"NIC Ozols": Specifiskas lietas ir jāuztic profesionāļiem
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā Latvijā reģistrēti 8714 ugunsgrēki, kuros cietuši 381 cilvēks, no tiem 52 bērni, bet bojā gājuši 80. No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem, 2587 reizes dzēsti ugunsgrēki dzīvojamās mājās, 624 – transportlīdzekļos, 178 publiskajās ēkās un 114 ražošanas ēkās, bet 2864 reizes dega neapsaimniekotas ēkas un atkritumi. Samazinājies arī izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem – 2016.gadā tika reģistrēti 2560 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017.gadā tikai 2253. Statistika ir ļoti nežēlīga! Vai tiešām nav iespējams to mainīt?

Var mainīt, ja uzticas profesionāļiem

Par iespējamā ugunsgrēka izcelšanās iemesliem un tā radītajām sekām neviens nezina labāk par ugunsdzēsējiem, kuriem nākas glābt īpašumus, dzīvniekus un cilvēkus, kas gan ne vienmēr izdodas. Kaut arī ugunsdzēsēju darbā šādi notikumi nav retums, pierast pie tā nevar, tāpēc ugunsdzēsēji meklē veidus, lai ārpus sava dienesta laika mudinātu sabiedrību ieklausīties padomos un veikt preventīvos pasākumus.

Profesionāli ugunsdzēsēji, cilvēki ar augstāko izglītību civilās aizsardzības un ugunsdrošības jomā, virsnieki un vienkārši cilvēki, kuriem rūp cilvēku dzīvības, apvienojušies uzņēmumā NIC Ozols, kurš jebkuram Latvijas iedzīvotājam, uzņēmumam vai iestādei piedāvā plašu pakalpojumu klāstu ugunsdrošības un darba aizsardzības jomā.

NIC Ozols tehniskais direktors Rihards Šteins uzsver: «Mēs uzskatām, ka specifiskas lietas ir jādara profesionāļiem - cilvēkiem, kuri konkrēto jautājumu pārzina ne tikai no teorijas, bet arī praktiskās puses. Dzēšot ugunsgrēkus, mēs redzam, kāpēc tas izcēlies, kas ir veicinājis postījumu apjomu, kas nav nostrādājis un ko konkrētajā situācijā vajadzētu mainīt, lai aizdegšanās nenotiktu vai arī ugunsgrēks būtu viegli nodzēšams un neradītu lielus postījumus, neciestu cilvēki un nezaudētu dzīvības. Mūsu mērķa auditorija ir visas fiziskas un juridiskas personas, kas saprot gan materiālo pusi, gan cilvēku dzīvību vērtību.»

Uzņēmums piedāvā veikt pilnu profesionālo ugunsdrošības auditu, izstrādāt pasākumu un rīcības plānus, lai riskus samazinātu līdz minimumam, vienlaikus arī projektē un uzstāda nepieciešamās sistēmas, veic to apkalpošanu un apmāca darbiniekus, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Bieži valda uzskats, ka ugunsaizsardzības sistēmas izveidošana ir pārāk dārga, tāpēc uzņēmumos bieži izmanto tikai pašu nepieciešamāko minimumu, ko paredz likumdošana. Ugunsdzēsējs piebilst, ka noteikumi ir pamatoti, jo tiek rakstīti un rediģēti, pamatojoties uz iepriekš pieredzēto ugunsgrēku analīzes pamata. Taču pilnīgai drošībai tomēr nepieciešami mūsdienīgi tehniskie risinājumi, tajā skaitā dzēšanas sistēmas, ārējās un iekšējās ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas, dūmu izvadīšanas sistēmas, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas un izziņošanas sistēmas, konstrukciju apstrāde ar pretuguns sastāviem, ugunsdrošie šķēršļi, utt. «Vienmēr var atrast piemērotus risinājumus, kas būs pietiekami droši un efektīvi, - mēs no savas puses daudz darām arī vienkāršas cilvēcības vārdā, jo zinām, cik bīstama ir uguns.»

Par maz skursteņslauķu

Šobrīd likumdošana paredz, ka savā personiskajā mājā (viendzīvokļa objektā) īpašnieks pats drīkst tīrīt skursteni, bet pārējos objektos obligāti nepieciešami skursteņslauķu pakalpojumi.

Vienlaikus skursteņslauķis kļuvis par grūti pieejamu pakalpojuma sniedzēju - Latvijā kopumā ir aptuveni 70 profesionālu skursteņslaucītāja amata meistaru un zeļļu, bet skursteņu ir simtiem tūkstošu. Viņi pat fiziski nevar šo darbu paveikt, nerunājot jau par Ugunsdrošības noteikumos noteikto prasību izpildi šajā jomā. Iegūt šo profesiju šobrīd var tikai Skursteņslaucītāju amata brālībā, izpildot noteiktus kritērijus un diezgan lielā laika posmā, gadiem ilgi kāpelējot pa jumtiem meistara pavadībā. Neviena valsts izglītības iestāde šādu mācību programmu nepiedāvā. «Mēs zinām, ka ļoti daudz ugunsgrēku notiek tieši netīrītu dūmvadu, ieplaisājušu skursteņu, nesakārtotu apkures sistēmu dēļ. Rīgā vien vecās apbūves ēku drīz paliks pavisam maz, jo, sākoties apkures sezonai, ugunsgrēki šajās ēkās notiek ļoti bieži. Ja objektus laikus būtu apsekojis profesionāls skursteņslauķis, no nelaimes varētu izvairīties. Domājam, ka ir absolūta nepieciešamība ievērojami palielināt skursteņslauķu skaitu Latvijā, jo šī profesija nes svētību mājās un pasargā iedzīvotājus no lielas nelaimes. Manuprāt, valsts līmenī šo jautājumu vajadzētu aktualizēt. Protams, ja pie mums pēc padoma vēršas cilvēki, kam tas ir svarīgi, mēs palīdzēsim atrast gan skursteņslauķi, gan piedāvāsim arī citus ugunsdrošības risinājumus, tostarp dūmu detektorus,» uzsver Rihards Šteins.

Sargājiet savas mājas un līdzcilvēkus!

***

SIA NIC Ozols piedāvā

• Ugunsdrošība

• Darba aizsardzība

• Civilā aizsardzība

• Ugunsdzēsības inventārs un serviss

www.mco.lv