KARJERAS STĀSTS: Celmlauzis jaunas biznesa nišas izveidē Latvijā

Vladimiram Reskājam ir tikai 32 gadi, taču, papētot viņa pieredzes bagāžu, jāteic, ka tā ir pārsteidzoši piesātināta – bijis grāmatvedis, risku analītiķis, īstenojis jau trīs biznesa projektus, kā arī iepazinis politika virtuvi gan pašvaldības, gan valsts līmenī. Šobrīd ir aizdedzies ar savu jauno biznesa ideju – savā ziņā viņš ir celmlauzis Latvijā vēl maz zināmā uzņēmējdarbības jomā – auto koplietošana (car sharing).

Izglītības segums

Vladimirs ir dzimis Jēkabpilī, bet pēc vidusskolas kā jau liela daļa jauniešu savu nākotni saistīja ar Rīgu. Vladimirs atzīst, ka skolas laikā nebija izkristalizējies, ko viņš vēlas studēt, kādu profesiju apgūt, tāpēc šajā ziņā ietekmēja drauga izvēle - draugs mācījās Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, un arī Vladimirs tur iesniedza dokumentus, nolemjot izzināt uzņēmējdarbības specifiku. «Šobrīd rīkotos citādi, noteikti izvēlētos kādu konkrētāku specialitāti, nevis tik vispārīgu studiju virzienu, taču izglītošanās process pats par sevi bija noderīgs - tika paplašināts redzesloks biznesa jomā,» ir pārliecināts Vladimirs. Otra studiju virziena izvēle - politoloģija - bija jau apzinātāks un pārdomātāks lēmums. «Studēju Rīgas Stradiņa universitātē, maģistratūrā. Tēma mani patiesi aizrāva, iestājos pat doktorantūrā, tomēr to nepabeidzu, jo tobrīd tomēr nebiju gatavs par 100% ieslīgt politikā kā zinātnē,» atceras Vladimirs.

Kas tik nav mēģināts

Paralēli studijām viņš bija gatavs pārbaudīt savu varēšanu un iespējas arī darba tirgū. Kā praktikants viņš nokļuva Latvijas valsts mežos, bet vēlāk kļuva par pastāvīgu darbinieku, pildot grāmatveža pienākumus. Pēc kāda laika Vladimirs secināja, ka darbā īsti neredz izaugsmes iespējas, un bija gatavs pāršķirt jaunu lappusi - viņš kā risku analītiķis pievienojās Valsts ieņēmumu dienesta komandai. Arī ar šo iestādi viņu nesaistīja ilgas darba attiecības. «Tolaik man bija 20 vai 21 gads. Jaunības maksimālisms, tāpēc centos pamēģināt dažādas jomas, tostarp nolēmu arī startēt uzņēmējdarbībā, precīzāk - starptautiskajos kravu pārvadājumos. Kopā ar draugu, aizņemoties naudu, nopirkām uzņēmumu, kuram piederēja divas smagās automašīnas un piekabes,» atceras Vladimirs. Taču izsapņotās vīzijas gluži neatbilda realitātei. Gājis kā pa celmiem, turklāt Vladimirs spriež, ka uzņēmuma šoferi viņu un partneri nav uztvēruši pārāk nopietni - viņi šoferu acīs bijuši zaļi gurķi. Galu galā šķīrušies arī Vladimira un viņa drauga ceļi - Vladimirs nolēma dibināt atsevišķu firmu, no iepriekšējā uzņēmuma sev paņemot līdzi vienu automašīnu. Darbi sākuši ritēt pozitīvākā gultnē, palielināts autoparks, un Vladimirs domā, ka šajā jomā viņš būtu turpinājies rosīties, ja vien 2008. gadā nebūtu iestājusies krīze. «Kravu pārvadājumi bija vieni no pirmajiem, kas to izjuta. Kravu apjomi samazinājās, cenas saruka. Nespēju vienoties ar bankām par līzinga atmaksu. Nolēmu uzņēmumu pārdot,» stāsta uzņēmējs.

Laiks politikā

Taču, ja vienas durvis aizveras, atveras citas - Vladimiram piedāvāja kandidēt pašvaldību vēlēšanās. «Politika man allaž šķitusi saistoša, tāpēc piekritu piedāvājumam, taču nelolojot īpašas cerības, ka tikšu ievēlēts. Arī apkārtējie tam neticēja vai skatījās uz notiekošo ar ironiju, jo, būsim godīgi, sabiedrībā dominē uzskats, ka kļūt par deputātu var tikai izredzētie, nevis cilvēki no malas.» Vēlēšanu rezultāti Vladimiru pārsteidza - viņa starts Jēkabpils domes vēlēšanās, kandidējot no Saskaņas centra saraksta, bija veiksmīgs. Neskatoties uz to, ka viņš bija saraksta beigās. «Tā bija tāda neapzināta politiskā pieredze - godīgi sakot, nezinu, kā es to paveicu, bet domē tiku ievēlēts,» atzīst Vladimirs. Gadu vēlāk viņš skatu sāka vērst Saeimas virzienā, jo, kā Vladimirs skaidro, tieši tur politiskie procesi visaktīvāk mutuļo, pašvaldības līmenī to nevarot tik ļoti izjust. Starts 10. Saeimas vēlēšanās nebija sekmīgs, un Vladimiram atkal bija plāns B: Vecrīgā jāatver bārs restorāns. Tas tika izdarīts un tieši tajā laikā, kad bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaida Saeimu un tika organizētas nākamās vēlēšanas. «Tikšana Saeimā bija mans tā brīža vēl nepiepildīts sapnis, un es izvēlējos politiku, bet bārs palika otrā plānā, un galu galā es to pārdevu, jo 11. Saeimā es tiku ievēlēts. Protams, arī man bija cēls mērķis ar savu darbu atstāt ko paliekošu. Domāju, ka vairākums uz Saeimu iet ar labām idejām, bet sistēma tās apēd. Bez domubiedriem neko daudz nevar panākt,» secina Vladimirs. 2013. gada rudenī viņš izstājās no Saskaņas un iesaistījās partijas Latvijas attīstībai izveidē, taču 2015. gadā viņš to pameta, jo partija bija mainījusi savas darbības prioritātes, un Vladimiru tās neuzrunāja. Viņš atgriezās Jēkabpils pašvaldībā un kļuva par toreizējā mērā padomnieku.

Ar pilnu jaudu jaunajā projektā

Kā Vladimirs pats uzskata, par pagrieziena punktu savu profesionālo gaitu pārvērtēšanā izvērtās ceļojums uz Ameriku. Tur viņš iepazina Uber, ridesharing konceptu, kas Eiropā vēl nebija manīts. Pērn pavasarī ar jaunu sparu uzplaiksnīja redzētais, un viņa uzmanība piesaistīja car sharing ideja. «Sāku petīt, kas tas ir, kā strādā un kā to var ieviest Latvijā. Atradu partnerus. Intensīvs darbs noritēja pusotru gadu, līdz šā gada maijā bijām gatavi prezentēt savu piedāvājumu CARGURU veidolā,» teic uzņēmējs. Šobrīd CARGURU sniedz iespēju ikvienam Rīgas pilsētas iedzīvotājam vai viesim iznomāt auto personīgai lietošanai bez laika limita un ierobežojuma, izmantojot tikai mobilo lietotni. CARGURU automobiļu koplietošanas pakalpojuma lietošanas maksā ir iekļautas pilnīgi visas izmaksas, tostarp degviela, autostāvvieta un apdrošināšana. Savukārt visas darbības, tostarp reģistrācija, automobiļa atvēršana un aizvēršana, tiek veiktas, izmantojot tikai mobilo lietotni - klientam ir iespēja saņemt auto un nodot to sev ērtā vietā un laikā. Klients maksā tikai par to laiku, kad automobilis ir atradies viņa lietošanā. Šobrīd uzņēmumam ir 21 automašīna. Nākotnes apņemšanās ir šo autoparku būtiski paplašināt, kā arī piedāvāt dažādus auto modeļus un markas.

Izpētīts, ka viena koplietošanas automašīna atslogo līdz pat 35 automašīnām pilsētas ielās, samazinot stāvvietu noslodzi, satiksmes intensitāti un kaitīgo izmešu daudzumu.

Lai arī pakalpojums pie klientiem savu ceļu sāka pirms dažiem mēnešiem, Vladimirs uzskata, ka CARGURU ir pamanīts. «Protams, vēl ir jāveic gana daudz izglītojoša rakstura darba, cilvēkiem skaidrojot, ko vispār nozīmē car sharing koncepts.»

Patlaban viņš ir cilvēks - orķestris, jo bez partneriem, kas atbild par projekta tehnisko pusi, viņš ir vienīgais, kas pārrauga un organizē CARGURU darbību. Drīzumā gan tiks meklēti kolēģi, jo šādā dinamiskā uzņēmuma attīstīšanas tempā ar 24 stundām diennaktī nepietiek. Turklāt līdz ar uzņēmuma dibināšanu, kad viņš atkal atgriezās uzņēmēja ampluā, Vladimirs sāka pildīt vēl kādu nozīmīgu lomu - viņš kļuvis par tēti: ģimenē tika sagaidīts pieaugums.