Prezentēta grāmata par leģendāro sporta žurnālistu Arturu Vaideru
Simt divdesmit trīs autori un tikpat daudz stāstu. 2. novembra dienā kino Splendid Palace tika prezentēta grāmata Vaiders – Artura Vaidera dzīves vārdnīca no A līdz Ž.
«Šī grāmata ir tāpēc, ka ir cilvēks. Erudīcija, plašas un vispusīgas zināšanas, zinātkāre, patiesa interese par katru cilvēku, patiesa interese par to, kas Latvijā notiek. Paviršība Arturam bija sveša, bet atbildība bija pāri visam,» grāmatas atvēršanas svētkos sacīja pāragri aizgājušā sporta žurnālista dzīvesbiedre Inese Vaidere. Pasākuma vadītājs Uģis Joksts I. Vaideri pieteica kā Artura labāko daļu, bet viņa pielaboja: «Mana labākā daļa bija Arturs!»
A.Vaidera bijušajiem kolēģiem un draugiem bija ko teikt par šo spilgto personību. «Viņš vienmēr nāca pretī ar kādu joku vai ar kādu atziņu par šo dienu vai dzīvi vispār. Vai vienkārši cilvēcīgi novēlēja veiksmi. Cik vien iespējams, Artura darbi, domas, prāts, laime, skumjas, joki un absolūti neaptveramā kaislība pret dzīvi tagad arī atrodama šeit,» ar šādiem vārdiem pasākumu iesāka sporta žurnālists un televīzijas personība U. Joksts.
Savukārt izdevniecības Jumava valdes loceklis Juris Visockis atzina: «Šī grāmata ir īpaša. Tā atklāj Arturu Vaideru kā sabiedriski ļoti nozīmīgu personu un cilvēku ar plašu dvēseli.»
Lilita Vīksna, grāmatas sastādītāja: «Tie, kas mācījās, strādāja, draudzējās ar Arturu Vaideru, iepazina tikai dažas viņa personības šķautnes. Saliekot kopā šos iespaidu un atmiņu fragmentus, ir izveidojusies mozaīka par cilvēku, kurš atstājis spēcīgu nospiedumu Latvijas vēsturē. Ar laikus pateiktu un uzrakstītu vārdu, ar aktīvu iesaistīšanos procesos. Visdziļāk sporta jomā, bet ne tikai, jo Arturs Vaiders bija multifunkcionāls gan domāšanā, gan darīšanā un dzīvošanā. Ar Arturu Vaideru kopā būt un strādāt bija aizraujoši un iedvesmojoši, pārsteidzoši un novatoriski. Vienā vārdā sakot - interesanti. »
Viens no krāsainākajiem citātiem, kas saņēma visvairāk aplausu, bija žurnālista Egīla Zirņa atmiņas: «Tajos gados, kad Diena bija kļuvusi tik pareiza un nemaldīga, Artura humorizjūta bija tā, kas redakcijā neļāva pazaudēt sakarus ar zemi un realitāti, un viņa vadītajā sporta nodaļā varēja atvilkt elpu pēc pārāk ilgas uzturēšanās principu retinātajā gaisā. Arturs ar savu rīcību rādīja, ka ir iespējams nepārdot dvēseli velnam. Arturs no Dienas aizgāja tik neaizmirstami, izsludinādams skaistāko krūšu konkursu darbavietas darbinieču starpā.»