Vakar notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kas bija veltīta Kultūras ministrijas (KM) plāniem mainīt Daugavpils teātra statusu, kultūras ministrs Ints Dālderis situāciju, kurā pašlaik atrodas astoņi valsts finansētie profesionālie teātri, salīdzināja ar laivu, no kuras diviem vai trim ir jāizkāpj, lai pārējie var braukt tālāk.
Tas nozīmē, ka Daugavpils teātrim, ko KM kā VSIA plānojusi likvidēt, aicinot teātri pārņemt Daugavpils pašvaldībai, var sekot arī citi, kuri pēc rezultatīvajiem rādītājiem un mākslinieciskās kvalitātes novērtējuma atrodas saraksta lejasdaļā. Liepājas teātri savā pārziņā ir jau pārņēmusi Liepājas dome, bet arī Rīgas pilsētai būs jāuztur kāds teātris, sacīja kultūras ministrs.
Viņš arī norādīja, ja finansējums, kas nākamajā gadā teātriem plānots aptuveni divi miljoni latu (2008. gadā valsts dotēja teātrus vairāk nekā septiņu miljonu latu apmērā), tiks dalīts vienlīdzīgi visiem, tad daļai draud bankrots un parādi būs jāsedz valstij. Tāpēc valsts finansēs tikai izcilākās teātra trupas, uzsvēra Ints Dālderis.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līvija Jankovska atzina, ka Daugavpils teātrim ir lielas problēmas un tās ir jārisina, taču pašvaldība nevar uzņemties visu teātra finansējuma slogu, kaut ir gatava rast papildu veidus, kā atbalstīt teātri. Daugavpils dome lūdz KM jautājumu par teātra statusa maiņu atlikt uz gadu, saglabājot KM plānoto finansējumu un ļaujot teātrim strādāt, jo teātra kolektīvs redz, kā uzlabot teātra darbu, un ir gatavs to darīt. Arī Daugavpils teātra direktore Inese Laizāne, kas, kā Neatkarīgajai apstiprināja Līvija Jankovska, ir iesniegusi atlūgumu, uzsvēra, ka teātris, salīdzinot ar Dailes vai Nacionālo teātri, ir ļoti jauns un tam jāļauj sevi pierādīt.
Gan teātra zinātniece Silvija Radzobe, gan Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš norādīja uz objektīvajām grūtībām Daugavpils teātra darbā – profesionālo spēku piesaiste ir ļoti problemātiska, jo attālums no Rīgas tomēr ir liels un Harijs Petrockis kā vienīgais štata režisors nevar uzņemties visu sezonas jauniestudējumu veidošanu. Silvija Radzobe piekrita Janīnas Kursītes-Pakules domai par speciālas atbalsta programmas nepieciešamību – teātra kritiķe norādīja, ka varētu paredzēt augstāku atalgojumu viesrežisoriem, tādējādi motivējot tos strādāt Daugavpils teātrī. Silvija Radzobe arī uzsvēra, ka Daugavpils teātra likvidācija "radīs tik politiski tālejoša skandāla sekas, kādas mums pat grūti iedomāties". Daugavpils teātra māksliniecisko līmeni raksturojot, teātra kritiķe atzina, ka krievu trupa ir labā līmenī, labākā nekā M. Čehova Rīgas Krievu teātra trupa, taču trūkst gados jaunu aktieru, kas gan patlaban tiek gatavoti Daugavpils universitātē. Latviešu trupas darbā Silvija Radzobe redz lielas problēmas, un tā ir "jāstiprina no malas". Par kultūras ministra ierosinājumu aktivizēt citu teātru viesizrādes Latgales reģionā teātra kritiķe bija skeptiska, jo pieredze rāda, ka iepriekšējos gados, saņemot VKKF mērķdotāciju šim nolūkam, kas tagad likvidēta, tika parādītas dažas un sliktākās izrādes, tādējādi skatītāji par Rīgā notiekošajiem teātra procesiem guva deformētu skatu. Silvija Radzobe arī uzsvēra, ka Daugavpils teātri nekādā gadījumā nevar salīdzināt ar Valmieras drāmas teātri, kas daudzkārt arī deputātu viedokļos likts kā pozitīvais piemērs, jo situācija ir pilnīga cita. Valmiera ir latviska pilsēta ar senām un koptām teātra tradīcijām, turklāt Valmieras teātrī strādā viens no labākajiem Latvijas režisoriem Oļģerts Kroders, skaidroja Silvija Radzobe.
Jānis Siliņš norādīja, ka Vienības nama, kura telpās strādā Daugavpils teātris, skatuve nav celta teātrim, bet pielāgota tam un, lai arī tagad teātra telpas ir izremontētas, būtu nepieciešams to tehniski uzlabot. Viņš klāstīja, ka kritiska situācija ir arī citos teātros, piemēram, M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, bet "stipri ir tikai trīs – Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris un Valmieras teātris.
Dzintars Ābiķis nepiekrita Silvijai Radzobei, ka Daugavpils teātra slēgšana raisītu tik milzīgu starptautisku rezonansi, jo "visi saprot, ka ir krīze". Pēteris Tabūns pauda viedokli, ka šāda saruna bija jāorganizē KM, iekams tā informēja Daugavpils domi par plānoto likvidāciju, un viņš teātra slēgšanu uzskata par politisku tuvredzību. Atbalstu Daugavpils teātrim izteica arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.
Pauls Putniņš, aizstāvot Daugavpils teātri, sacīja, ka arī Rīgas teātros kvalitāte ir dažāda, tā "ceļas un krītas, bet ne tas ir galvenais", jo šādi valsts demonstrē attieksmi pret vienu savas valsts teritoriju. Savukārt Igors Pimenovs norādīja, ka Daugavpils teātrim jārūpējas galvenokārt par krievu auditoriju, tās dēļ teātris ir jāsaglabā un jāattīsta komercdarbība. Jāpiebilst, ka trešdien, 23. septembrī, KM plānota Inta Dāldera un Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima tikšanās, kad, iespējams, skaidrāk iezīmēsies Daugavpils teātra liktenis. Neatkarīgā turpinās sekot ar teātra nākotni saistītajai notikumu gaitai.