Gada dzīvnieks Latvijas simtgadē – parastā vāvere
Pirmo reizi balsošanā par gada dzīvnieku piedalījās sabiedrība, nevis zoologi. Kopā saņemtas 2694 balsis, un vakar Dabas muzejā notika gada dzīvnieka paziņošana. Pirmo vietu sīvā cīņā ieguva parastā vāvere, aiz sevis atstājot brūnkrūtaino ezi. Trešajā vietā – rudā lapsa.
«Iepriekš prakse bija, ka mēs - dažādi speciālisti - sanācām kopā un izvērtējām, kurš pelnījis būt gada dzīvnieks. Šogad ir Latvijas simtgade, tādēļ mēs gribējām iesaistīt sabiedrību un izsludinājām aptauju, kur cilvēki varēja balsot par vienu no mūsu izvēlētajiem sešiem zvēriem,» šā gada lēmumu iesaistīt sabiedrību gada dzīvnieka noskaidrošanā pamatoja Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Polīna Šķiņķe.
«Precīzi tulkojot vāveres zinātnisko nosaukumu, vāvere ir parastais, kas sēž savas astes ēnā,» ar parasto vāveri iepazīstināja Latvijas valsts mežu zinātnes institūta Silava pētnieks un zoologs Jānis Ozoliņš, kurš paskaidroja šā dzīvnieka latīnisko nozīmi. Viņš arī pastāstīja, ka parastās vāveres vistiešākais radinieks Latvijā ir bebrs. «Aste ir līdzsvarorgāns, saziņorgāns, un aste ļauj arī vāverei ziemā sasildīties, kad tā sevi ar to dažreiz apsedz,» viņš uzsvēra šā dzīvnieka astes vitālo nozīmi un pastāstīja, ka līdz pat 2003. gadam vāveres bija Latvijā medījamo kustoņu sarakstā.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts un pētnieks Vilnis Skuja izteica savu teoriju par vāveru ausu kušķīšiem: «Ar tādām lielām ausīm Ziemeļvalstīs var nosalt, tādēļ viens izteikts pamatojums ir tāds, ka ausu kušķīši ļauj ārējām ausīm būt mazliet mazākām, bet uztverošajai virsmai, kas to skaņu novada tālāk, - mazliet lielākai.