Latvijas iedzīvotājiem uzņēmējgars gadu no gada kļūst arvien izteiktāks, un daudzi vēlas iejusties uzņēmēja ampluā. Jā, lielākoties idejas ir samērā tradicionālas, vairāk orientētas uz Latvijas tirgu, taču cilvēki mēģina. Vai un kā viņiem tas izdodas – savos novērojumos dalās valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Uzņēmējdarbības gēns dzīvs
«Pēdējos gados redzams, ka Latvijas iedzīvotājos uzņēmējdarbības gēns izpaužas arvien vairāk. Tas priecē. Domāju, ka šo tendenci daļēji rosinājušas arī dažādas jaunas vai uzlabotas valsts atbalsta programmas un plaša informācija par tām, kas iedrošina kļūt par uzņēmēju. Protams, jārēķinās, ka ne visi projekti un idejas būs dzīvotspējīgas, taču neizdošanās arī ir daļa no uzņēmējdarbības procesa,» uzskata R. Bērziņš.
ALTUM naudu vienkārši nedāvina, bet caur dažādiem finanšu instrumentiem izsniedz aizdevumus, kas ir jāatmaksā.
Viņš stāsta, ka ALTUM klientu loks, kas izmanto ALTUM piedāvātās atbalsta programmas, turpina pieaugt. ALTUM darbojas pēc līdzīgiem principiem kā banka, proti, biznesa projekta dzīvotspēja ir svarīgākais kritērijs. Tomēr ir arī būtiska atšķirība - ALTUM darbojas segmentos, kuros bankas finansējumu neizsniedz vai izsniedz nepietiekamā apjomā, ALTUM atbalsta ambiciozākus un riskantākus projektus, piemēram, ja uzņēmējam projekts ir dzīvotspējīgs, bet nav pietiekama nodrošinājuma, uzņēmējam nav biznesa pieredzes vai tā ir maza, taču viņa biznesa projektam ir potenciāls, ir skaidrs biznesa plāns un - ne mazāk būtiski - degsme un pārliecība par ideju. Tad arī ALTUM saka - jā.
Starta aizdevums
Arvien pieprasītāki sāk kļūt atbalsta instrumenti jaunajiem uzņēmējiem. Piemēram, viena no šādām programmām ir Starta aizdevums. Tai var pieteikties biznesa uzsācēji, kuru uzņēmums vēl nav pārkāpis piecu gadu slieksni. Maksimālā aizdevuma summa - 150 000 eiro un maksimālais aizdevuma atmaksas termiņš - desmit gadu. «Ja sākotnēji tika pieprasīti 30-40% no kopējās programmai piešķirtās summas, tad šobrīd ceturkšņa griezumā jau esam pārsnieguši 100% no plānotā,» skaidro R. Bērziņš, piebilstot, ka kopumā kopš ALTUM darbības uzsākšanas 2015. gada pavasarī caur dažādām programmām iesācējiem izsniegti ap 20 miljoniem eiro. «Var šķist, ka skaitlis nav milzīgs, taču liels ir atbalstu saņēmušo skaits, jo aizdevumu summas, kas tiek pieprasītas, nav lielas, piemēram, pērn vidēji Starta kredīta apjoms bija 18 000 līdz 22 000 eiro.»
Mājasdarbs uzņēmējiem
R. Bērziņš akcentē, ka ALTUM naudu vienkārši nedāvina, bet caur dažādiem finanšu instrumentiem izsniedz aizdevumus, kas ir jāatmaksā. «Saprotams, ka jaunajiem var vēl nebūt pieredze, saprotoši raugāmies arī uz to, ka jaunajam uzņēmējam var nebūt pienācīgs nodrošinājums, taču obligāti gribam ieraudzīt dzīvotspējīgu projektu, kuram naudas plūsma ir saplānota vairākiem gadiem uz priekšu. Piemēram, pirmajā gadā uzņēmums peļņu nenesīs, bet gadā X projekts jau spēs sevi atpelnīt. Šādu plānu vēlamies redzēt.» Līdz ar to, pirms vērsties pie ALTUM, jāņem vērā, ka plika ideja tālāku sadarbību neveidos.
Kāds tad mājasdarbs uzņēmējiem būtu jāizpilda? «Neskaitot iesniedzamos dokumentus, tostarp biznesa plānu, kas mūsu gadījumā ir biznesa idejas apraksts, kurā jāatbild uz konkrētiem mūsu sagatavotiem jautājumiem, vēlamies, lai klientiem būtu pēc iespējas dziļāka izpratne par savu projektu un nišu, kurā tas vēlas darboties, - vai tā ir apzināta, vai ir apzināti konkurenti un uzņēmuma priekšrocības, vai ir padomāts par atbilstošām sava produkta vai pakalpojuma reklamēšanas aktivitātēm. Zelta likums, kas jāievēro, plānojot naudas plūsmu, ir minimāli ienākumi un maksimāli izdevumi. Ļoti lielu uzmanību mēs pievēršam naudas plūsmai - kādi būs plānotie ieņēmumi, izdevumi, vai ir ierēķināti arī neparedzēti izdevumi un vai ieņēmumu prognozes nav pārāk optimistiskas, un kad projekts sevi atpelnīs. Ja šī izpēte nav veikta, mājasdarbs, kas nepieciešams sadarbības izveidošanai, nav izdarīts. Kā jau minēju, mēs naudu nedāvinām, mums ir svarīgi, lai biznesa uzsācēja projekts sekmīgi attīstās un aizdevums viņam nekļūst par nepanesamu nastu. Vienlaikus arī esam uzņēmums (valsts uzņēmums), un kā jebkuram uzņēmumam arī mums ir svarīgi sekmīgi strādāt un nopelnīt - trīs gadu laikā peļņu esam ievērojami kāpinājuši, no 2,2 līdz 5,9 miljoniem gadā. To guldām jaunās ALTUM programmās uzņēmējiem ,» informē R. Bērziņš.
Galvenie klupšanas akmeņi
Runājot par biznesa uzsācējiem, ALTUM nav izvirzījis kādas prioritāras jomas, ko atbalstīt. «Jebkurš jauns uzņēmums dod zināmu pievienoto vērtību tautsaimniecībai. Principā ir tikai dažas biznesa jomas, kurās aizdevumus neizsniedzam - azartspēles, ieroči un finanšu starpniecības joma.»
R. Bērziņš novērojis, ka lielākie klupšanas akmeņi iesācējiem ir tas, ka, pirmkārt, nereti grib biznesu sākt pārāk ambiciozi - piemēram, ar piecām kafejnīcām, nevis vienu. Ir svarīgi sākt ar mazākiem izdevumiem un, kad bizness aiziet, tad var spert tālākos soļus. Otrkārt, nepilnīga finanšu plānošana - pārāk optimistiskas prognozes par ieņēmumiem un pārāk maza vērība izdevumu sadaļai. Pētījumā gandrīz puse uzņēmēju atzina, ka, sākot biznesu vēlreiz, lielāku vērību pievērstu tieši šiem jautājumiem, tāpat arī veiktu rūpīgāku tirgus izpēti. Treškārt, grūtības sagādā īstajā laikā un vietā piesaistīt finanšu līdzekļus. «Mūsu aptaujas parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā aptuveni 50% respondentu (aptaujā piedalījās virs 2000 uzņēmēju no visas Latvijas) nevērsās pie finanšu institūcijām naudas piesaistīšanai, bet mēģināja tikt galā pašu spēkiem. Var jau arī tā, bet, ja ideja patiešām ir laba, bet pietrūkst naudas tās attīstīšanai, tad kāpēc nevērsties pēc atbalsta, kur tas pieejams. Un atbalsts šobrīd tiešām ir pieejams ļoti plašs, naudas tam ir vairāk nekā jebkad iepriekš, jāspēj tā tikai paņemt.»
Var zaudēt un var arī nopelnīt
Varbūt cilvēkus baida saistības, kādas viņš uzņemas, paņemot aizdevumu? «Tad ir jāizvērtē, vai cilvēks vēlas būt uzņēmējs, jo uzņēmējdarbība vienmēr ir saistīta ar zināmu risku. Nereti uz ALTUM atnāk cilvēki, kas apgalvo, ka viņa projekts 200% aizies, bet, kad izstāstām savus nosacījumus, piedāvājumus, tostarp arī to, ka ir vajadzīgs neliels paša nodrošinājums, cilvēks ar savu naudu riskēt negrib. Bet tikko taču sacīja, cik pārliecināts ir par projekta izdošanos. Uzņēmējdarbībā var zaudēt un var arī nopelnīt. Mūsu pētījuma dati parādīja, ka divi no katriem trīs jaunajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir uzlabojusies viņu apmierinātība ar dzīvi, katram otrajam arī uzlabojusies finansiālā situācija. Tātad, ir arī šāds pozitīvs efekts no iesaistes uzņēmējdarbībā.»
ALTUM valdes priekšsēdētājs novērojis, ka jauno uzņēmēju idejas pārsvarā ir tradicionālas, bieži saistītas ar iepriekšējo darbavietu vai izglītību, vai arī hobijs tiek pārvērsts par biznesu - kafejnīcas, bērnu apģērbu ražotnes, grāmatvedības un citi pakalpojumi, taču ir arī ambiciozas ieceres ar lieliem izaugsmes plāniem. Turklāt netrūkst veiksmes stāstu par to, kā neliels uzņēmums var pārtapt par nopietnu tirgus spēlētāju arī starptautiskā līmenī. Piemēram, Baltic3D, kas šobrīd ar 3D printeru palīdzību ražo protēzes, aviosabiedrībām lidmašīnu detaļas, bet iesāka ar ALTUM Starta aizdevumu. «Nenoliedzami, ka gribam redzēt vēl vairāk tieši ambiciozus, inovatīvus projektus, kas orientēti uz eksportu. Latvijā tirgus ir mazs, nav tādas nozares, kurā nebūtu jau vismaz viens spēlētājs. Domājot par stabiliem, prognozējamiem ieņēmumiem, uzņēmējiem ir jādomā globāli un jāraugās arī ārpus Latvijas,» secina R. Bērziņš.
Miljoni inovatīvām idejām
No šā gada ir pieejama Eiropas Savienības fondu nauda 75 miljonu eiro apmērā, kuru ALTUM izdala atlasītām profesionālām menedžmenta komandām, kas, piesaistot arī privāto finansējumu, atbalstīs tieši inovatīvas idejas ar lielu izaugsmes potenciālu. «Šeit ir runa par ceturtās paaudzes riska kapitālu, piedāvājot jaunus instrumentus, piemēram, akcelerācijas fondus, kur atbalsta idejas pavisam agrīnā stadijā - nav pat jābūt nodibinātam uzņēmumam. Profesionāļi palīdzēs attīstīt ideju, to komercializēt, veidot komandu, piesaistīt nepieciešamo papildu finansējumu veiksmīgas uzņēmuma darbības nodrošināšanai, ieiešanai plašākos ūdeņos,» stāsta R. Bērziņš.
Piemēram, viens no jaunuzņēmumu akcelerācijas fondiem Overkill Ventures ir jau atvērts. Fonds sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, uzņēmumu Lattelecom un Skandināvijā vadošo akceleratoru Accelerace, trīs gadu laikā plāno ieguldīt pirmssēklas investīcijas 50 jaunuzņēmumos, katram no tiem saņemot 40 tūkstošu eiro lielu finansējumu. Aptuveni 10-15 uzņēmumos Overkill Ventures veiks nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro. Pirmā akcelerācijas programma tiks uzsākta augustā, bet šobrīd notiek intensīvs atlases process. Interese ir ļoti liela, un pašlaik dalību pieteikuši jau vairāki simti jaunuzņēmumu. Fonda prioritārais investīciju virziens būs viedā darba vieta. Fonds investēs jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās, lietu interneta, blokķēdes, paplašinātās un virtuālās realitātes, kā arī citos risinājumos, kas palīdzēs veicināt darba un biznesa efektivitāti dažādās darba vidēs un industrijās. Akcelerācijas programmā jaunuzņēmumus konsultēs pieredzējuši uzņēmēji, investori un industrijas eksperti, un ar tiem strādās fonda mentoru komanda, palīdzot ar biznesa attīstību un investoru piesaisti. Jaunuzņēmumu komandas var pieteikties programmai šeit: overkill.vc/apply. Overkill Ventures ir viens no trīs akcelerācijas fondiem, darbu sāk arī Komercializācijas reaktora fonds un Buildit Latvia.
«Tuvākajos gados pieejamais finansējums perspektīviem biznesa projektiem būs patiešām ļoti liels. Iespējams, ka lielākais, kāds līdz šim ir bijis pieejams,» akcentē R. Bērziņš.
Jāpiebilst, ka ALTUM ir izstrādājis atbalsta rīkus arī uzņēmumiem, kas jau ir pārauguši biznesa uzsākšanas stadiju un ir gatavi jaunam izaugsmes etapam - ir iespēja saņemt finansējumu līdz pat 2,8 miljoniem eiro, pieejams gan riska kapitāls, gan garantijas (līdz 3 miljoniem eiro), kas palīdz saņemt finansējumu bankās, gan paralēlais jeb mezanīna aizdevums (līdz 5 miljoniem eiro). Kopumā ir pieejamas vairāk nekā 20 valsts atbalsta programmas. Plašāka informācija par atbalsta iespējām atrodama ALTUM mājāslapā, reģionālajos centros Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Rēzeknē, kā arī klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.
