"Severstal Distribution": Katram jāatrod savs unikālais ceļš

Severstal Distribution Latvijā strādā jau 25 gadus – kopš 1992. gada. Tagad šis uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem spēlētājiem Ziemeļu Eiropas tirgū, kura produkcija tiek marķēta ar Made in Latvia, tādējādi apstiprinot savu piederību Latvijai. Gan uzņēmuma vadība, gan strādājošie augstu vērtē latviskās vērtības, tāpēc pirmssvētku dienā intervija ar SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētāju, ģenerāldirektoru Andreju Aleksejevu.

- Ko jūs saprotiet ar vārdiem: «strādājam Latvijai»?

- Ja mēs runājam par labumiem, ko valsts iegūst no uzņēmuma darbības Latvijā, tad, pirmkārt, gribu minēt godprātīgo vienošanās starp valsti un uzņēmumu izpildi, kas nozīmē godīgu nodokļu nomaksu un sakārtotas un drošas darba vides nodrošināšanu strādājošajiem. Tas ir primārais, ko iegūst valsts no biznesa, sniedzot pretim komfortablu ekonomisko vidi. Otrkārt, tā ir sociālā atbildība - dalība sabiedrībai nozīmīgos projektos. Šajā jomā mūsu prioritātes ir izglītība un kultūra, tāpēc jau daudzus gadus sadarbojamies ar Rīgas Tehnisko universitāti un atbalstām teātra festivālu Zelta maska Latvijā, lai Latvijas skatītājiem būtu iespēja redzēt labākās Krievijas teātru izrādes, savukārt Latvijas teātru izrādes varētu skatīt Krievijā. Cita starpā mēs ziedojam līdzekļus Latvijas valsts pieminekļu atjaunošanai.

Foto: Olga ŅESTEROVA

Kā Latvijas patriotam man ir ļoti patīkami dzirdēt par mūsu valsts panākumiem starptautiskajās arēnās, es ar lepnumu uztveru Latvijas saņemtās atzinības. Tāpēc piebildīšu, ka eksportējam savu Rīgā ražoto produkciju uz desmit Eiropas valstīm un marķējam to ar uzrakstu Made in Latvia. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka Latvijā ražotā produkcija var veiksmīgi konkurēt ar Rietumeiropas un pasaules metālapstrādes nozares uzņēmumiem un nodrošināt augsta līmeņa servisu.

- Varu piekrist, ka mūsu valsts ekonomikai eksportam ir ļoti svarīga loma. Kas ir tie priekšnoteikumi, lai Latvijas kompānijas gūtu atzinību starptautiskajos tirgos?

- Elastīga pieeja un spēja realizēt klientu prasības. Latvijas uzņēmumi saviem Rietumu konkurentiem piekāpjas biznesa mēroga ziņā, kas patiesībā ir priekšrocība, kas jāizmanto: nelielas kompānijas vieglāk var pielāgoties klientu specifiskajām vajadzībām, kā arī tām ir īsāks birokrātiskais ceļš līdz lēmuma pieņemšanai klientu vēlmju nodrošināšanai, kas nav raksturīgs lieliem koncerniem. Cita starpā ātrums, uz ko spējīgi uzņēmumi, lai ieviestu pārmaiņas, iegūst arvien lielāku lomu, jo mūsu laikmeta galvenā pazīme ir spēja paātrināt izmaiņu procesu. Nesen man rokās nonāca interesants pētījums, kurā bija apskatīts jaunu tehnoloģiju ieviešanas temps ASV. Pētījumā teikts: deviņpadsmitā gadsimta beigās, lai elektrību sāktu izmantot 25% ASV iedzīvotāju, bija vajadzīgi 46 gadi; lai panāktu šādu televīzijas pieejamības līmeni, bija nepieciešami 26 gadi; savukārt mobilajiem sakariem, lai sasniegtu 25% iedzīvotāju, kopš 1980. gada bija vajadzīgi 13 gadi. Internets ienāca 1991. gadā, un jau pēc septiņiem gadiem to izmantoja ceturtā daļa valsts iedzīvotāju, savukārt sociālie tīkli iekaroja savu vietu viena gada laikā. Tas nozīmē, ka patērētāji ļoti ātri pieņem un izmanto visus jauninājumus, kas tiem šķiet interesanti un lietderīgi.

Ekrānšāviņš no avīzes

- Cik lielā mērā Latviju skar globālās tendences, un vai iespējams straujš Latvijas uzņēmumu izrāviens starptautiskajos tirgos?

- Latvija ir daļa no vienotās Eiropas Savienības, bet Eiropas tirgus ir pietiekami atvērts un to skar visas globālās tendences. Eiropā valdošās tendences mums ir svarīgas kaut vai tā iemesla dēļ, ka Latvijas lielākie ražotāji pamatā ir orientēti uz eksporta tirgiem.

Izrāviens ir iespējams - taču tam ir nepieciešama ideja. Faktiski ir divi ceļi: kardināli jauna produkta piedāvājums vai esošā piedāvājuma pilnveidošana.

Ideja var būt jebkāda, paskatieties kaut vai uz Spinner - kādā tempā un kādā mērogā pasaule to burtiski pagrāba. Turklāt pašu griezuli izgudroja jau 1993. gadā, taču izplatījās tas tikai šogad. Līdz ar to, ka patenta aizsardzības darbības laiks jau bija notecējis, to sāka ražot masveidā.

Otrs ceļš - pilnveidošanās. Tas, domāju, ir vispieņemamākais lielākajai daļai kompāniju, jo radīt inovatīvu ideju ir ļoti grūti. Turklāt pierastie unikalitātes aizsardzības instrumenti zaudē efektivitāti. Jo, piemēram, tehnoloģijas var nokopēt, bet jaunā paaudze mazāk uzmanības pievērš ražotāja zīmolam, vairāk pirkuma praktiskajai pusei. Panākumu pamatā ir saprast klienta prasības un vēlmes un spēt tās realizēt. Šādu spēju var nodrošināt labas pārvaldības prakse. Tā ir unikāla katrai kompānijai, kas nemitīgi tiek aktualizēta, bet nokopēt to praktiski nav iespējams. Universālas receptes nav. Mēs dzīvē redzam daudz labu piemēru, bet katram jāmeklē savs unikālais ceļš.

- Ko jūs novēlat Latvijai valsts svētku priekšvakarā?

- Novēlu Latvijai atrast savu unikālo ceļu, kas balstīts uz pašu spēcīgāko valstu pieredzi, un turēties pie tā. Savukārt valsts iedzīvotājiem novēlu pārticību un patiesu ticību labākai nākotnei, kuru mēs visi kopā sagaidīsim.