latviešu dziesmu svētkos 1982. gadā pirmoreiz bija folkloras koncerts, tas ļoti savienoja mūs visus. Dziesmu svētkos pietrūkst folkloras,» skaidro diriģente Lilija Zobens.
Viedokļi ir dažādi, taču konferences dalībnieki piekrīt, ka svētki ārzemēs ir nepieciešami, jo ļoti liela daļa latviešu ir dzimuši un dzīvo ārzemēs. Veidojot kultūras dienas ar latviešu tradīcijām un citus saistītus pasākumus, tiek vairota kopības izjūta latviešu vidū. Lai gan dziesmu un deju svētkus var svinēt ārpus Latvijas, arī Latvijas Vispārējie dziesmu svētki ir jāapmeklē, lai apvienotu tautu.