Cīņa ar vilcienu – bezjēdzīgākā cīņa vēsturē

LAtVijAs DzeLzceļš AICINA visus pievērst uzmanību savai rīcībai uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un šķērsot dzelzceļu tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus, lai mazinātu un pavisam novērstu nelaimes gadījumus uz vilciena sliedēm © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

7. jūnijā visā pasaulē atzīmē Starptautisko Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) ik gadu rīko kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, šogad to rīkoja, sadarbojoties ar Valsts policiju un AS Pasažieru vilciens.

Pagājušajā gadā dzelzceļa satiksmē cieta 32 cilvēki, no kuriem 23 gāja bojā. Šogad pavisam īsā laika posmā, piecos mēnešos, jau reģistrēti 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki. «Jebkurš skaitlis, kas ir virs nulles, tas ir daudz,» par bojā gājušo skaitu saka LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Vilciena braukšanas ātrums ir 80-120 km/h, bremzēšanas ceļš - no 200 m līdz pat 1 km, kā dēļ dzelzceļa satiksmes negadījumu sekas ir traģiskas un letālas.

Negadījumu skaits pēdējos gados samazinās, jo arvien vairāk dzelzceļa pārbrauktuvēs uzstāda video novērošanas kameras. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis teic, ka negadījumu skaits, ko reģistrē uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, ir tikai 0,35% no kopējā reģistrēto negadījumu skaita. Tas nav daudz, taču ne jau daudzums ir galvenais, bet gan traģiskās sekas.

«Ne vienmēr vilciens var apstāties laikā, bet to varam izdarīt mēs,» saka AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. «Mēs varam pievērst uzmanību līdzcilvēkiem un ieklausīties tajā, ko viņi saka - varbūt tieši mēs izglābsim viņu dzīvību.» Traģisko gadījumu risināšanā būtu nepieciešams iesaistīt visus sabiedrības pārstāvjus, lai tos efektīvi novērstu. R. J. Grigulis skaidro, ka īpaši traumējošs katrs nelaimes gadījums ir vilcienu vadītājiem, kuriem nav iespēju novērst traģisko situāciju.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais