Mazkvalificētie darbi: Prasības mazas, alga arī

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Atrast augstas raudzes speciālistu darba devējiem ir gana problemātiski, viņu trūkst, tikmēr, kā skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktora vietniece – Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Lelde Ķikute, vakances ļoti ātri aizpildās mazkvalificētās profesijās, piemēram, nav grūti atrast krāvēju, apkopēju, palīgstrādniekus.

NVA apkopotā informācija vēsta, ka mazkvalificēto darbu darītāju sektorā darba devēji šobrīd visvairāk izjūt nepieciešamību pēc palīgstrādniekiem, būvstrādniekiem, iesaiņotājiem (roku darba), izstrādājumu marķētājiem un apkopējiem. Bet kādu samaksu uzņēmēji ir gatavi maksāt šādu darbu veicējiem, zinot, ka bezdarbnieku pulkā, ņemot vērā viņu iepriekšējo darba pieredzi, šādu arodu pratēju ir liels daudzums - respektīvi vakanču ir mazāk nekā brīvo darba roku.

NVA Vakanču portālā publicētie darba sludinājumi liecina, ka, piemēram, palīgstrādniekiem tiek solīta alga par pilnas slodzes darbu, sākot no 380 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vēlamā izglītība - pamata. Darbības jomas - lielākoties kokapstrāde, lauksaimniecība, ceļu būve, būvniecība. Taču palīgstrādnieki var nopelnīt arī vairāk par minimālo algu - gana daudz darba devēju piedāvā algu, kas ir sākot no 800 eiro (bruto). Tiesa - uzticēto pienākumu buķete ir plašāka, arī prasības augstākas, piemēram, papildus latviešu un krievu valodas pārzināšanai vēlama ir vēl kāda svešvaloda, jo darba vajadzībām būs jādodas komandējumos.

Bet būvstrādniekiem piedāvātais atalgojums arī ir ļoti plašā diapazonā - no 380 līdz 1000 eiro. Darba devēji savā komandā gribētu redzēt cilvēkus ar pieredzi un atbilstošu izglītību. Netiek prasīta augstākā izglītība, pietiek arī, ja cilvēks absolvējis profesionālo skolu. Pavisam pieticīgas prasības ir attiecībā uz iesaiņotājiem - darba devējs būs apmierināts, ja pretendentiem būs godprātīga attieksme pret darbu un vispār vēlme strādāt, kā arī izturība un precizitāte. Alga ap 500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdzīgu atalgojumu sola arī krāvējiem - vidējā piedāvātā darba samaksa ir robežās no 400 līdz 500 eiro. Tiek gaidīti kandidāti ar pamata vai vidējo izglītību un prasmi runāt latviski, vēl viens svarīgs nosacījumus - cilvēkam jābūt fiziski izturīgam. Daļa darba devēju piedāvā arī algu, kas ir robežās no 600 līdz 1000 eiro, tad gan jārēķinās, ka veicamo pienākumu klāsts būs daudz plašāks.

Bet apkopējām jārēķinās lielākoties ar minimālo algu vai arī nedaudz virs tās. Kandidātiem tiek prasīta pamata izglītība, latviešu valodas prasme un atbildība pret uzticētajiem pienākumiem. Bet sētnieki galvenokārt tiek meklēti uz nepilnu slodzi, līdz ar to ienākumi pavisam pieticīgi - alga ap 200 - 300 (bruto) eiro mēnesī. Prasības līdzīgas kā apkopējām.

Lai piesaistītu darba rokas, darba devēji, it sevišķi lauku reģionos, piedāvā nodrošināt ar dzīvošanu, citviet tiek solītas arī apmaksātas pusdienas, par labu darbu - piemaksas.



Latvijā

Finanšu krāpnieki šobrīd aktīvi uzdodas par mobilo sakaru operatoru darbiniekiem (SIA BITE Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2) un mēģina izvilināt iedzīvotāju bankas kontu pieejas datus, informējot par nepieciešamību atjaunot līgumu, lai netiktu slēgta SIM karte. Bankas Citadele IT drošības daļa aicina šādas sarunas uzreiz pārtraukt un uzsver, ka mobilo sakaru operatoru darbinieki nekad nejautās ar bankas datiem saistītus jautājumus.