KARJERAS STĀSTS: No internetbankas konsultantes līdz valdes loceklei bankā
«Piesakies darbā bankā – tur allaž labi cilvēki ir vajadzīgi,» – šādu padomu Laura Poča-Rozenblūma saņēma vidusskolas izlaiduma dienā pie svinību galda. Ieteikums bija liktenīgs – Laura padomu uzklausīja un līdz ar studiju uzsākšanu paralēli sāka darbu par internetbankas konsultanti. Šobrīd rit jau sešpadsmitais gads, kopš Laura rosās finanšu sektorā, turklāt gadu gaitā viņa ne tikai cēlusi savu profesionālo latiņu, bet arī karjeras ceļš aizvijies augstās virsotnēs – patlaban Laura ir Norvik bankas valdes locekle, Latvijas biznesa vadītāja.
Kā savējā
Laura banku nozarē jūtas kā zivs ūdenī, kā savējā, lai gan skolas laikā darbs šajā lauciņā neietilpa viņas plānos - Laurai labi padevās sociālās un humanitārās ievirzes mācību priekšmeti, patika komunicēt ar cilvēkiem, tāpēc Laurai šķita, ka viņai piestāvētu žurnālistes profesija. Domāts, darīts - viņa iesniedza dokumentus Latvijas Universitātē, tomēr netika budžetā. «Sāku aizdomāties, ka varbūt tā ir sava veida zīme, ka man ir jāizvēlas kas cits,» spriež Laura. Bija jādomā plāns B, un otra izvēle bija par labu ekonomistiem, un viņa iestājās Alberta koledžā. «Esmu pateicīga liktenim, kas mani ievirzīja šajā jomā. Ekonomika apvieno gan sociālās zinātnes, gan finanses, kas ļoti labi korelē ar to, kur tagad esmu un ko daru,» akcentē Laura.
2001. gadā Laura pievienojās ne tikai studentu saimei, bet arī sevi pieteica darba tirgū. «10. septembris bija gan mana pirmā darba diena Hansabankā (tagad Swedbank), gan pirmā studiju diena.»
Darba uzsākšanu tieši bankā Laura arī uzskata par likteņa pirkstu. «Izlaiduma dienā, sēžot pie svētku galda kopā ar citiem klasesbiedriem, vecākiem, radiem, protams, tika apspriests, ko gan katrs jaunietis darīs pēc vidusskolas. Atceros, ka kāds no viesiem sarunā ar mani ierosināja, lai izsūtu savu CV bankām, sakot, ka labi cilvēki tur vienmēr vajadzīgi,» atceras Laura. Tā kā viņa vēlējās līdztekus studijām gūt arī pirmo reālo darba rūdījumu, Laura padomu ņēma vērā. Atsaucās Hansabanka, piedāvājot strādāt ārštatā par internetbankas konsultanti.
Sākums - kā vāvere ritenī
Darba pienākumi, kolēģi, kursabiedri, lekcijas - vairākus gadus Lauras dienas paskrēja kā vāverei ritenī. «Dienas sākās pulksten 7, un pirms pusnakts atgriezos mājās, turklāt studijas notika arī brīvdienās. Spraigs laiks, bet 20 gadu vecumā ir vēl gana daudz enerģijas, uzņēmība, lai šādas dinamiskas dienas būtu pa spēkam izturēt,» ir pārliecināta Laura. Viņa ir absolvējusi gan Alberta koledžu, iegūstot pirmā līmeņa augstāko izglītību uzņēmējdarbībā un sabiedriskajās attiecībās, gan bakalaura grādu inženierzinātnēs un maģistra grādu ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē.
Banku sektorā bez priekšzināšanām par banku darbību Laura ienāca ar milzu vēlmi mācīties un strādāt. Tie arī bija atslēgvārdi viņas izaugsmei. «Tad, kad sāku strādāt, internetbanka bija jaunums. Mans uzdevums bija mācīt cilvēkiem, kā lietot internetbanku, kā izveidot maksājumus elektroniski. Man par pārsteigumu, visatsaucīgākie bija tieši seniori.»
No grūtībām mācās
Pēc aptuveni pusotra gada Laura sāka pildīt administratores pienākumus bankas filiālē Vecrīgā un kļuva par štata darbinieci. Pēc laika tika saņemts jauns piedāvājums - sākt strādāt par klientu menedžera asistenti Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē, kas strādāja ar starptautiskajiem klientiem. Nākamais solis bija jaunākā projektu vadītāja, kas uzņēmumiem piedāvā naudas plūsmas vadības risinājumus. Vēl viens karjeras pavērsiens Lauru gaidīja 2007. gadā, kad viņa varēja iejusties vēl nebijušā ampluā - vadītājas amatā. «Man uzticēja veidot nodaļu, sākot no biznesa līniju izstrādes līdz darbinieku atlasei. Tā bija jauna pieredze, kurā neiztika bez kļūdām, bet jebkuras grūtības ir pārvaramas, un no tām mēs tikai mācāmies. Bija jāpārpozicionē arī domāšana, jo biju atbildīga par kopējiem komandas rezultātiem, ne vien par saviem,» skaidro Laura. Galu galā viņas vadībā nodaļa paplašināja savus mērogus un ar laiku kļuva par Naudas plūsmas un ekanālu vadības daļu. Arī Lauras profesionālās gaitas turpināja uzņemt apgriezienus - viņa šo segmentu sāka pārvaldīt visā Baltijas mērogā. «Uzskatu - lai darbinieki būtu motivēti, aktīvi, vadītājam ir jābūt sasniedzamam klātienē. Protams, nevar iebraukt otrā grāvī, un pārāk liela kontrole un uzraudzība arī nav vēlama. Ir jāatrod vidusceļš, ļaujot darbiniekiem strādāt un arī pašam vadītājam iesaistoties procesos - reāli, nevis tikai veidojot stratēģijas. Jaunā amata pozīcija nozīmēja pastāvīgu klātbūtni visās trijās Baltijas valstīs, jo tieši cilvēki ir vissvarīgākais uzņēmuma resurss.»
Vilinošs piedāvājums
Vai esam atšķirīgi no tuvākajiem kaimiņiem? «Jā, igauņus interesē bizness - konkrēti cipari, skaitļi, strukturēta saruna, kas jādara un kā tas paveicams. Lietuviešiem vajag iesildošo daļu, un pēc sarunas un vienošanās ir tik un tā jāpārliecinās, vai vienošanās patiešām ir notikusi un visi procesi notiek. Bet latvieši ir pa vidu - vieniem der pirmā pieeja, citiem - otra.»
Laura atklāj, ka ik pa laikam viņa saņēmusi piedāvājumus, pievienoties kādam citam uzņēmumam, un viens izaicinājums patiesi viņu ieinteresēja. «Vēlējos vadīt bankas filiāļu tīklu un laikā, kad šī doma man arvien aktīvāk nodarbināja manu prātu, tiku uzrunāta piedalīties konkursā Nordea bankā [tagad Luminor] tieši uz kāroto amatu. «Lai arī biju un esmu pateicīga savam pirmajam darba devējam par sniegtajām iespējām un uzticēšanos, tomēr sapratu - ir laiks doties tālāk, paplašināt apvāršņus,» stāsta Laura.
Sākās jauniem izaicinājumiem pārbagāts darba cēliens, kad bija jātur roka uz pulsa par 11 filiāļu sekmīgu darbību un tajās strādājošajiem cilvēkiem.
Jauns pakāpiens
Vēl vienu jaunu lappusi savās darba gaitās Laura pāršķīra šā gada jūlijā, pievienojoties Norvik bankas komandai - viņa ir gan bankas valdes locekle, gan Latvijas biznesa vadītāja, kuras pārziņā ir 63 bankas filiāles ar 300 cilvēku lielu kolektīvu, kā arī uzņēmumu apkalpošana, kontaktcentra darbība un kopējā bankas stratēģiskā vīzija klientu apkalpošanā.
«Gana liela daļa mūsu klientu ir cilvēki vecumā virs 55 gadiem. Redzams, ka viņiem ir būtiski banku apmeklēt klātienē - šeit veikt ne tikai vajadzīgās finanšu lietas, bet arī vienkārši aprunāties. Un nereti viņi kautrējas paprasīt ko neskaidru gados jaunākiem banku darbiniekiem, tāpēc mums radās ideja īstenot senioru nodarbinātības programmu Norvik bankā. Šobrīd esam darbā pieņēmuši pirmo senioru - šīs programmas vadītāju - un ceram, ka jau decembrī filiālēs darbu uzsāks pirmie seniorikonsultanti. Kopumā mums ir plāns apmācīt un pieņemt darbā vismaz 50 senioru, kas strādās kā padomnieki finanšu konsultācijām bankas filiālēs visā Latvijā. Projektam ir divi ieguvumi - pirmkārt, seniori saprot, ka viņi darba tirgum ir interesanti, otrkārt, banka kļūst vēl tīkamāka saviem klientiem, kuri, kā jau minēju, liela daļa ir cilvēki gados. Turpmāk viņus apkalpos un ar viņiem aprunāsies savas paaudzes cilvēks. Un, kā zināms, socializēšanās vairo prieku,» norāda Norvik bankas valdes locekle, Latvijas biznesa vadītāja.
Sirdij tuva arī māksla un dārza darbi
Laura banku sektorā aizvadījusi jau 16 gadu un ir pārliecināta, ka finanšu vide ir viņai vispiemērotākā, tomēr arī mākslinieces gars viņā ir aktīvs. «Mani vecāki ir tēlnieki, un šī joma man bija zināma jau kopš bērnības, tāpēc, lai veldzētos no finanšu ikdienas, pirms pāris gadiem nolēmu atvērt mākslas galeriju. Sapratu, ka būt par uzņēmēju ir aizraujoši, bet vienlaikus ļoti grūti, jo, esot biznesā, tu nekad nepārstāj domāt par to. Sākotnēji šo galeriju vairāk uztvēru kā hobiju - kā atelpu no ikdienas. Tad, kad šis hobijs sāka pārvērsties par otru darbu, sapratu, ka nevaru strādāt divas slodzes. Tāpat arī vēlreiz guvu pārliecību, ka bankā ir mana īstā vieta, lai gan neizslēdzu, ka nākotnē varētu vēlreiz atgriezties mākslas pasaulē,» spriež Laura.
Sirdij tuvs viņai ir ne tikai mākslas virziens, bet arī pavisam praktiski zemes darbi. «Vasarā brīvo laiku labprāt pavadu dārzā - iestādu gurķus, tomātus, nopļauju mauriņu. Šādi darbi ļoti nomierina. Vēl viens atslodzes veids ir grāmatu lasīšana. Katrā ziņā es brīvo laiku netērēju, bet investēju lietās, kas dod kādu labumu.».