Mūžīgā uguns, pie kuras dvēseli sildīt
Liepājas Universitātē studijas ir ikdienas darbs, bet Latvijas simtgade ir vienreizējs, patriotisks, vēsturisks, mūsu tautai īpašs brīvību un stabilitāti apliecinošs notikums.
Nav šaubu, ka augstākā izglītība balstās zinātnē un katrs universitātes docētājs ir vairāk vai mazāk arī zinātnieks, kurš piedalās izglītota kultūras cilvēka audzināšanā. Veidot kultūras cilvēku nozīmē veidot personību, un tieši tādēļ izvēlējos pastāstīt par Liepājas Universitātes devumu laikā, kad esam uz Latvijas simtgades sliekšņa. Iespējams, ka ekonomisti to sauktu par pievienoto vērtību, mums tas ir darbs kultūras personību veidošanā.
Jau vairākus gadus Liepājas Universitāte piedāvā izglītojošas bezmaksas lekcijas iedzīvotājiem t.s. Mazajā akadēmijā, šā gada nogalē šim pasākumam pievienosim Liepājas Universitātes zinātniskos lasījumus Rīgā, LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā, lasījumi turpināsies arī 2018. gadā, jo universitātē savākto pētniecisko materiālu un atziņu krājums ir liels. Cenšamies palīdzēt cilvēkiem ar fiziskiem vai psihes traucējumiem, tā Liepājas Diakonijas centrā mūsu universitātes docētājas Dzintra Vīriņa, Inta Klāsone un Nora Viļumane sirsnīgās bezmaksas nodarbībās strādā ar cietušajiem.
Ekrānšāviņš no avīzes
Ļoti bagātīgs mums gaidāms monogrāfisko izdevumu klāsts, tie veltīti teātrim, valodai, literatūrai, tradīcijām. Jau laista klajā Vēsmas Lēvaldes monogrāfija Hamleta vārdi: klasika un teksts Oļģerta Krodera interpretācijā, 10. decembrī Bārtas kultūras namā atvērsim Anitas Helvigas un Edgara Lāma sastādīto kolektīvo monogrāfiju Bārtas dzīpari. Valoda, kultūra, tradīcijas, ļaudis, vēl 2017. gada nogalē plānota Edgara Lāma monogrāfijas Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki un Daigas Straupenieces monogrāfijas Latviešu valoda Lietuvā - Būtiņģē un Sventājā izdošana. Top arī Benitas Laumanes monogrāfija Zvejniecības leksika Latvijas piekrastē, Daces Markus monogrāfija Prognozējamā neprognozējamība. Bērnu valoda Latvijā un Zandas Gūtmanes monogrāfija Vēsturiskās pieredzes transformācijas Baltijas prozā pēc 1940. gada, Izglītības zinātņu institūta kolektīvā monogrāfija Profesionālā pilnveide sociālajā darbā. Ceram, ka šīs monogrāfijas sasniegs lasītāju jau 2018. gadā. Monogrāfija ir kopvesels darbs, ko radījis viens vai vairāki autori, bet zināms, ka tiks publicēti arī vairāki zinātnisko rakstu krājumi un žurnāli. 2017. gadā iznāks periodiskā rakstu krājuma Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā 22. numurs, bet 2018. gadā - 23. numurs. Rakstu krājuma Vārds un tā pētīšanas aspekti 21. numurs iznāks vēl 2017. gadā, bet 22. numurs - 2018. gadā. Šogad jau izdots Scriptus Manet: humanitāro un mākslas zinātņu žurnāla 5. numurs un iznāks arī 6. numurs, bet 2018. gadā tiks publicēts 7. un 8. numurs.
Latvijas simtgades noskaņās noritēs gan tradicionālās gadskārtējās zinātniskās konferences, gan arī īpašas diskusijas, konkursi, lasījumi. Esam ierosinājuši 2019. gadā Letonikas kongresa plenārsēdi organizēt Liepājā, atceroties Liepājas lomu Latvijas valstiskuma stiprināšanā 1919. gadā.
Vārda māksla nav vienīgais kultūras fenomens Liepājas Universitātē. Dažādu jomu mākslinieki ir tie, kas uzlabo garastāvokli, rosina dzīvotprieku un ar saviem darbiem smalkās niansēs audzina un izglīto gan darbiniekus, gan studentus. Viena no šīm jomām bagātina mūsu vizuālo pasauli. Māksliniece un Liepājas Universitātes profesore Inta Klāsone mani pārliecina, ka zinātniskais un mākslinieciskais ceļš nav šķirami, tas ir līdzsvars, kad nevar garantēt, kurā brīdī katrs izvirzīsies priekšgalā. Kaut arī pamatā ir klasiskās, vēsturiski stabilās vērtības, nevaram palaist garām moderno tehnoloģiju piedāvājumu. Pamatu dod vēsture un pieredze, bet tālāk jādzīvo pašam, pamats ir iedots - izmanto novitātes un radi novitātes! Jaunieši mācās, iedvesmojas un rada - programmu Dizains, Jauno mediju māksla un Fotomāksla studentu izstādes 2017. gadā universitātē bija skatāmas periodiski no marta līdz novembrim, bet programmas Dizains absolventu izstāde priecēja augustā un septembrī, savukārt universitātes mākslas jomas studentu izstāde joprojām skatāma Liepājas Centrālās bibliotēkas logos. Doktorantes Guntas Krastiņas gleznu izstāde Rozmarīns šogad bija Aizputē, Liepājā, Rucavā un Ventspilī. Ļoti spilgti mākslu studējošo iesaistīšanās pētniecībā atklājas ikgadējā Starptautiskajā jauno mediju kultūras festivālā iWeek. Šis festivāls vieno studentus, topošos un jaunos māksliniekus, jauno mediju ekspertus, mākslas kritiķus, pētniekus un interesentus gan no Latvijas, gan citām valstīm. iWeek ir platforma jaunām sadarbības formām. To veicina arī universitātē jūlijā organizētais 12. starptautiskais mākslas simpozijs Konkrētais un abstraktais vizuālās mākslas kompozīcijā. Tēma: Kustība, kurā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Vācijas un Zviedrijas mākslinieki, kā arī regulārās ASV profesora Maikla Rodina vieslekcijas.
Liepājas Universitātes galvenajā ēkā atklātajā mākslas gaitenī mūs jau uzrunājušas mākslinieces Dzintras Vīriņas smalki niansētās gleznas un saules toņos spirdzinošās mākslinieka un universitātes profesora Alda Kļaviņa ainavas. Liepājas Universitātē skatāmas arī mākslinieka un docētāja Mārtiņa Krūmiņa gleznas, viņa izstāde Realitātes diktēta abstrakcija bija aplūkojama Liepājas Centrālajā bibliotēkā un Šauļu Universitātes Mākslas galerijā. Universitātē izstādītas arī Dzintras Vīriņas ilustrācijas Ērika Kūļa literārajiem darbiem, Guntas Krastiņas gleznu izstāde Piemares impresijas, kā arī viņas vadītās Rucavas mākslas studijas bērnu darbu izstāde. Liepājas muzejā skatāma mākslinieka un docētāja Aivara Rozenbaha izstāde CIANO, Rucavas kultūras namā priecē mākslinieces Intas Klāsones izstāde Tas ir laiks. Universitātes mākslinieki un docētāji A. Rozenbahs, A. Kļaviņš, S. SpirģeSēne, H. Erbs, R. Gabaliņš, I. Klāsone, Dz. Vīriņa, G. Krastiņa, M. Krūmiņš rādījuši savus darbus Valmieras muzejā, starptautiskajā mākslas festivālā Monmartras republika Šauļos, Kauņas Lietišķo zinātņu universitātē. Profesors A. Kļaviņš par darbu Jūra pēc saulrieta saņēma Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā, bet kolektīvs pateicas par viņa gleznotajiem rakstnieka Ērika Hānberga un valodnieces Benitas Laumanes portretiem, kurus Liepājas Universitātei šogad dāvināja Ēriks Kūlis. Ieplānoti un top darbi Latvijas jubilejas gadam.
Domās, bet jau ārpus šī raksta formāta paliek Liepājas Universitātes mūzikas dzīve, un gan jau stāstīsim arī par jauno aktieru studijām, viņu radošo veikumu un to, kas vēl nepiepildīts. Pirms vairākiem gadiem dzejniece Ārija Elksne savā dzejas grāmatiņā man kā filoloģijas studentei ierakstīja rindas no Solveigas vēstulēm Pēram Gintam:
«Cik labi, ka dzīvē paliek
Kaut kas neaizsniedzams un nepiepildīts!
Tā ir mūžīgā uguns,
Pie kuras dvēseli sildīt.