"Sasildi Ziemassvētkos": Rokdarbu prasmes savam un citu priekam
Starp Otro un Trešo adventi līdz 16. decembrim rast mirkli rāma prieka un atbalstīt seniorus rokdarbniekus var Ogres pensionāru Ziemassvētku tirdziņā. Šajā laikā ir iespēja satikt arī pašas darbu autores.
Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
Tirdziņš ir rokdarbnieču pulciņa Kamolītis (tajā apvienojušās vairāk nekā divdesmit sievietes vecumā no 60 līdz 89 gadiem no Ogres, Lielvārdes un apkārtnes) veikums: adīti un tamborēti cimdi, zeķes, čības, šalles, apmetņi, cepures, mauči, knipelētas grāmatzīmes, rotājumi un interjera priekšmeti - prasmīgo un radošo sieviešu sirdsdarbs, ne bizness. Viņu mērķis, rīkojot šo komercizstādi, ir iepriecināt citus, parādot savas prasmes, kas patiešām ir cieņas un apbrīnas vērtas, un mazliet ietirgot naudu - lai atkal būtu, par ko pirkt materiālus nākamajām iecerēm.
Siltām kājām un līksmām domām
Jādomā, veiksmi nesīs un savus jaunos īpašniekus iepriecinās ogrēnietes Lonijas Purviņas (85) jaunums - īpašie pērļu eņģeļi, kā arī tradicionālās zeķes.
VEIKSMI NESĪS ogrēnietes Lonijas Purviņas (85) īpašie pērļu eņģeļi un tradicionālās zeķes / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
Lonija ir Sēlijas meitene, dzimusi Ilūkstē, skolojusies par šuvēju, strādājusi par piegriezēju, strādājusi ateljē - gādājusi, lai sievietes būtu skaistas. Rokdarbu pamati viņai ielikti ģimenē - mamma bijusi adītāja. Un šī tradīcijas pārmantojamība ir izsekojama līdz pat šodienai un ir saskatāma detaļās - piemēram, zeķei papēdi Lonija ada ar tipiski sēlisku paņēmienu («Izmēģināju visādi un tomēr paliku pie vecā»). Pēc sāpīga likteņa pavērsiena toreiz vēl jaunā sieviete pilnībā mainīja karjeru - pievērsās transporta jomai un kļuva par autostacijas priekšnieci. Jāstrādā bijis smagi un daudz visu dzīvi. Bet enerģiskā daba neļauj apstāties: Loniju interesē viss jaunais. Tā bijis arī ar pērļu eņģeļiem - ieraudzījusi un nolēmusi, ka viņai arī jādabū gatavi.
Logo
Izejmateriālus var nopirkt, bet tas, kā pērlītes un metāla detaļas pārvērst eņģeļos, - bija pašai jāizdomā. Arī tas, kādu raksturu katram piešķirt. Uzdevums viņiem esot sargāt naudiņu makā. Noņemšanās ar tādu mazu figūriņu ir gana, bet Lonijai patīk tās radīt. Arī mazmazos cimdiņus un zeķītes, lai izveidotu par atslēgu piekariņiem. Tāpat adīt šņorīti no trim valdziņiem, lai pēc tam no šā pavediena radītu visdažādākos Ziemassvētku dekorus. Ir arī lūgumi pēc kaut kā konkrēta. «Redz, zeķes. Prasīja, lai uzadu gludas un plānas, lai var zābakos ievilkt,» Lonija rāda pagājušās nedēļas veikumu - rakstainas zeķes. Bet kas cilvēkiem vislabāk patīk? «Vilks viņu zina! Agrāk tamborēju lakatiņus, ļoti labi gāja, ka nevarēju paspēt sataisīt. Tagad - stāv.» Bet Lonijas kundze gan nestāv uz vietas, labprāt brauc uz dažādiem pasākumiem pie citu pagastu un novadu rokdarbniekiem - uz Ciemupi, Suntažiem, Aknīsti, Dobeli. Dobelnieces īpaši novērtējušas Lonijas atslēgu piekariņus ar cimdiņiem, jo tādi iepriekš nebija redzēti, mīļuprāt uzdāvinājusi viņām par piemiņu. «Man patīk kaut kas tāds jauns!» Lonija ar mīļu skatu noglāsta savus eņģeļus, pirms tie dodas darīt savus labos Ziemassvētku darbus.
KUR UN KAD? Ogres pensionāru rokdarbu Ziemassvētku tirdziņā Ogres kultūras centrā no 11. līdz 16. decembrim