"Situācija baisa. Cilvēkiem Līvānu novadā aizvien grūtāk. Lūgt palīdzību nāk aizvien vairāk to cilvēku, kuri to spiesti darīt pirmo reizi, atzīstot: pabalsti beidzas. Ja būtu darbs, to nedarītu," Neatkarīgajai stāsta Līvānu novada domes Sociālā dienesta vadītāja Arnita Briška.
Lai palīdzētu krīzes skartajiem iedzīvotājiem, Līvānu novadā aizvien ciešāk sadarbojas pašvaldība un sabiedriskās organizācijas. Līvānu novada dome paralēli Sociālā dienesta darbam strādā arī netradicionāli – organizē kartupeļu stādīšanu un rīko iepirkumu putraimu un rapšu eļļas iegādei. Savukārt biedrība Baltā māja iesaistījusies ziedot.lv un projekta Kopgalds organizētajās palīdzības akcijās. Ar pārtiku un apģērbu ģimenes atbalsta arī Sarkanais Krusts un Velku fonds.
Nāk aizvien vairāk jauno
"Ar katru dienu sociālajā dienestā vēršas aizvien vairāk cilvēku. Daudzi no tiem, ņemot kredītu, braukuši meklēt darbu ārzemēs, taču apmānīti, jo darba vietas izrādījušās jau aizņemtas, kādēļ atgriezušies," stāsta Sociālā dienesta vadītāja A. Briška. "Ja februārī trūcīgās personas statuss piešķirts 738 līvāniešiem, tad martā to saņēmuši jau 842, bet aprīlī 711. Maijā vien minētais statuss pirmreizēji piešķirts 123 līvāniešiem. Nāk aizvien vairāk jaunu cilvēku, ģimenes ar bērniem, kurās nav neviena strādājošā, taču spiež kredītsaistības, bet jaunas darba vietas nerodas. Tomēr katrs gadījums ir individuāls. Mēs – sociālie darbinieki – esam kā mācītāji, jo katram vajadzīga sava pieeja, lai cilvēks atvērtos un sāktu vispār runāt, jo cilvēki ļoti nospiesti, agresīvi, dusmīgi. Bieži cilvēks atnāk, un redzu, ka iekšā viss no dusmām mutuļo. Vispirms izraudas un tikai tad sāk runāt," stāsta A. Briška. Katru dienu dažādu veidu palīdzību Līvānu novada Sociālais dienests sniedz 30–40 cilvēkiem.
Nodarbinātības valsts aģentūras Preiļu filiāles Līvānu sektora pārstāve Antra Šolka Neatkarīgajai stāsta, ka vēlmju reģistrā uzskaitīto līvāniešu skaits ir uz pusi lielāks nekā to, kuri jau nodarbināti 100 latu stipendijas programmā. Tajā jau nodarbināts jūnija sākumā bija pavisam 431 līvānietis, bet 400 šo iespēju vēl tikai gaida.
Paredz grūtu ziemu
Šopavasar Līvānu novadā sākta vēl nebijusi pašpalīdzības akcija – sakņaugu audzēšana trūcīgo nodrošināšanai ar pašu izaudzētiem dārzeņiem, Neatkarīgajai stāsta Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle. Pašvaldība gādājusi, lai apstrādātu zemi, iestādītu kartupeļus, savukārt iedzīvotāji, kas spēj līdzdarboties, bet kuriem nav zemes, piedalīsies dārzeņu audzēšanā. Rudenī cilvēkiem palīdzēšot ražu novākt. Novada lauku teritorijās vēlēšanos sagādāt krājumus ziemai izteikušas apmēram 20 ģimeņu. "Ierosme nāca no pašiem iedzīvotājiem. Cilvēkam ir psiholoģiski smagi lūgt palīdzību. Vieglāk, ja viņš pats var līdzdarboties, nopelnīt pārtiku ar savu darbu. Tas cilvēkus mudina pašiem mainīt savu dzīvi uz labo pusi, nevis tikai gaidīt palīdzību no malas. Nākamais solis būs domes iepirkuma procedūra, lai iegādātos zemnieku ražotus putraimus un rapšu eļļu. Tas kopā ar kartupeļiem un sakņaugiem būs reāls atbalsts mūsu novada ģimenēm ziemā. Paredzu, ka tā nebūs viegla, tāpēc par palīdzību jādomā laikus," saka Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.
Palīdzības akcijā iesaistījušies arī vietējie uzņēmēji un zemnieki, kas ziedojuši kūtsmēslus, tehnisko palīdzību lauku apstrādē, zemes platības kartupeļu un sakņu audzēšanai.
Sociālie kartupeļu lauki Līvānu novadā iestādīti Jersikas, Sutru un Rudzātu pagastos. Jersikas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vilcāns Neatkarīgajai stāsta, ka ziedotāju netrūkst. Zemnieks Jānis Vucenlazdāns, ar pašvaldību noslēdzot patapinājuma līgumu, sociālo kartupeļu stādīšanai atvēlēja četrus hektārus no savas zemes, pats apara, nokultivēja, Silvija Bračka ziedoja kūtsmēslus un traktorists Andris Vilcāns labprāt piekritis kartupeļu lauku apstādīt. "Man zemes pietiek. Arī citur Latvijā zemes daudz, lai tikai būtu, kas to apstrādā..." bilda J. Vucenlazdāns.
A. Vilcāns stāsta, ka ar Līvānu novada domes lēmumu sociālo kartupeļu programmai piešķirts 1000 latu, no kuriem 600 jau iztērēti kartupeļu iegādei. Rudzātos ar sociālajiem kartupeļiem apstādīts hektārs, bet Sutros 0,4 hektāri zemes. Nauda bijusi plānota arī burkānu un biešu sēšanai, taču cilvēki nav izteikuši vēlēšanos tās audzēt. Kartupeļu ravēšanā un novākšanā tiks iesaistīti paši trūcīgie kartupeļu saņēmēji, kā arī 100 latu programmā nodarbinātie.
Sociālie kartupeļi aug atkal
Medijos jau izskanējusi ziņa, ka Cēsu novada Vaives pagastā pērn uzsāktā un pašvaldības organizētā sociālo kartupeļu stādīšanas programma izgāzusies, jo šogad tādējādi atbalstītie trūcīgie tiem dāvinātos kartupeļus vairs stādīt nav vēlējušies. Neatkarīgā informēja, ka 2009. gada pavasarī arī Jēkabpils rajona Salas pagastā piecām trūcīgām ģimenēm tika piešķirta pašvaldības zeme, atbrīvojot tās no nomas maksas. Tās kā ziedojumu no vietējiem zemniekiem saņēma kartupeļus, sēklas un zemes apstrādi, lai izaudzētu savai iztikai dārzeņus. Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe Neatkarīgajai stāsta, ka sociālais dārziņu eksperiments Salas pagastā pretēji Cēsu Vaives precedentam ir ļoti veiksmīgs.
Tie paši cilvēki tāpat ar pašvaldības un zemnieku atbalstu turpina stādīt un sēt arī šogad. Vēl jo vairāk – dārziņus saņēmušo ģimeņu skaits Salā ir dubultojies. Ir ziedotāji kā z/s Upeslīči un Jānis Dambrāns, kuri, palīdzot līdzcilvēkiem, par velti ziedo lielu skaitu maisu sēklas kartupeļu un zemes apstrādi ar savu tehniku.
"Tajā pašā laikā ir cita kategorija trūcīgo, kuri pie dārziņa apstrādes nav piedabūjami ne par ko, sakot, ka mana sieva neravēs. Par visu pašvaldību milzīgu problēmu izveidojies trūcīgo iedzīvotāju slānis, kuri nevēlas strādāt vispār, iemanījušies izdzīvot tikai ar palīdzības lūgšanu un diedelēšanu. Šķiet, ka, organizējot palīdzību trūcīgajiem, ejam nepareizā virzienā, jo cilvēkiem sāk izzust pienākuma apziņa," norāda I. Sproģe.