Investoru pārstāve: Ideja bez ambiciozas komandas un inovatīva izpildījuma biznesu neradīs

NOVĒRTĒ IEGULDĪJUMU. Nesen Aigai Kalbjonokai tika pasniegts biznesa augstskolas Turība apbalvojums, novērtējot viņas ieguldījumu jaunuzņēmumu attīstībā. «Ir prieks strādāt dinamiskā vidē un ir ļoti patīkami, ja darbu kāds no malas pamana un novērtē,» atklāj Aiga © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Aiga Kalbjonoka jau trīs gadus pilda savedējas lomu – viņa gan nemeklē mīlošus pārus, bet gan biznesa partnerus jeb saved kopā uzņēmējus un investorus.

Lai arī neskaitāmās aptaujās jaunie, topošie uzņēmēji kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem biznesa uzsākšanai min naudas trūkumu, A. Kalbjonokas novērojumi liecina (līdzīgas domas nesen pauda arī valsts attīstības finanšu institūcija Altum) - nauda biznesu attīstīšanai ir gana, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem vien, sākot ar šo gadu, pieejami aptuveni 100 miljoni eiro, taču daudzi uzņēmēji šo naudu baidās paprasīt, kā arī ir ļoti piezemēti savās ambīcijās - vairuākums vēlas palikt mājražotāju līmenī, taču investorus šāda pieeja neuzrunā.

Bet kas biznesā ir svarīgākais? Peļņa. To diemžēl arī augstskolās nemāca. Māca par etiķeti, mārketingu, bet nevis, kā pelnīt.

Iepazina sevi

Aiga biznesa virtuvi iepazīst jau kopš 1. kursa (2012. gads), kad nolēma uzsākt studijas biznesa augstskolā Turība, apgūstot uzņēmējdarbības vadību. Augstskolas un studiju virziena izvēle bija plānots solis - galvenokārt pateicoties dzirdētajām atsauksmēm. Lai bagātinātu savu pieredzi, paralēli studijām viņa iesaistījās arī augstskolas studentu pašpārvaldes dzīvē (bija atbildīga par finanšu virzienu), iesaistījās īstermiņa projektos, kā arī izmantoja Turības biznesa inkubatora iespējas, proti, kopā ar domubiedriem nodibināja mazkapitāla SIA, lai labāk izprastu uzņēmējdarbības praktisko pusi. «Uzskatu, ka studiju laikā ir jāizmēģina dažādas iespējas, jāpārbauda savas robežas, jānosaka prioritātes, jāierauga savas stiprās un vājās puses, savas spējas - darot cilvēks pilnveidojas, mācās. Tas ir daudz vairāk nekā augstskolā apgūta teorētiskā bāze. Piemēram, pati par sevi varu teikt, ka es nevarētu būt jauna uzņēmuma iniciatore. Esmu operatīvo darbu izpildītāja, varu uzraudzīt procesus un tos vadīt, bet neesmu ideju ģenerētāja,» secina Aiga.

Bailes ir tikai iedomas

Kad viņa bija 3. kursa studente, augstskolas tā brīža biznesa inkubatora vadītāja piedāvāja Aigai ieņemt viņas amatu. Aiga piekrita, taču ātri vien apjauta, ka viņai iztrūkst gruntīgas uzņēmējdarbības pieredzes, lai mācītu citus, tāpēc viņa sāka meklēt vidi, kur varētu mācīties pati. Tā Aigas ceļi krustojās ar biedrību Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN)), kur viņa sāka strādāt par projektu vadītāju. «Tā laika izpilddirektore plānoja doties dekrētā un meklēja sev aizstājēju. Mums bija doti pāris mēneši laika, lai kopīgi noskaidrotu, vai es derētu šai pozīcijai, vai jāmeklē cits kandidāts,» atceras Aiga. Vērtējums bija pozitīvs, un viņai piedāvāja kļūt par LatBAN izpilddirektori. Aiga neslēpj, ka sākotnēji bija bažas, vai akceptēt šo piedāvājumu. «21 gada vecumā kļūt par izpilddirektori - tas man bija liels izaicinājums. Taču tad, kad man valdes loceklis paprasīja - no kā es īsti baidos, sapratu, ka bailes ir tikai iedomas. Vadot biznesa inkubatoru, es pildīju līdzīgas funkcijas, līdz ar to pamazināšanas biju apguvusi,» stāsta Aiga.

Investorus interesē skaitļi un fakti

Viņa skaidro, ka LatBAN palīdz satikties uzņēmējiem un investoriem, piemēram, reizi mēnesī (vasarā retāk) rīkojot Investīciju sesijas, kurās katram uzņēmējam ir dotas četras minūtes laika, lai spētu ieinteresēt investorus. «Viņus interesē skaitļi un fakti. Viņi grib dzirdēt, kas jau ir izdarīts, kāds ir tirgus, kas ir klients un - pats galvenais - kā šo klientu sasniegt, kā produktu, preci uzņēmējs pārdos, vai ir atbilstoša komanda, cik liels finansējums ir nepieciešams, kādām pozīcijām tiks tērēts un kas ar to tiks sasniegts, kāda peļņa tiek prognozēta pēc dažiem gadiem.» Piemēram, pērn LatBAN investori uzņēmumos ir ieguldījuši ap 15 miljonu, tostarp startup uzņēmumos nepilnus trīs miljonus eiro.

Taujāta, kā jaunuzņēmēji uztver kritiku, jo nenoliedzami visi prasītāji investīcijas nesaņem, Aiga atbild: «Inovatori to uztver ļoti personiski, viņiem ir sajūta, ka tiek nopelts viņa bērns - ideja, bet viņš nedzird šo kritiku caur biznesa prizmu. Savukārt cilvēki ar biznesa domāšanu investoru sacīto uztver kā mācību stundu, lai pilnveidotos un nāktu vēlreiz.»

Ideja nav galvenā

Viņa uzsver, ka pirms pāris gadiem ļoti aktīvi tika kultivēta idejas nozīme sekmīga biznesa izveidē (vajadzīgi cilvēki ar idejām) un šī pārliecība ir dzīva arī mūsdienās. «Taču ideja nav pati galvenā. Pasaulē ir pilna jūra ideju. Vienlaikus vienu ideju tirgū virza vairāki spēlētāji - bet kādēļ vieniem izdodas, otriem ne? Biznesa veiksmes faktori ir komanda, izpildījums un ambīcijas. Mūsu datubāzē ir vairāki simti ideju, kurām būtu potenciāls, ja pie stūres būtu ambicioza un perspektīva komanda. Nenoliedzami pati ideja ir svarīga, bet tā nav nekā vērta bez komandas un izpildījuma,» ir pārliecināta Aiga, piebilstot, ka starp idejas autoru un biznesa cilvēku nevar likt vienādības zīmi. «Nereti ideju autori savu ieceri uztver kā bērnu, ko auklēt un lolot. Nemitīgi domā, kā to pilnveidot, bet neskatās uz jautājumiem no biznesa skatpunkta - ko vēlas klients, kā pārdot, kā saražot lētāk un pārdot dārgāk, kā attīstīt biznesu starptautiski. Tādēļ idejas nerealizējas masu tirgos un netiek mērogotas. Līdz ar to mēs komandām, kas pretendē uz finansējumu LatBAN, lūdzam izpildīt uzņēmējdarbības gēnu testu, kas parāda, vai cilvēks, piemēram, ir biznesa būvētājs, ideju ģenerētājs, pārdevējs. Šie visi spēlētāji ir vajadzīgi komandā,» akcentē Aiga.

Esam pārāk piezemēti

Viņa stāsta, ka LatBAN investori labprāt investē agrīnas stadijas startup uzņēmumos, kuri ir gatavi strauji augt un mērogoties - iziet eksporta tirgos vai Latvijā veidot uzreiz veselu tīklu, tādēļ iecere par vienas kafejnīcas izveidi īsti nav LatBAN investoru redzeslokā. Parasti uzņēmumi uz LatBAN nāk pēc biznesa inkubatora perioda. «Investors iegulda savu naudu augsta riska projektos bez jebkādām garantijām - ja uzņēmums tomēr nav dzīvotspējīgs, nauda tiek zaudēta, uzņēmējam tā nav jāatmaksā. Protams, ieguldot naudu, investors vēlas ko pretī, proti, vēlas saņemt uzņēmuma kapitāldaļas. Investori gan nepretendē uz kontrolpaketi. Neviens investors nav ieinteresēts savu naudu pazaudēt, tāpēc viņš līdz ar finansējumu dalās arī ar tā saukto gudro naudu - padomiem, kontaktiem, pieredzi, kuru laika gaitā, darbojoties uzņēmējdarbībā, viņš ir uzkrājis. Katrā ziņā investori ir ļoti ieinteresēti, lai uzņēmums izdzīvotu. Taču, ja uzņēmējs baidās, cik daudz kapitāldaļu investors vēlēsies, tad viņam būtu jāatbild uz šādu jautājumu - vai viņš grib, lai viņam pieder 99% kapitāldaļu un uzņēmumam ir pieticīga peļņa, vai viņš ir gatavs šajos procentos piekāpties, bet uzņēmuma peļņa ir ievērojama? Šeit ir runa par ambīcijām. No pieredzes redzu, ka ambiciozu komandu Latvijā ir ļoti maz, lielākoties mēs esam izteikti amatnieki - izveidot ko nelielu un būt ar to mierā. Protams, tas nav nekas peļams - katrs izvēlas savu ceļu. Bet LatBAN investorus šādi projekti neuzrunā. Attiecībā uz jaunuzņēmumiem, jāteic, ka daudzi vienkārši izbauda pašu startup procesēšanu, nevis fokusējas uz mērķtiecīgu darbu un biznesu. Mūsdienās ir moderni būt jaunuzņēmumam, bet bizness nav vienas izklaides, tas ir nopietns darbs - principā 24/7 režīmā,» stāsta Aiga.

Nauda ir

Viņa arī norāda, ka jaunie uzņēmēji kautrējas paprasīt, runāt par naudu. «Klasiskais jautājums, ko uzdod investori, - kādi ir tavi biznesa mērķi? Taču retais sniedz atbildi skaitļos. Uzņēmēji runā par to, cik valstīs ar savu produktu grib ieiet, kādu preču klāstu attīstīs, bet reti kurš pasaka, ka pēc pieciem gadiem vēlas tik un tik nopelnīt. Bet kas biznesā ir svarīgākais? Peļņa. To diemžēl arī augstskolās nemāca. Māca par etiķeti, mārketingu, bet nevis, kā pelnīt.»

Viņa arī nepiekrīt dažādās aptaujās izskanējušajam viedoklim - naudas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki neuzsāk biznesu. «Nauda ir, pieejamais finansējums ir lielāks nekā pieprasījums pēc tā. Ir Eiropas fondu nauda [caur Altum], privātās investīcijas, dažādas grantu programmas. Ja ir ambicioza komanda ar perspektīvu ideju - naudu piesaistīt ir vienkārši,» ir pārliecināta Aiga. Viņa uzskata, ka daļa baidās iekāpt uzņēmēja kurpēs, jo vienkārši negrib izkāpt no komforta zonas - cilvēkam ir stabils darbs, stabili ienākumi, nav vēlēšanās to zaudēt. «Prasot investīcijas, tajās jau tiek ierēķināta arī alga, līdz ar to cilvēks nepaliek bez iztikas līdzekļiem. Protams, alga sākotnēji nevar būt nesamērīgi augsta, bet tā aug līdz ar rezultātiem.

Latvijā

Saražotās elektroenerģijas daudzums šogad desmit mēnešos Latvijā pieaudzis par 4% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 5188,7 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Svarīgākais