Raimonds Bergmanis: Bruņotie spēki vajadzīgi, lai sargātu vērtības

DIŽOZOLS. Aizsardzības akadēmijas teritorijā tika pieteikti trīs dižkoki - ozols, kļava un melnalksnis. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pie ozola (5,61 m) piestiprina informatīvu zīmi par dižkoka statusu © F64

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki iesaistās iniciatīvā ”LV100 dižošanās”. Šodien, 25. janvārī, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas teritorijā svinīgā pasākumā tika pieteikti trīs dižkoki – ozols (apkārmērs – 5, 61 m), kļava (apkārtmērs – 3, 55 m), melnalksnis (apkārtmērs – 2,93 m).

Nacionālo bruņoto spēku mācību poligonos un citās militārajiem objektiem piegulošajās teritorijās tiks fiksēti vēl neapzinātie dižkoki, papildinot vairāk nekā 8000 dižkoku sarakstu, kas gan ir tikai ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsvēra: „Aizsardzības ministrija sargā vērtības, un šīs ir vērtības. Daudzi domā, ka nav vajadzīgi bruņotie spēki, lai sargātu kokus - nē, ir vajadzīgi, jo tā ir daļa no mūsu kopīgajām vērtībām, un tas ir mūsu pienākums. Mums jāgādā, lai daba un mūsu valsts būtu drošībā.” R. Bergmanis aicināja ieklausīties dabā, atbrīvot kokus, kā reiz to izdarīja mūsu senči, atbrīvojot mūsu valsti!

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne atgādina, kāpēc dižkoks ir svarīgs un par īpašu aplikāciju dižkokiem: „Dižkoks ir ļoti svarīgs kā bioloģiski daudzveidīgs objekts - tas ir kārtīga kazarma, kurā dzīvo ārkārtīgi daudz sugas. Vienu koku var apdzīvot 50-400 sugu - sūnas, ķērpji, kukaiņi. Izmantojot Dabas Aizsardzības pārvaldes izveidoto aplikāciju vietnē http://lv100.lv/dizosanas/, iespējams apsekot jau uzskaitītos dižkokus un pievenot jaunus, kā rezultātā tiks iegūta informācija par dižkokiem un to stāvokli.” Kad dižkoks pieteikts aplikācijā, DAP eksperti veic koka mērījumus un izvērtē stāvokli. Ja koks atbilst noteiktajiem standartiem, to reģistrē Dabas datu pārvaldības sistēmā ”Ozols”, pie koka izvieto informatīvu zīmi, un tas nonāk valsts aizsardzībā.

Dabas retumu krātuves dižkoku eksperts Māris Zeltiņš atzīst: „Šī akcija nav tikai dižošanās, bet arī atbrīvošana. Bet ar mērīšanu ir zināma jezga, jo Latvijā un Eiropā kopš seniem laikiem koku mēra tievākajā vietā līdz 1,30 m virs zemes, bet Ministru kabineta noteikumi paredz mērīšanu veikt 1,30 m no sakņu kakla. DAP iesaka nolikumu mainīt un mērīšanu veikt 1,30 m no stumbra pamata.” Aizsardzības ministrs R. Bergmanis izvirzīto priekšlikumu atbalsta un ir gatavs labojumus iesniegt Saeimā.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais